Kases čeki ne tikai tērē resursus, bet arī apdraud cilvēku veselību. Kad tiksim vaļā no kaitīgajiem čekiem uz indīgā papīra? 52
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Visbiežāk tikko nodrukāts kases čeks nonāk miskastē, un pat atkritumu pārstrādes uzņēmumi no mazajiem papīriņiem taisās vaļā. Vai digitalizācijas laikmetā nebūtu pienācis laiks papīra čeku aizstāt ar elektronisku? Būtu ērtāk, drošāk un videi draudzīgāk.
Šāds priekšlikums iesniegts sabiedrības līdzdalības portālā “ManaBalss.lv”: “Aicinu veidot attiecīgus likumu grozījumus, lai, veicot pirkumu, patērētājam ir iespēja atteikties no papīra čeka vai saņemt to digitāli. (..) No šāda jauninājuma sabiedrības galvenais ieguvums būtu gan ērtība, gan iespēja tiešā veidā saudzēt dabas resursus un neradīt jaunus atkritumus.”
Tā autors ir vides aktīvists un kustības “Trashmob” līderis Tālis Banga, kurš, regulāri sportojot dabā, pie viena savāc citu atstātos atkritumus, kā arī rīko dažādas kampaņas, lai izkustinātu no vietas gadiem iestrēgušas vides problēmas.
Jau tagad Latvijā šur tur var saņemt maksājuma čeku digitāli, piemēram, “Latvijas Pasta” pakomātos un medicīnas iestādēs. Nupat elektroniskos čekus izmēģinājuma režīmā pārbauda tirdzniecības uzņēmums “Maxima Latvija”.
Veselības iestādes un pasts – līderi
Vieni no pirmajiem Latvijā jau 2019. gadā elektroniskās kvītis ieviesa SIA “Veselības centrs 4” un tā grupas uzņēmumi.
Apmeklētāji par saņemtajiem medicīnas pakalpojumiem papīra čeka vietā var izvēlēties e-kvīti, turklāt ar klienta piekrišanu viņa dati tiek nosūtīti Valsts ieņēmumu dienestam, kur tos automātiski iekļauj iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas sagatavē.
Jaunievedumam ir daudz ērtību – samaksas čeks vairs nav jāglabā, nebēdājot, vai tas kaut kur nenoklīdīs, teksts neizbalos un nebūs salasāms, nav jāskenē, un informāciju par tiem vairs nevajag ievadīt ar roku.
Elektronisko kvīti var saņemt arī vienā no “Latvijas Pasta” jaunākajiem pakalpojumiem – pakomātā.
“Skatījāmies, kādā veidā maksājuma procesu varētu digitalizēt, un nonācām līdz e-kvītij. Cilvēks pie mūsu pakomāta veic samaksu par sūtījumu un ievada savu tālruņa numuru, uz kuru tiek nosūtīta apstiprinājuma izziņa ar attiecīgu saiti. Saitē norādīts sūtījuma numurs un links, kas tālāk noved uz mājas lapu, kurā ir informācija, no kurienes un uz kurieni notiek sūtījums, un ļoti saprotamā veidā norādīta iespēja uzklikšķināt un atvērt maksājuma kvīti.
Cilvēkam atveras tāds pats čeks, tikai digitālā formātā, un, ja ir tāda vajadzība, jebkuru digitālu dokumentu var izdrukāt un ielikt kabatā,” e-kvīts saņemšanas kārtību skaidro Pasta termināļa pakalpojumu vadītāja Sandra Rogaļska, pieļaujot, ka uzņēmumā e-kvīti varētu ieviest arī citos pakalpojumos.
“Maxima” vēl eksperimentē
Uzņēmums elektronisko čeku sagatavošanas darbus uzsācis pirms pāris gadiem, veicot pārrunas ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un pielāgojot un meklējot atbilstošākās kases sistēmas, lai pakāpeniski varētu pāriet uz elektroniskajiem čekiem, stāsta uzņēmuma komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.
