Katram savu digitālo maku – e-grivna, e-krona, e-peso… 0
Apmēram 80% zviedru aktīvi izmanto maksājumu kartes pirkumu veikšanai. Digitālie maksājumi Zviedrijā kļuvuši tik pierasti un populāri, ka liela daļa zviedru vairs nelielo fizisku naudu.
Pat bērni veikalos maksā ar debetkartēm. Bet ar to nav gana – Zviedrijas centrālā banka “Riksbank” iesākusi gadu ilgu pilotprojektu digitālās valūtas e-kronas izmēģināšanai, ko nākotnē varētu izmantot paralēli šobrīd Zviedrijā izmantotajai kronai. Zviedrija vēlas būt pirmā valsts pasaulē, kuras digitālā valūta ir vietējās centrālās bankas tiešā pārraudzībā.
Digitālais maks
“Riksbank” pilotprojektu veic sadarbībā ar tehnoloģiju uzņēmumu “Accenture”, kas būs atbildīgs par e-kronas tehniskās puses izveidi.
Kā paziņojumā norāda “Riksbank”, “Accenture” uzdevums ir izolētā testēšanas vidē izveidot digitālo kronas versiju, kas ir vienkārša un lietotājiem draudzīga, kā arī droša. Tehniskais risinājums būs balstīts uz t. s. izkliedētās grāmatas tehnoloģiju (angļu val. – “distributed ledger technology”), ko bieži dēvē arī par blokķēdes tehnoloģiju.
Izmēģinājuma laikā lietotājiem jābūt iespējai turēt e-kronu digitālajā makā, veikt maksājumus, papildināt e-kronas kontu un izņemt naudu no digitālā maka ar mobilās lietotnes starpniecību.
Lietotājiem jābūt iespējai veikt maksājumus, izmantojot dažādu veidu valkājamās viedierīces, piemēram, viedpulksteņus.
Pilotprojekts ilgs līdz nākamā gada februāra beigām, taču to būs iespējams pagarināt, lai turpinātu attīstīt projekta tehnisko pusi. Izmēģinājuma galvenais mērķis ir palielināt “Riksbank” zināšanas par centrālo banku iespējām ieviest digitālo kronu.
Fiziska nauda vairs nav neaizstājama
Kā portālā “Sweden.se” norāda Zviedrijas tirdzniecības federācijas pārstāvis Bengts Nilervāls, zviedru sabiedrība bezkontakta maksājumu ziņā ir krietni priekšā jebkurai citai pasaules valstij, jo, atšķirībā no sabiedrībām citur, pilsoņiem Zviedrijā ir ārkārtīgi augsta uzticība savai valdībai, esošajai sistēmai, bankām un kopumā varasiestādēm.
“Riksbank” katru otro gadu veic iedzīvotāju aptauju par lietotāju maksājumu paradumiem, un dati rāda, ka laika posmā no 2016. līdz 2018. gadam karšu maksājumi Zviedrijā palielinājušies par 25%.
Dati rāda, ka zviedri lielākoties izmanto debetkartes, kā arī valstī milzīgu popularitāti iemantojusi mobilā maksājumu lietotne “Swish”. Tā ir tik populāra, ka daudzi to uzskata par vienu no iemesliem, kāpēc Zviedrijā ievērojami samazinājusies fiziskās naudas aprite. Šobrīd četri no pieciem pirkumiem Zviedrijā notiek digitāli.
Tomēr ne visi ir mierā ar valūtas digitalizēšanos – kaut arī lielai daļai uzņēmumu mazāka fiziskās naudas aprite atvieglo darbu, daudzi uzņēmēji Zviedrijā sūkstās par augsto komisijas maksu, kas iet roku rokā ar debetkartēm, un pat jaunajām maksājumu lietotnēm. Tāpat mazāk sajūsmināta par pārmaiņām ir zviedru vecākā paaudze, tomēr jau tagad seniori Zviedrijā ir vieni no tehnoloģiski vislabāk sagatavotajiem pasaulē.
Zviedri nav unikāli
Zviedrija gan nav pirmā valsts, kas iedomājusies par digitālo valūtu, tomēr citur digitālā valūta nav tiešā centrālās bankas pārraudzībā.
Pirmā valsts pasaulē ar savu kriptovalūtu “emcash” 2017. gadā bija Apvienotie Arābu Emirāti. Valsts pilsoņi to var izmantot dažādiem valsts un privātiem pakalpojumiem, piemēram, kafijas iegādei, bērnu izglītības un komunālo pakalpojumu apmaksāšanai, kā arī vienkāršiem naudas pārskaitījumiem.
