Kas notiks pēc 31. oktobra? Saruna ar britu vēstnieku Latvijā Kītu Šenonu 0
Britānijas politiskajās aprindās turpinās asas diskusijas par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, kas paredzēta 31. oktobrī. Šajā sakarā Britānijas vēstnieks Latvijā Kīts Šenons sniedza ekspresinterviju “LA”.
Kāda ir Apvienotās Karalistes valdības nostāja breksita jautājumā?
Varu teikt, ka mūsu valdības nostāja, ko paudis premjerministrs Boriss Džonsons, ir tāda, ka Apvienotā Karaliste pametīs Eiropas Savienību 31. oktobrī. Valdības darbs ir orientēts uz šā mērķa īstenošanu. Valdība ir darījusi zināmu ES, ka Apvienotā Karaliste gribētu izstāties ar vienošanos, bet pašreizējā vienošanās, ko britu parlaments trīs reizes noraidījis, nav derīga.
Galvenais jautājums, kas apturēja breksita vienošanās apstiprināšanu britu parlamentā, bija tā sauktais Īrijas nodrošinājums (“backstop”). Tas paredz Ziemeļīrijas palikšanu ES kopējā muitas zonā, ja netiktu panākta vienošanās starp Britāniju un ES. Džonsona valdība uzskata, ka šis noteikums ir jāsvītro no breksita vienošanās ar ES.
Taču vienošanās ir noteikumu kopums, kas ir savstarpēji saistīti. ES pamatoti ir prasījusi, kādas ir alternatīvas. Šobrīd detalizēts priekšlikums vēl nav izstrādāts, bet ir skaidrs, ka “backstop” nestrādātu. Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ar vienošanos būtu visu interesēs. Breksits bez vienošanās būtu apgrūtinošs gan Britānijai, gan ES–27 un īpaši jau Īrijas Republikai, tāpēc visas puses ir ieinteresētas vienošanās panākšanā. Es ceru, ka turpmākajās dažās nedēļās notiks dialogs, lai atrisinātu šo jautājumu.
Vai Latvijas pilsoņi Britānijā saglabās savas tiesības?
Ir paveikts liels darbs, lai aizsargātu ES pilsoņu tiesības Apvienotajā Karalistē un britu pilsoņu tiesības ES valstīs. Latvijas valdība šā gada martā pieņēma lēmumu par tiesību garantijām britu pilsoņiem, kas atradīsies Latvijā, kad Britānija izstāsies no ES.
Apvienotā Karaliste ir precizējusi likumus un procedūras, lai aizsargātu tur dzīvojošo Latvijas un citu ES valstu pilsoņu tiesības pēc breksita.
Mums ir ļoti laba sadarbība ar Latvijas valdību. Pirms dažām dienām Latvijas Ārlietu ministrija un Latvijas vēstniecība atkārtoti atgādināja Britānijā dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem reģistrēties pastāvīgajam statusam (“settled status”), lai nostiprinātu savas tiesības.
Nesen britu prese ziņoja, ka pieeja veselības pakalpojumiem tiks liegta, ja nebūs iegūts pastāvīgais statuss.
Tā nav tiesa – ES pilsoņi, kuri būs legāli dzīvojuši Britānijā līdz šī gada 31. oktobrim (ieskaitot), arī pēc Britānijas izstāšanās no ES varēs turpināt saņemt NHS bezmaksas veselības aprūpi.
Tie, kuriem jau būs piešķirts pastāvīgais statuss, varēs to izmantot, lai apliecinātu savas tiesības uz veselības aprūpi, taču to varēs saņemt arī bez šī statusa. Ikvienam, kurš vēlēsies saņemt bezmaksas veselības aprūpi no NHS, vajadzēs apliecināt savas tiesības uz šiem pakalpojumiem.
Pacientiem vajadzēs apliecināt savu iepriekšējo sešu mēnešu dzīvesvietu vai norādīt uz saņemto pastāvīgo statusu. Daudzos gadījumos ar to pietiks, lai saņemtu pakalpojumu bez maksas.
Taču gadījumos, kad uzturēšanās valstī nebūs līdz galam skaidra, piemēram, būs norādīta adrese ārpus Britānijas vai arī nebūs NHS numura, vajadzēs sniegt papildu paskaidrojumus.
Gadījumos, kad pacientam būs nepieciešama tūlītēja palīdzība, tā tiks sniegta, un tiesības uz NHS apmaksātu pakalpojumu tiks noskaidrotas vēlāk.