“Pašlaik mūsu veikalos iegādāto produktu čeku izsniegšana digitālā formātā notiek testa versijā – “Maxima” mobilās lietotnes lietotājiem izsniedzam čeka elektronisko versiju uz “Paldies” kartes kontā norādīto e-pastu paralēli papīra čekiem. Mūsu klienti to ir ļoti atzinīgi novērtējuši un gaida čeku digitalizāciju, ko plānojam veikt gada otrajā pusē, sniedzot iespēju klientiem izvēlēties – saņemt čeku digitāli vai papīra formātā.”
Uzņēmums uzsver, ka digitālie čeki ir vēl viens solis tuvāk zaļākai nākotnei.
Otrs tirdzniecības milzis “Rimi” šo ierosmi pagaidām izvērtē teorētiski, atzīstot digitālos čekus par iespēju “modernizēt mūsu ikdienas darbu un dzīvot dabai draudzīgāk, ja likumdošana ļaus veikt šīs izmaiņas”.
Elektroniskie čeki – arī uzņēmēju rokās
VID skaidro, ka veselības aprūpes un pasta komersantu izsniegtās elektroniski sagatavotās un dienesta EDS reģistrētās kvītis ir speciāli šīm nozarēm radīts regulējums, iepriekš izvērtējot iespējamos nodokļu riskus. Šāda modeļa ieviešanu visā Latvijā apspriedusi Finanšu ministrijas, VID un citu iesaistīto institūciju darba grupa.
Secinājuši, ka izmaksas būs pārāk augstas nodokļu maksātājiem un valstij, kā arī lietotājiem dārgi izmaksās ierīču un iekārtu pielāgošana, tāpēc šobrīd ieviest e-čeku sistēmu, lai varētu nodrošināt elektronisko ierīču un iekārtu datu nodošanu VID tiešsaistē, nav plānots. Taču tas netraucējot jau tagad jebkuram komersantam ieviest elektroniskos kases čekus atbilstoši normatīvajam regulējumam.
„Elektronisko kases čeku izsniegšanu klientam ir iespējams realizēt divos veidos atkarībā no izvēlētā risinājuma – nosūtīt uz klienta norādīto elektroniskās saziņas līdzekli vai klients sev izsniegtos elektroniskos kases čekus var iegūt tirgotāja mājas lapā speciālā kases čeku kontā. Elektroniskā kases čeka saņemšanas veidu un klienta identifikācijas nosacījumus ietver tirgotāja un klienta noslēgtās vienošanās nosacījumos,” skaidro VID.
„Ja valsts vairāk uzticētos pilsoņiem, kases čeku apriti varētu samazināt jau tagad maksājumos ar karti, nepieprasot otru čeku no postprintera,” norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs.
Tāpat depozīta taras aparātos, kas sāks darboties nākamgad, papīra kuponu vietā depozītmaksa jāsaņem vai nu naudā, vai bankas kontā. Pagaidām tirgotāju aicinājumi valsts finanšu institūcijām samazināt un atvieglot dokumentu noformēšanu neesot sasnieguši dzirdīgas ausis.
Uzziņa
Kases čeki tērē resursus
Lai saražotu 1 tonnu čeku papīra, vajag:
• 15 kokus,
• 1,5 tonnas naftas,
• 72 tonnas ūdens.
Kaitīgo čeku papīru joprojām izmanto
Kamēr papīra čekus neaizvietosim ar elektroniskajiem, mazie papīriņi joprojām ne tikai tērēs dabas bagātības un pēc izlietošanas kļūs par atkritumiem, bet arī apdraudēs ļaužu veselību, jo var saturēt toksiskas vielas.
Kopš pagājušā gada janvāra gan šādu papīru vairs nedrīkst laist tirgū, taču kases aprātos to izmanto vēl arvien.
Francija izcīna aizliegumu
Francija 2014. gada 6. maijā iesniedza Eiropas Ķimikāliju aģentūrai dokumentāciju, kas liecināja par veselības apdraudējumu darba ņēmējiem – galvenokārt kasieriem, kā arī patērētājiem, kuri saskaras ar termopapīra kvītīm, kas ražotas, izmantojot bisfenolu A (BPA).
