Kas slēpjas zem koda 3808? 0
Janvārī Latvijas augu aizsardzības līdzekļu ražotāju un tirgotāju asociācija (LAALRUTA) organizēja konferenci par viltotu un nelegālu augu aizsardzības līdzekļu importu, kontroli un identificēšanu.
“Neatbilstošas kvalitātes un viltoti augu aizsardzības līdzekļi (AAL) ir augoša problēma visā Eiropā, arī Latvijā. Simtiem tonnu nelegālu pesticīdu nonāk ES caur ostām, pa sauszemi un gaisu. Uz spēles ir likta lauksaimnieku veselība un drošība, tiek piesārņota vide un pastāv bažas par saražotās pārtikas drošību,” uzskata LAALRUTA pārstāvji, kas konferencē aicināja apvienot gan augu aizsardzības iestāžu un PVD, gan robežkontroles un tiesībsargājošo institūciju spēkus cīņā ar nelegāliem AAL.
Eiropols: pieaug viltoto pesticīdu tirdzniecība
Viltoto un nelegālo AAL tirdzniecība Eiropā ir organizētās noziedzības sastāvdaļa. To veicina vienkārša sakarība: mazs risks – lieli ienākumi. Nesakārtotā likumdošana un gausā aizsardzības un kontroles noteikumu ieviešana dzīvē ir devusi zaļo gaismu šā noziedzības veida izplatībai visā Eiropā, savukārt tieši Ziemeļaustrumeiropa ir mērķa reģions, kas iekļauts kriminālās darbības tīkla aktivitātēs.
Vairāk nekā 25% no apgrozībā esošajiem pesticīdiem dažādās ES dalībvalstīs ir ar nelegālā AAL tirgus izcelsmi. Taču tie ne tikai apdraud zemnieku un patērētāju veselību un apkārtējo vidi, tie nereti tiek izmantoti gan kā pašgatavotu sprāgstvielu izejviela, gan arī bioloģisko ieroču ražošanai. Piemēram, 2011. gada maijā Austrumeiropā pārtverto vairāku tonnu kravu nelegālo pesticīdu sastāvā atrastas ES aizliegtas vielas, kas graujoši iedarbojas uz cilvēka veselību.
Nelegālo un viltoto pesticīdu tirdzniecībai ir sarežģīts izplatības tīkls. Noziedznieki ir izveidojuši globāla mēroga piegādes ķēdes un izmanto legālās kompānijas kā savu aktivitāšu aizsegu. Kopējie ieņēmumi, kas saistīti ar šādām kriminālajām darbībām, ik gadu tiek rēķināti miljardos eiro.
Gadījumu, kas piesaistījuši visas pasaules uzmanību, nav mazums. Nekaunīgākais no tiem – no Pekinas uz Budapeštu ar pasažieru lidmašīnu tika nogādātas divas tonnas nelegāla pesticīda, kas tika uzdots kā emulgators. Taču patiesībā bija bīstama ķīmiska viela ar augstu uzliesmošanas punktu. Tātad visi pasažieri tika pakļauti nāves briesmām, jo krava līdzinājās nesprāgušai bumbai. Ungārijā šāda veida preces tika izņemtas vairākas reizes – kopumā ap 50 t pesticīdu.
Savukārt Rīgas osta iekļuva operācijas Overlord maršrutā, kurš burtiski izskatījās šādi: Ķīna–Rīga–Ķīna–Rīga–Ķīna–Rīga… Protams, ceļš no Ķīnas līdz Rīgai iet caur daudzām ostām. Konkrēti – Hamburgu, Klaipēdu, Rīgu, Tallinu… Protams, sekojot šā kuģa gaitām, varētu uzņemt ne vienu vien trilleri. Kuģis ieradās Hamburgas ostā, no turienes – Klaipēdā. Taču tika konstatēts intelektuālo tiesību pārkāpums un krava tika aizsūtīta atpakaļ. Tad tā nonāca Rīgā, kur palika vairākus mēnešus, taču atkal tika izsūtīta, līdz nokļuva atpakaļ Ķīnā. No turienes – atkal Rīgā. Noziedznieku neatlaidība bija apbrīnojama, jo viņi nezaudēja cerību kravu pārdot. Konteiners ceļoja pa pasauli 11 mēnešus: no Rīgas tas nonāca Indijā, tad – Āfrikā, tad – atpakaļ Eiropā.
