Katrai grūtniecei – psihoterapeitu! Deputāti tērē laiku likuma grozījumiem, kuru izpildei nav naudas 16
Kaut gan abortu skaits ar katru gadu samazinās (to apliecina Latvijas veselības aprūpes statistikas gadagrāmata), tomēr atsevišķi Saeimas deputāti ir noraizējušies, ka tas vēl ir visnotaļ augsts. Tāpēc pieci deputāti (Imants Parādnieks, Nellija Kleinberga, Jānis Ruks, Inga Bite un Guntis Belēvičs, vienlaikus deputāts un veselības ministrs) iesnieguši grozījumus likumā par seksuālo un reproduktīvo veselību. Viens no tiem paredz valsts nodrošinātu konsultāciju mātei un tēvam, kuri izteikuši vēlēšanos pārtraukt grūtniecību, pie sertificēta krīzes grūtniecības speciālista, kā arī, ja nepieciešams, pie jurista, sociālā darbinieka, psihologa, ģimenes terapeita u. tml. Vakar par šo jautājumu apspriedās Saeimas Veselības aprūpes apakškomisija, uzklausot gan Veselības ministrijas, gan arī sabiedrisko organizāciju pārstāvju viedokli.
Deputāti, kā tas bieži ierasts, balstījās uz pieaicināto personu sacīto, nevis pašu izpētīto. Pirms tam neviens nebija noskaidrojis, vai valsts spēj apmaksāt šādus speciālistus un vai ir vērts runāt runāšanas pēc, ja patlaban nav iespējams īstenot reālajā dzīvē uzrakstīto likuma labojumu.
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas pārstāve Dace Melka atzinīgi novērtēja politiķu vēlmi palīdzēt sievietēm saglabāt mazuli, nodrošinot par valsts naudu konsultācijas, un norādīja, ka šim speciālistam vajadzētu būt psihoterapeitam. Ideja esot atbalstāma tikai tad, ja šo “papildu konsultāciju kūrē profesores Guntas Ancānes vadītie psihoterapeiti”. D. Melka: “Arī ginekologi nolēmuši reizi piecos gados iziet pēcdiploma apmācības kursus saistībā ar psihoterapiju dažādos grūtniecības aspektos. Vēlēšanās konsultēties ir jābūt tikai un vienīgi sievietes vai viņas ģimenes locekļu vēlmei, nevis obligātam pasākumam.”
Latvijas Medicīnas studentu asociācijas pārstāve Laura Riekstiņa bija pārsteigta, ka deputāti tik ļoti noraizējušies par seku, nevis cēloņu likvidēšanu un nerunā par veselības mācības ieviešanu visās skolās. “Mēs gadiem nodarbojamies ar skolēnu izglītošanu elementāros jautājumos, ko viņiem neviens nav skaidrojis. Mūsu pieredze rāda to, ka izglītība un zināšanas ir zemas gan par kontracepciju, gan arī tās pareizu izvēli,” sacīja Laura.
Deputāte Inguna Rībena: “Varbūt būtu jāizglīto par to, kas ir mīlestība, nevis kontracepcija!”
Laura: “Runājam arī par šo jautājumu.”
Krīzes grūtniecības centra vadītāja Judīte Briede-Jureviča deputātiem pastāstīja, ka centra astoņu gadu pieredze liecina – sievietei, kura nonākusi izvēles priekšā laist vai nelaist pasaulē bērniņu, ar ginekologa konsultāciju vien nepietiek, un tas esot saprotami, jo ārsts nespēj iedziļināties visos problēmu cēloņos. “Krīzes centrs konsultē grūtnieces bez maksas, konsultācijas ilgst divas stundas, un mēs laipnā, mierīgā atmosfērā izvērtējam visus apstākļus. Mums ir zināmas daudzas sievietes, kuras vairākus gadus ir gājušas pie psihoterapeitiem, tomēr nav saņēmušas dvēseles dziedināšanu. Esam gandarītas, ka krīzes centrs savas darbības astoņos gados ir izglābis tūkstoš bērniņu,” pastāstīja centra vadītāja. Deputāti uzzināja, ka tur deviņus mēnešus darbam ar grūtniecēm, kas vēlas izdarīt abortu, apmāca speciālistus, kuriem ir pamatprofesija sociālajā jomā, medicīnā, pedagoģijā un arī psihoterapijā. Centra darbinieki mācījušies arī Lielbritānijā, kur krīzes grūtniecības centrs darbojas jau 25 gadus un kur izstrādātā apmācību programma iztulkota un piemērota Latvijas situācijai.
Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece Egita Pole vērsa uzmanību, ka psihoterapeita algošanai ir nepieciešama nauda un ka valsts budžeta līdzekļi ir ierobežoti.
Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks sēdi par šo jautājumu turpināšot martā. Patlaban esot skaidrs vien tas, ka visām grūtniecēm, ne tikai tām, kas vēlas izdarīt abortu, ir jābūt pieejamam psihoterapeitam. Taču, kā to nodrošināt, pagaidām nav skaidrs nevienam.
