Katoļu līderi svētkos kritizē alkatību un tumsas darbus 1
Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks pirmdien sūrojās par cilvēku alkatību un patērētāju kultūru, tradicionālajā Ziemassvētku vakara dievkalpojumā Vatikāna Svētā Pētera katedrālē atgādinot, ka “dzīvības ēdiens nav materiālie labumi, bet mīlestība”.
“Mūsdienās daudzi cilvēki dzīves jēgu rod tajā, ka viņu īpašumā ir materiālo lietu pārpilnība,” sprediķī sacīja pāvests.
“Negausīga alkatība iezīmē visu cilvēces vēsturi, pat šodien paradoksālā kārtā daži grezni vakariņo, kamēr citiem nav dienišķās maizes, lai izdzīvotu,” viņš piebilda.
Ja mēs domājam par silīti, kur piedzima Jēzus, “mēs saprotam, ka dzīvības ēdiens nav vis materiālie labumi, bet mīlestība, nevis nesātība, bet žēlsirdība, nevis ārišķība, bet vienkāršība,” sacīja pāvests.
Ziemassvētkos “mēs nedrīkstam zaudēt pamatu zem kājām vai ieslīgt pasaulīgumā vai patērētāju kultūrā”, un mums sev ir jāvaicā – “vai es dalos savā maizē ar tiem, kam tās nav”, norādīja Francisks.
Pāvesta vietnieks kardināls Pjetro Parolins, izrādot solidaritāti ar grūtību piemeklēto Irākas kristiešu kopienu, Ziemassvētku vakarā vadīja dievkalpojumu Bagdādē.
Savukārt Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankēvičs otrdien Ziemassvētku Rīta Svētajā misē sacīja, ka sabiedrībā vajadzīga neiecietība pret “tumsas darbiem”, kuri notiek slepenībā.
Pēc viņa vārdiem, pēdējā laikā daudz tiek rakstīts par kleptokrātiju jeb korumpētu varu un citām “šmucēm”, kas liecinot par to, ka cilvēkos, kuri veic šīs korumpētās darbības nav “Dieva gaismas”.
Arhibīskaps, uzrunājot mises klausītājus, norādīja, ka cilvēkam nav iespējams būt laimīgam uz citu rēķina, jo šāda veida laime ir gaistoša.
Tāpat Stankēvičs norādīja, ka laimi nevar iegūt, kalpojot grēkam, jo tas nozīmējot, ka cilvēks dzīvo tumsā.
Arhibīskaps pauda nostāju, ka gaisma nepieciešama visā sabiedrībā, tāpēc cilvēkiem būtu jāieņem aktīva pilsoniska nostāja, redzot cilvēku “tumsā”, parādīt viņam “gaismu”.
Pēc Stankēviča teiktā, “gaismu” var redzēt tie, kuri atveras Dieva klātbūtnei. Tas saistīts ar to, ka, cilvēka prātam kļūstot apgaismotam, viņš arvien labāk apzinās sevi un savus dzīves uzdevumus.