Pa ceļam tika mainīti kuģi, preces tika pārkrautas un pārpakotas, sauktas citos vārdos – lai nelegālās kravas ceļu nevarētu izsekot. Šī operācija iegājusi vēsturē kā neverending story jeb nebeidzamais stāsts, jo, iespējams, konteiners ar neidentificēto ķīmijas kravu vēl joprojām klīst no vienas pasaules ostas uz citu…
Savukārt Ukrainā (un varbūt ne tikai) nodokļu inspekcija nelegālās konfiscētās AAL kravas mēdz nevis iznīcināt, kā to prasa noteikumi, bet ievietot kādā nomaļā noliktavā un tad lēnā garā iztirgot…
Vai zemnieki to uztver kā problēmu?
Daudzās valstīs paši zemnieki to neuzskata vai arī skaļi nevēlas atzīt par problēmu. Daudzviet tos, kas lieto tikai legālu produkciju, uzskata par muļķiem, kas stipri pārmaksā. Nereti lauksaimnieki izliekas, ka nezina, kas ir un kas nav likumīgi. Kā lai atšķirot reģistrētu no nereģistrēta preparāta? Legālu no nelegāla? Oriģinālu no viltojuma? Marķējuma viltotāji taču izmanto pat preču zīmju hologrammas, kas padara vēl grūtāku viltotās preces identificēšanu. Jā, varbūt iepakojumā arī var pamanīt atšķirības, taču pašā preparātā…
Lietuvā tika aptaujāti 2000 cilvēku, kuru lielākā daļa arī nevēlējās atzīt, ka saskārušies ar nelegālo AAL tirdzniecību. Karstais punkts esot Kauņas rajons, kur konstatēti nelegālo pesticīdu pārpakošanas gadījumi, un nav zināms, kāda ir to tālākā virzība. Bijis arī gadījums, kad produkts ievests kā aktīvā viela, ko varēja izmantot ne tikai medikamentu, bet arī bioloģisko ieroču ražošanai.
Viltotie un nelegālie AAL tiek dēvēti dažādi, lai netiktu uzskatīti par pesticīdiem un netiktu prasīts to reģistrācijas apliecinājums – gan par biocīdiem, gan emulgatoriem, darbīgajām vielām utt. Noziedznieki šodien ir pietiekami gudri, lai prastu izvairīties no intelektuālā īpašuma ievērošanas. Viltojumi notiek ļoti plašā mērogā, ar tiem tiek pelnīta milzu nauda, tāpēc šos darboņus neinteresē, kādu kaitējumu cilvēkiem, apkārtējai videi un sējumiem tie var nodarīt.
Cits nelegālās darbības veids – paralēlā tirdzniecība, kad nelegālo produkciju iztirgo paralēli ar legālo. To veikli ieplūdina pareizajā kravā vai arī attiecīgi pārpako…
Viltoto produktu paraugi pārbaudīti ražotāju augu aizsardzības līdzekļu laboratorijās, un ir atklātas daudzas atšķirības salīdzinājumā ar sākotnējo produktu. Visizplatītākās neatbilstības: ievērojami mazāks aktīvās vielas daudzums vai tās pilnīgs trūkums, kā arī dažādu piesārņotāju klātbūtne. Liela daļa šo viltojumu satur vairāk nekā 3% šķīdinātāju – ES tas ir aizliegts, jo apdraud cilvēku veselību.
