Kas sagaidāms nākamajā ES finanšu septiņgadē, sākot ar 2021. gadu? 0
Nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā Eiropas Komisija (EK) vairāk uzstās pieeju “reformas vispirms, nauda pēc tam” – to 2021.–2027. gada kohēzijas politikas plānošanas sarunu atklāšanas pasākumā ceturtdien uzsvēra EK Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta vadītāja vietnieks Normunds Popens.
ES Kohēzijas politikas fondu naudas efektīvākai apguvei Eiropas Komisija jau tagad sasaistījusi ar dažādiem nosacījumiem – ar māsterplānu, ar viedo specializācijas stratēģiju un citiem plānošanas dokumentiem.
Kas sagaidāms nākamajā ES finanšu septiņgadē, sākot ar 2021. gadu? “Investīcijas vēl vairāk tiks sasaistītas ar vidi, kurā tiek investēts,” vēstīja Popens.
“Ar vidi jāsaprot gan nodokļu politika, gan darba tirgus politika, gan izglītības atbilstība darba tirgum, gan sociālā iekļaušana. Mēs gribam panākt, lai šie priekšnocījumi tiktu ieviesti, pirms sākam jauno investīciju politiku,” Popens sagaida, ka tie tiks iestrādāti jau Nacionālajā attīstības plānā (NAP).
ES turpinās ieguldīt Latvijas ilgtspējīgā izaugsmē un darbavietu radīšanā, apliecināja EK pārstāvis. No viņa sacītā izrietēja, ka ieguldījumi inovācijās un MVU tiks paredzēti, ja tiks pabeigtas reformas veselības aprūpē un izglītībā.
Gan pilsētattīstībai, gan MVU projektiem, gan energoefektivitātes pasākumiem ir izmantoti dažādi finanšu instrumenti – gan granti, gan aizdevumi.
EK centīsies panākt lielāku naudas izmantošanas efektivitāti, it īpaši “EU invest” programmā, panākot lielāku sinerģiju ar dažādiem ES finanšu instrumentiem, norādīja Popens.
Jaunums ir tas, ka no Eiropas Sociālā fonda būs iespējams atbalsts “funkcionālām teritorijām”, kas ietver sadarbības teritorijas ap pilsētām (pilsēta plus lauki, sadarbība starp mazajām pilsētām), kādas rastos pēc administratīvi teritoriālās reformas.
Pēc breksita Eiropas Komisija nākamajā plānošanas periodā Latvijai paredz nelielu samazinājumu – nepilnus 4,8 miljardus eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Sociālā fonda.
Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu Stratēģijas departamenta direktors Boriss Kņigins uzskata, ka EK nosacījumi ierobežo manevra iespējas un ka par tiem vēl gaidāmas nopietnas diskusijas ar Briseli. Piemēram, vēl neesot skaidrs, vai nākamajā plānošanas periodā būs iespējami ES fondu ieguldījumi kultūrā.
Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko uz EK pārmetumu par zemo produktivitāti atzina, ka “mākam saražot lēti, bet nemākam dārgi pārdot”.
Cilvēkresursi un inovācijas – tiem jābūt galvenajiem ieguldījumu virzieniem, viņš norādīja.
“Visātrāk un labāk inovācijas var notestēt jaunuzņēmumos. Inovācijas nav procenti no izdevumiem, bet tās var ieviest tikai absolūtos skaitļos, tāpēc nopietnas inovācijas īstenot spēj tikai lielie uzņēmumi. Valsts uzņēmumi ir aktivizēti, piemēram, LMT 40 reižu palielinājis izdevumus attīstībai. Taču EK neatbalsta inovācijas lielajos uzņēmumos, bet tikai MVU, ko sarunās ar EK centīsimies mainīt,” pieteica Aleksejenko.
