Kurš ir Kazāka nopietnākais sāncensis uz Latvijas Bankas prezidenta krēslu? 2
Vairāku spēcīgu Latvijas Bankas (LB) prezidenta kandidātu konkurencē koalīcijas vairākuma atbalstu ieguva Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks, apstiprināja “Attīstībai/Par” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts.
Pozitīva attieksme pret valdības partiju izraudzīto M. Kazāku ir arī opozīcijas partiju līderiem, bet Zaļo un zemnieku savienība un “Saskaņa” vēl nav lēmušas par rīcību balsojumā, kas varētu notikt 12. decembrī. Savus kandidātus uz amatu opozīcijas frakcijas nebija noskaņotas izvirzīt.
M. Kazāka nopietnākais sāncensis bija kādreizējais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Uldis Cērps, kurš desmit gadus strādājis ārvalstīs – Zviedrijā darbojās banku uzraudzības jomā, bet pēdējos gadus ir Apvienoto Arābu Emirātu centrālās bankas prezidenta padomnieks.
Kandidātu loks bija plašāks – tajā bija arī kādreizējā Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, bijusī Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, kura novembrī kļuva par Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāju, kā arī finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.
Viņa kandidatūra parādījās pēdējā brīdī, un to pirmais publiski nosauca Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāts Gatis Eglītis, bet vēlāk JKP vadība norobežojās no šīs nominācijas.
Iespējams, tāpēc, ka drīz pēc tam medijos sāka apspriest R. Bērziņa agrāko politisko piederību Andra Šķēles vadītajai Tautas partijai. G. Eglītis vairs negribēja komentēt šo epizodi, “jo mēs esam finiša taisnē un tagad svarīgākais, lai Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Finanšu nozares asociācijas jaunā vadība strādātu kā viens ritenis”.
Pirmdien partijas vēl nevienojās, kuru no diviem pretendentiem izvēlēties. U. Cērpam priekšroku deva Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība, bet “Attīstībai/Par”, “Jaunā Vienotība” un “KPV LV” pirmā izvēle bija M. Kazāks. Taču partiju pārstāvji “Latvijas Avīzei” atzina, ka abi pretendenti ir bijuši vienlīdz labi.
D. Pavļuts atklāja, ka iepriekšējās diskusijās frakcijā balsis dalījušās starp I. Šteinbuku un M. Kazāku. “Mēs bijām tajā apskaužamajā situācijā, ka ir vairāki izcili kandidāti,” “LA” piebilda D. Pavļuts.
M. Kazāka priekšrocība esot, ka viņš jau strādā Latvijas Bankā un būtu spējīgs pārņemt vadību pirmajā dienā. Viņu pazīstot arī Eiropas Centrālajā bankā (ECB), kur LB vadītājam būs jāaizstāv Latvijas intereses. Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA) “LA” teica, ka NA ir vērtējusi arī to, kurš varētu pārliecinoši pārstāvēt valsti ECB.
NA valdes un frakcijas vairākums atbalstīja U. Cērpu, jo viņam ir starptautiskā pieredze un arī pieredze vadošā darbā, taču abi kandidāti esot labi. R. Zīle bija gandarīts, ka Nacionālā apvienība ierosināja laikus sākt publisku diskusiju par kandidātiem un “tas bija labs process”.
Pārsteigums bijis tikai JKP priekšsēdētāja, tieslietu ministra Jāņa Bordāna nesenais paziņojums, ka LB prezidents jāmeklē starptautiskā konkursā. “Tas nebija labs signāls. Ja eirozonas valsts nevar atrast centrālās bankas vadībai piemērotu finansistu, tas nebūtu pareizi,” uzskata R. Zīle.
Jāatgādina, ka Saeimā bija “atvērts” likums “Par Latvijas Banku”, bet tad JKP līderis nenāca klajā ar iniciatīvu mainīt LB prezidenta izraudzīšanās kārtību. Tā nosaka, ka pretendentus izvirza ne mazāk kā desmit Saeimas deputāti.
J. Bordāns “LA” skaidroja: “Man bija gaidas, ka kandidātu izvirzīšanas process būtu skaidrāks, bet tagad ir sajūta, ka izvēle ir pakārtota politiskajām simpātijām un notiek tirgošanās.” Drīzumā Saeimai būs jālemj par pārstāvjiem Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomei, nākamgad jāizraugās arī tiesībsargājošo iestāžu vadība.
Aizdomas, ka “ir atvērts plašs tirgus”, bija arī ZZS frakcijas vadītājam Uldim Augulim. No apspriestajiem kandidātiem viņš atzinīgi izteicās par R. Bērziņu un I. Šteinbuku, bet “Mārtiņš Kazāks arī zina lietas, vienīgi viņam nav liela kolektīva vadības pieredzes”. U. Cērps ilgu laiku bijis tālu no Latvijas, “LA” piebilda U. Augulis.
M. Kazāku pazīst arī “Saskaņas” viens no līderiem Vjačeslavs Dombrovskis, kurš neformāli novērtēja viņu kā profesionālu pretendentu, taču oficiāli nebija gatavs to apstiprināt, lai viņam nekaitētu. Tāpēc “Saskaņa” arī nevirzīšot nevienu uz šo amatu, jo to uztveršot kā “Kremļa rokas virzītu cilvēku”.
“Saskaņai” esot svarīgi, lai pretendents uz LB prezidenta posteni spējot konsolidēt Latvijas Banku, optimizēt tās funkcijas un darbinieku skaitu. Vēl svarīgs uzdevums esot, lai LB prezidents spētu rast neordinārus risinājumus, kā veicināt ekonomikas attīstību.