Situācija Latvijā
Latvijā augu aizsardzības līdzekļi netiek ražoti, un tas nozīmē, ka tie mūsu valstī tiek ievesti. Tā kā lielākā to daļa ražota Eiropas Savienībā, tie netiek īpaši kontrolēti. Uz robežas uzmanība tiek pievērsta kravām, kas nāk no trešajām pasaules valstīm. AAL, kuru atpazīšanas kods ir 3808, jābūt oriģinālā iepakojumā, marķētam un klasificētam atbilstoši ES normatīvajiem aktiem.
Līdz pārdošanai nonāk tas, ko pērk. Tātad – pērk. Un pērk tie, kas nesaprot; tie, kam vienalga, jo dzīvo šodienai; tie, kas tic, ka nelegālais ir tas pats legālais, tikai lētāks, jo izpalikusi kāda papīru procedūra.
Modris Krauklis, Monsanto Crop Sciences pārstāvis Baltijā un Somijā, teic, ka lielie un profesionālie zemnieki grēko mazāk, jo uz spēles likts daudz – arī subsīdijas, taču mazie zemnieki grēko vairāk, apzināti pērkot preci, kuras kvalitāte un sekas ir neprognozējamas.
Muita vairāk skatās uz alkoholu, cigaretēm un degvielu, diemžēl arī likumdošanā ir robi, kas dažkārt muitai nemaz neļauj iznīcināt bīstamas kravas. Patlaban tiek strādāts pie integrētās robežkontroles ieviešanas, kas darbosies uz starptautiskās kooperācijas un koordinācijas pamata, izmantojot vienu informatīvo sistēmu un vienotu riska analīzi.
Dace Zivtiņa, LAALRUTA valdes priekšsēdētāja un Berner pārstāve Latvijā: “Sabiedrības informēšana un situācijas apzināšanās ir galvenie faktori, kas pašlaik ir aktuāli valstī. Iepriekšējos gados ir bijuši gadījumi, kuros ir konstatēta gan nelegālu augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecība, gan lietošana. LAALRUTA jau ilgstoši sadarbojas ar Valsts augu aizsardzības dienestu, esam sākuši sadarbību ar Valsts policiju un izstrādājuši atbilstošus kontroles mehānismus. Svarīgi ir atcerēties, ka jebkura nelegāla darbība ir sodāma, lai gan par minēto pienākas visai neadekvāts administratīvais sods – mazāk par 500 eiro jeb 350 lati. Manuprāt, par to jāparedz kriminālatbildība un sodiem jābūt daudz bargākiem.
Laikam ejot, arī Latvijā parādās jaunas un līdz šim nepazīstamas slimības, kaitīgie organismi un nezāles. Mēs, ražotāji, iespēju robežās vienmēr cenšamies būt maksimāli elastīgi un pretimnākoši dažādu situāciju risinājumu meklēšanā. Ir jau bijuši vairāki gadījumi, kad LAALRUTA, sadarbojoties ar Valsts augu aizsardzības dienestu un dārzeņu audzētājiem, ir raduši iespējas lietojuma paplašinājumam vai speciālu atļauju izsniegšanai.”
Lielākā daļa lauksaimnieku tieši šobrīd plāno pavasara, vasaras darbus un tiem nepieciešamos darba līdzekļus. Ļoti svarīga pozīcija ir tieši augu aizsardzības līdzekļi, kuru iegāde ir jāapsver rūpīgi, lai vēlāk savu izvēli nenāktos nožēlot.
Uldis Nelsons, Syngenta Agro Services mārketinga vadītājs: “Svarīgākais, iegādājoties augu aizsardzības līdzekļus, ir sadarboties ar firmām, kurām ir attiecīgās atļaujas (licences) augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanā. Parasti šādas firmas rūpējas par savu labo vārdu un, visticamāk, nepārdos nereģistrētus vai nelegālas izcelsmes pesticīdus. Taču, pirms pērkat AAL, vienmēr pārliecinieties, ka iepakojums nav bojāts un produkta marķējums ir valsts valodā. Nekādā gadījumā neieteiktu pirkt augu aizsardzības līdzekļus pēc sludinājumiem avīzē, internetā vai no nepazīstama tirgotāja, kas iebraucis pagalmā un piedāvā nu ļoti izdevīgas cenas. Šādi līdzekļi parasti ir nelegālas izcelsmes vai viltoti, bez garantijas par to, ka spēs veikt tiem paredzēto funkciju. Sliktākajā gadījumā tie radīs zaudējumus, bojājot kultūraugu, piesārņojot dabu vai pat apdraudot jūsu un apkārtējo cilvēku veselību.”