Viela nelabvēlīgi ietekmē sieviešu reproduktīvo sistēmu, smadzenes un uzvedību, vielmaiņu un ķermeņa masu, taču par svarīgāko parametru tika uzskatīta ietekme uz piena dziedzeri.
Pie īpašas riska grupas tika nosaukti strādājošu grūtnieču vēl nedzimušie bērni. Sekoja ierosinājums aizliegt laist tirgū termopapīru, kura sastāvā BPA koncentrācija ir vienāda vai lielāka par 0,02% masas.
Priekšlikums tika atzīts par atbilstošu veselības risku novēršanai visā Eiropas Savienībā, tāpēc Eiropas Komisija (EK) to nostiprināja ar regulu.
Latvijā BPA koncentrācijas kontrole termopapīrā noteikta par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pienākumu.
Toksisko vielu aizvieto ar citu
Pagājušajā gadā PTAC pārbaudīja 15 termopapīra paraugus, no kuriem pieciem BPA koncentrācija bija lielāka par atļauto. Toksisko vielu kases čeki saturēja robežās no 0,84 līdz 1,12%, kas pieļaujamo koncentrāciju pārsniedza 42 līdz 56 reizes.
“Izsekojot preču nonākšanai tirgū, tika konstatēts, ka trīs no tām laistas tirgū, pirms ierobežojums stājās spēkā, tāpēc faktiski par neatbilstošiem uzskatāmi tikai divi preču paraugi,” informē PTAC. Termopapīrs, kas laists tirgū līdz ierobežojumu spēkā stāšanās brīdim, var būt apritē, līdz izplatītāji vai tirgotāji būs realizējuši vai izlietojuši visus iegādātos krājumus.
Šogad centrs neplāno rīkot līdzīgu pārbaudi, cerot, ka gada laikā komersanti iztērēs savus krājumus ar BPA saturošu termopapīru, tāpēc mērķtiecīgāk un efektīvāk esot ķerties pie kontroles 2022. gadā.
Kā skaidro PTAC, termopapīra ražotāji BPA vietā sākuši izmantot bisfenolu S (BPS). Pastāv aizdomas, ka arī šī viela nelabvēlīgi ietekmē cilvēku reproduktīvo un hormonālo sistēmu, taču formāli tā nav aizliegta.
Mūsu tirgotāji rīkojas dažādi
Abas lielākās veikalu ķēdes “Rimi” un “Maxima” kases aparātos neizmanto BPA saturošu papīru. “Rimi” jau kopš 2018. gada visās trijās Baltijas valstīs izmantojot čeku lentes, kas pilnībā nesatur fenolus – ne bisfenolu A, ne arī bisfenolu S.
“Lēmums attiecas gan uz kases aparātu lentēm, gan “Mans Rimi” kioskos izdrukātajiem kuponiem. Jāpiebilst, ka izvēlētais papīrs ir dārgāks par līdz šim lietoto,” stāsta uzņēmuma vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Šakirova.
“Maxima” pirkuma čekos tāpat izmanto papīru bez bisfenola A, turklāt ar 10 gadu drukas noturību, skaidro uzņēmuma komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.
“Tā ir katra uzņēmēja izvēle, kuru termopapīra veidu – ar vai bez bisfenola A – lietot, jo pagaidām atļauti abi čeku veidi,” Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs komentē organizācijas biedru lēmumus.
Uzziņa
Nē – toksiskajam bisfenolam A termopapīrā
Eiropas Komisijas regula no 2020. gada 2. janvāra aizliedz laist Eiropas Savienības tirgū bisfenolu A saturošu termopapīru, ja tā koncentrācija ir 0,02% masas vai lielāka.
Ierobežojums attiecas uz visu veidu termopapīru, kas izmantots kases čekos, bankas termināļu izdrukās, etiķetēs, rēķinos, medicīnisko iekārtu un faksa aparātu izdrukās.
Ķīmisko vielu koncentrāciju izstrādājumos var noteikt tikai laboratorijā.
Latvijā bisfenola A kontrole uzdota Patērētāju tiesību un aizsardzības centram.
Avots: PTAC