Ne aiz laba prāta digitālo valūtu “petro” 2018. gadā izveidoja Venecuēla. Saistībā ar nestabilo situāciju valstī strauji vērtību zaudēja nacionālā valūta bolivārs. Varasiestādes izeju atrada digitālās valūtas izskatā, kuru Venecuēla cer izmantot ne tikai maksājumiem, bet arī kā līdzekli, lai apietu ASV sankcijas un piesaistītu ārējās investīcijas.
Japāna savu “J-Coin” plāno laist apgrozībā līdz ar šogad gaidāmajām vasaras olimpiskajām spēlēm Tokijā. Paredzēts, ka jaunā digitālā valūta būs jēnu papildinoša, turklāt “J-Coin” vērtība būs precīzi tāda pati kā jēnai.
Citur pilotprojekti ar dažādām sekmēm
Runājot par līdzīgiem pilotprojektiem, kādu šogad veiks Zviedrija, jau 2016. gadā Ukraina uzsāka pilotprojektu, kurā testēja e-grivnu.
Ukrainas Nacionālā banka e-grivnu saredzēja kā īstenu maksāšanas līdzekli bez jebkādiem ierobežojumiem un problēmām ar e-grivnas pārvēršanu fiziskā naudā. Tolaik Ukrainā pārbaudīja dažādas operācijas ar e-grivnām, kuras šobrīd cer pārbaudīt arī Zviedrijā.
Piemēram, iespēju e-grivnai izveidot digitālo maku, kā arī valūtas izmantojamību interneta pārlūkos, mobilajās lietotnēs un dažādiem naudas pārskaitījumiem, tostarp ziedošanai.
Atbildīgais par projektu Romāns Hartingers vēlāk norādīja, ka e-grivnai ir potenciāls kļūt par alternatīvu maksāšanas līdzekli esošajām bezskaidras naudas maksāšanas metodēm. Tomēr secināts, ka e-grivnas pilna mēroga izveide prasīs ievērojamas investīcijas.
Tāpat pilotprojekta laikā izstrādātāji atklājuši, ka galvenās izkliedētās grāmatas tehnoloģijas priekšrocības, piemēram, decentralizācija un iespēja pārbaudīt jebkuru darījumu, nav piemērojama centralizētam e-grivnas emisijas modelim, kā arī privāta blokķēde, ko izmantoja pilotprojekta laikā, nevar tikt izmantota valsts līmeņa sistēmas uzturēšanai. Šobrīd par digitālās valūtas tālāku attīstību Ukrainā nekas nav dzirdēts.
Pilotprojekts par digitālo valūtu veikts arī Urugvajā. E-peso Dienvidamerikas valstī tika testēts sešus mēnešus ar kopējo aktīvu skaitu, kas sasniedza 20 miljonus uz 10 000 mobilās lietotnes lietotājiem.
Vienas fiziskas personas digitālajā makā nevarēja būt vairāk par 30 000 e-peso (apmēram 1000 eiro), bet juridiskas personas – vairāk par 200 000 e-peso. To izmantoja dažādu maksājumu veikšanai, kā arī naudas pārskaitījumiem starp e-peso lietotājiem. Urugvajā sistēma bija balstīta uz mobilo tālruņu infrastruktūru, un lietotājiem e-peso lietošanai bija nepieciešams interneta pieslēgums.
E-peso bija anonīma valūta, taču izsekojama. Sistēmai izmantojot “GEM” šifrēšanu, izstrādātāji novērsa iespēju veikt dažādas nelikumības, kā arī nodrošināja drošību arī tiem lietotājiem, kuri bija pazaudējuši ierīci vai aizmirsuši paroli.
Kaut arī vietējās bankas nepiedalījās pilotprojektā, pēcāk tās pret jaunievedumu izturējās ar interesi, saredzot jaunajā maksāšanas līdzeklī nākotni. Pilotprojektu Urugvajā uzteica arī Starptautiskais valūtas fonds.
“Paredzams, ka e-peso samazinās darījumu izmaksas, veicinās inovācijas finanšu jomā un palielinās finansiālo integrāciju. Urugvajas centrālā banka ir viena no pasaules pionieriem proaktīvā pieejā digitālās valūtas izvērtēšanā.
Protams, ir nepieciešama turpmāka digitālās valūtas ietekmes analīze uz monetāro politiku, banku sistēmu un dolarizāciju.” SVF pārstāvji tālākos digitālās valūtas testos cer ieraudzīt arī vietējo banku iesaisti, ņemot vērā, ka digitālā valūta var ietekmēt banku izmaksas, potenciāli novedot pie komisijas maksu palielināšanās.