Statistika * 2011. gadā kopējais pesticīdu pasaules tirgus veidoja 50 miljardus ASV dolāru. 2007. gadā 5–7% no tā piederēja nelegālajam tirgum, bet 2010. gadā – jau 10%, tas ir, 5 miljardus ASV dolāru jeb 2,8 miljardus latu. Milzīgs kāpums ar aizvien augšupejošu tendenci! * 2010. gadā Eiropas Savienībā tika iepludināts vairāk nekā 600 tonnu nelegālo augu aizsardzības līdzekļu; 2011. gadā – jau vairāk nekā tūkstoš tonnu. * Caur lielākajām ES ostām – Hamburgu, Roterdamu, Antverpeni – ik gadu iziet 9–12 miljoni nelegālo konteineru, no kuriem vairāk nekā divi tūkstoši ir bīstami! Katru nedēļu minētajās ostās tiek pamanītas vidēji 1500 aizdomīgas kravas, no kurām vismaz 20 konteineros atrod bīstamas vielas. * Arī Latvijā vairāk nekā 10% veido nelegālo un viltoto pesticīdu tirgus. 2010. gadā no piecām kontrolei pakļautām kravām trīs izrādījās neatbilstošas; 2011. gadā tādas bija trīs no četrām. * Lietuvā iegūtie dati apliecina, ka apmēram 22% Lietuvas pesticīdu tirgus sastāv no nelegāliem, nereģistrētiem AAL. Līdzīga situācija ir arī Polijā. * Ja visus nelegālo AAL ražotājus, viltotājus un tirgotājus apvienotu vienā kompānijā, tā būtu piektā vai pat ceturtā lielākā pasaulē! * Pārsvarā tiek viltoti Syngenta, Bayer, BASF, DuPont u. c. ražotāju produkti un preču zīmes. |
Komentārs par nelegālo AAL tirgu
Nelegālie augu aizsardzības līdzekļi – tā ir ļoti nopietna problēma. Taču šie līdzekļi Eiropas Savienības valstu, tostarp arī Latvijas, tirgū nonāk tikai tāpēc, ka zemnieki tos pērk.
Man šķiet, ka zināma daļa vainas jāuzņemas pašiem AAL ražotājiem un tirgotājiem. Nav noslēpums, ka ķīmijas firmas ir vienas no bagātākajām pasaulē. Visā ES dārzeņkopju izdevumi ražošanas līdzekļiem, tostarp AAL, aug katru gadu, bet produkcijas pārdošanas cenas tikai samazinās. Un pienāk brīdis, kad AAL cena kļūst par izšķirošu kritēriju – vai pirkt Latvijā reģistrētu preparātu tepat pie kāda licencēta tirgotāja vai no kāda kaimiņa, kas par zemāku cenu atvedīs to pašu no Lietuvas vai Polijas? Kāpēc kaimiņvalstīs tie paši preparāti ir lētāki? Vai tur ir mazāk alkatīgi tirgotāji? Vai tur ir zemāks PVN? Polijā tas tiešām ir zemāks. Vai arī tie ir lēti tāpēc, ka ir viltoti?
Firmas cenšas ieskaidrot zemniekiem, ar ko atšķiras oriģinālo un viltoto AAL iepakojumi un marķējumi, bet zemnieks ne tikai nespēj, viņš nemaz necenšas to iegaumēt. Zemniekam tāpat galva visādu problēmu pilna. Kā saka – lai Dievs dod atcerēties, kas pret ko ir jālieto!
