Ilhamas Tohti
Ilhamas Tohti
Foto: SCANPIX/AFP/LETA

Ķīna peļ EP par “terorista” Tohti apbalvošanu 0

Ķīna piektdien kritizēja Eiropas Parlamentu (EP) par cilvēktiesību balvas piešķiršanu ieslodzītajam uiguru aktīvistam Ilhamam Tohti, par laureātu izsakoties, ka viņš ir “terorists”.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Lasīt citas ziņas

Saharova balvas piešķiršana Tohti ir “problemātiska”, sacīja Ķīnas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Hua Čuņjina.

“Es ceru, ka Eiropa var respektēt Ķīnas iekšējās lietas un tiesisko suverenitāti un izvairīties no terorista godināšanas,” viņa sacīja.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Es nezinu, kas tieši ir šī balva, kāda ir tās nozīme, vērtība un ietekme,” norādīja Hua. “Bet es zinu, ka Ilhams Tohti ir Ķīnas tiesu notiesāts noziedznieks.”

Bijušajam Pekinas universitātes ekonomikas profesoram Tohti, kuram piektdien paliek 50 gadi, Ķīnas tiesa 2014.gadā par “separātismu” piesprieda mūža ieslodzījumu, izraisot ārvalstu valdību un cilvēktiesību organizāciju nosodījumu.

Septembra beigās Tohti tika piešķirta Vāclava Havela balva, kas ir viena no prestižākajām cilvēktiesību balvām Eiropā.

Tohti pirms aizturēšanas 2014.gada janvārī izveidoja un vadīja vietni “UighurOnline”, kur uiguru un ķīniešu valodās rakstīja par sociālajiem jautājumiem.

ANO dati liecina, ka Siņdzjanas Uiguru autonomajā rajonā, kas atrodas Ķīnas ziemeļrietumos, līdz miljonam uiguru, kazahu un citu musulmaņu ieslodzīti internēšanas nometnēs, kur viņi spiesti apgūt komunismu, runāt ķīniešu valodā un noliegt savu kultūru, valodu un reliģiju.

Pekina sākumā noliedza šādu nometņu pastāvēšanu, bet pēc tam apgalvoja, ka šīs nometnes ir profesionālās apmācības centri, kuros musulmaņu tautu pārstāvji apgūst profesiju un ķīniešu valodu.

Uiguri, kas ir Siņdzjanas pamatiedzīvotāji, ir tjurku tauta, un šīs tautas ticīgie galvenokārt ir musulmaņi. Siņdzjanā dzīvo arī kazahi, kirgīzi, uzbeki un citu tautu pārstāvji, kuru reliģija ir islāms. Tomēr pēdējās desmitgadēs Siņdzjanā apmetušies uz dzīvi daudz etnisko ķīniešu no citiem Ķīnas reģioniem un uiguri vairs nav Siņdzjanas iedzīvotāju vairākums.

Reklāma
Reklāma

Prokuratūra Siņdzjanā septembrī paziņoja, ka no visām Ķīnā 2017.gadā veiktajām aizturēšanām piektā daļa notikusi šajā autonomajā rajonā, lai gan tur dzīvo tikai 2% no Ķīnas iedzīvotājiem.

Pekina uigurus apsūdz separātismā, piedēvējot tiem sakarus ar starptautiskiem teroristu grupējumiem un izvēršot pret tiem represijas.

Cilvēktiesību aizstāvības grupas norāda, ka Pekina pārmērīgi pārspīlē uiguru separātisma draudus, lai attaisnotu brutālās represijas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.