Ķēniņš: 2011. gadā Bratislavā uztraukumu iedeva gan Znaroks, gan Hārtlijs 0
Latvijas hokeja izlases uzbrucējam Ronaldam Ķēniņam Bratislava ir īpaša vieta – tieši Slovākijas galvaspilsētā pirms astoņiem gadiem viņš debitēja pasaules čempionātos un satika arī Bobu Hārtliju, lai nākamajā sezonā kopā ar Cīrihes “Lions” kļūtu par Šveices čempioniem.
Pasaules čempionātu Latvija atklāja ar 5:2 uzvaru pār Austriju, vienus vārtus gūstot arī Ķēniņam, kuram tā bija 100. spēle valstvienībā.
Kas spēlē mainījās trešajā periodā, kurā guvāt četrus vārtus?
Mums pirmajā periodā bija piecu minūšu vairākums, kurā gan maz metām pa vārtiem. Kontrolējām spēli, uz trešo periodu iznācām ar pārliecību, darījām vienkāršas lietas, uzreiz Larijs (Dārziņš) iespridzināja un tas deva pārliecību. Treneris pēc otrā perioda pateica, ka vairāk jāmet pa vārtiem.
Tev arī izdevās gūt skaistus vārtus.
(Rūdolfs) Balcers atdeva tādu piespēli un kā ar slotu jāmet iekšā. Treniņā esam atstrādājuši, zinām, ko darām. Kad ieguldi darbu, tas kādā brīdī atnāk atpakaļ.
Rūdolfa piespēles ir kā konfektes. Bauda spēlēt ar viņu?
Protams. Neticams spēlētājs. Zinu – ja būšu labākā pozīcijā, viņš atdos piespēli. Ķīmija ar Rodrigo un Rūdolfu ir no pagājušā gada, tā ir uzticība – viens otrā ieklausāmies. Tas ir pats galvenais.
Pats biji ļoti aktīvs, uzvarēji divcīņas. Juties kā zivs ūdenī?
Tāds darbs un skaidrs – kas vinnēs divcīņas, tas vinnēs spēli. Mazliet uztraukums bija, jo turnīra sākums, vajadzēja to izskriet un iedot kādam iekšā. Pats arī sasitos vienreiz. Ļoti labs līdzjutēju atbalsts, vienam otru grūti dzirdēt, arī tad, ja svilpj tālākais tiesnesis.
Kā atceries 2011. gada pasaules čempionātu un savu debiju?
Tad vēl galvenais treneris bija Oļegs Znaroks. Jā, arī Bobs Hārtlijs bija atbraucis, tieši parakstīju līgumu ar Cīrihi. Angliski toreiz vēl labi nerunāju, viņš iedeva uztraukumu, tāpat Znaroks un bija kā bija. Vēl jauns, bez pieredzes. Pirmo maiņu izskrēju pret čehiem trīs sekundes, kad Jaromīrs Jāgrs bija laukumā, un nezināju, ko darīt.
Vari salīdzināt sevi tad un šā brīža debitantus?
Esmu redzējis daudz debitantus un esmu viņiem teicis – paliekat tādi kā esat, jo man tas pietrūka tajā vecumā. Jaunajai paaudzei pārliecība ir lielāka, neuztraucas, neklausās ko citi par viņiem saka un tas ir ļoti labi.