Konferencē izskanēja Lietuvas oficiālo dienestu informācija, ka 22% AAL Lietuvas tirgū ir viltoti. Šādu līdzekļu lietošana vispirms apdraud pašu zemnieku un vidi, patērētāju tā tikpat kā neskar, jo ražas pēc šādu preparātu lietošanas, visticamāk, vienkārši nebūs. Un šeit katram pašam jāpadomā, vai lētais viltojums patiešām ir lēts?
Cita problēma – manuprāt, tirgotāji slikti plāno savu darbu. Katru gadu ir brīži, kad trūkst tā vai cita preparāta, un alternatīvas nav. Piemēram, 2011. gada augusta beigās Latvijā vienkārši nebija reglona. Un, ja šajā brīdī kāds attapīgs malu tirgotājs ieved zemniekam dažas kanniņas tieši sētā – vai zemnieks sāks salīdzināt hologrammas vai prasīt licenci?
Tirgotājiem ļoti bieži nav izdevīgi ievest AAL partijās, kas ir mazākas par kādu noteikto daudzumu (teiksim, paleti). Kāpēc tad viņi sūdzas, ka šo tirgus daļu aizņem mazākie tirgotāji?
Vēl joprojām ir aktuāla mazo lietojumu problēma. Ķīmijas firmas iegulda naudu jaunu preparātu radīšanai, reģistrē tos I Pielikumā, bet ievieš tikai dažās valstīs, ne visās. Un dažkārt ne tāpēc, ka tur būtu mazāks tirgus, bet kādu neizprotamu iemeslu dēļ.
Piemēram, vēl pirms pāris gadiem Confidor bija reģistrēts Igaunijā 2. un 3. klasē un arī Lietuvā, bet ne Latvijā. Kāpēc? Vai igauņiem ir lielāks tirgus? Vai čaklāki izplatītāji?
Latvijas dārzniekam kopš 2009. gada ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar VAAD, un jāteic, ka mūsu ierēdņi patiešām izprot problēmu un ir ļoti pretimnākoši. Bet atļaujas Latvijā nereģistrēto AAL lietošanai biedrība kārto relatīvi nelielam audzētāju skaitam un tikai saviem biedriem (tas ir saistīts ar nepieciešamību iesniegt VAAD visu iesaistīto saimniecību datus, un dažus mazākus audzētājus tas biedē). Ja tas pats līdzeklis būtu reģistrēts Latvijā, tā pārdošanas apjomi būtu trīs čeras reizes lielāki. Bet AAL tirgotājiem kāda preparāta 30 vai 100 kg bieži vien nav interesanti, tādēļ arī nereģistrē. Bet šie daudzumi salasās, jo dārzeņiem pašreiz trūkst ļoti daudz augu aizsardzības līdzekļu. Zemnieks ir spiests braukt pēc savas ražas (tātad arī savas saimniecības eksistences) glābiņa uz Poliju…
Dažkārt uz Poliju sanāk braukt arī tāpēc, ka VAAD kādu iemeslu dēļ atsaka atļaut Polijā reģistrēta līdzekļa lietošanu. Varbūt poļu attiecīgais dienests ir mazāk pedantisks vai arī firmas ir vairāk ieinteresētas pārdot līdzekli tieši Polijā, nevis Latvijā? Jo ikvienu firmu pārstāv konkrēti cilvēki ar savām interesēm. Bet Latvijas audzētājam mūsu vietējā tirgū jākonkurē ar poļu preci.
Šeit arī slēpjas daži procenti tās tirgus daļas, ko aizņem nelegālo AAL tirdzniecība. Un nav korekti ar vienu vārdu nelegālie AAL apzīmēt gan viltojumus, gan pakaļdarinājumus, gan nereģistrētos līdzekļus. Tās ir atšķirīgas problēmas, kas jārisina visiem kopīgi.
Mārīte Gailīte, dārzkopības konsultante, asociācijas Latvijas dārznieks pārstāve
