Kadrs no kulta režisora Terija Giljama filmas “Cilvēks, kas nogalināja donu Kihotu”.
Kadrs no kulta režisora Terija Giljama filmas “Cilvēks, kas nogalināja donu Kihotu”.
Publicitātes foto

Kino festivālā “Baltijas pērle” šogad gan erotika, gan eksotika, gan īpašas pērles kino gardēžiem 1

No 19. līdz 25. septembrim kinoteātrī “Splendid Palace” norisināsies ikgadējais kino festivāls “Baltijas pērle”.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām
Lasīt citas ziņas

Festivāls tiks atklāts 19. septembrī ar Kirila Serebreņņikova filmu “Vasara”, kas piedzīvoja pirmizrādi Kannu kinofestivālā. Filmu pieteiks tās scenāristi – Mihails un Lilī Idovi. Pats režisors piedalīsies ar savu īpaši uzņemto jauno dokumentālo filmu “Pēc “Vasaras””. Šī nav tikai filma par filmu, kas uzjunda nerimstošus strīdus. To uzņēmis talantīgs režisors, kas joprojām atrodas mājas arestā. Poētisks dokumentāls post scriptum par visu, kas leģendārajā filmā palika aizkadrā vai netika izsacīts līdz galam, kā arī par to, kas patiesībā bija, kā nebija un nevarēja būt. Pievērsiet uzmanību: filma “Pēc “Vasaras”” tiks izrādīta vienīgajā seansā 24. septembrī.

Divi brīnišķīgi datumi: pirms 100 gadiem dzimis dižais Ingmars Bergmans, savukārt pirms astoņdesmit gadiem – brīnišķīgā Romija Šneidere. Šīs jubilejas tiks atzīmētas ar viņu karjerā nozīmīgākajām filmām. I. Bergmana daiļrades noslēdzošā sāga “Fanija un Aleksandrs” (Fanny och Alexander, 1982) tiks izrādīta no oriģinālā filmas nesēja – 35 mm kinolentes, ko laipni atvēlējusi Amerikas Kinoakadēmija. Savukārt filma “Baseins” (La Piscine, 1969) kļuva par atvadu darbu Romijai Šneiderei – viņa tajā atvadījās no Alēna Delona, savas dzīves lielās mīlestības.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pērn uzsāktajā programmā “Leģendas” ir iekļauts šī gada ievērojamākais kino darbs – kulta režisora Terija Giljama “Cilvēks, kas nogalināja donu Kihotu” (The man who killed Don Quixote, 2018). Šai beidzamo 25 gadu laikā visgaidītākajai un apspriestākajai filmai ir lielas izredzes nenonākt uz lielā ekrāna saistībā ar strīdiem par autortiesībām, tomēr visi festivālu seansi notiks. Filmas pirmizrāde notika Kannu kinofestivāla noslēgumā, bet tās dramatiskais tapšanas stāsts ir piedzīvojumu seriāla cienīgs.

Par dārgu pērli šī gada “Baltijas pērles” kino kronī atzīstama oskarotā Pāvela Pavļikovska “Aukstais karš” (Zimna wojna, 2018). Šis Eiropas 50. gadu kino estētikā uzņemtais un ar “Zelta palmas zaru” par režiju apbalvotais mīlas stāsts ir “obligātajā sarakstā” iekļaujama filma, ko kritiķi atzinuši par mūsdienu kino klasiku. Neatpaliekot no “Kasablankas”, tā ir viena no skaistākajām un aizkustinošākajām melodrāmām kino vēsturē.

Visdrosmīgākajiem kinomāniem – Larsa fon Trīra ironiski draudīgais jaunais veikums “Māja, ko uzcēla Džeks” (The House that Jack Built, 2018). Asinskārais “misters Izsmalcinātība” nebūtu kulta režisors, ja neiešifrētu savā dvēseli stindzinošajā darbā daudz kulturoloģisku un estētisku vēstījumu, ko atminēt pa spēkam vien īsteniem kino maniakiem.

Radikālu erotisko provokāciju cienītājiem… Festivāls neiztiks arī bez radikālā provokatora Gaspāra Noē, kas jau atkal šokējis rafinēto Kannu publiku. Viņa jaunā filma ir mežonīga, satriecoša orģija ar daudzsološu nosaukumu “Ekstāze” (Ñlimax, 2018). Šī ir amorāla, neapvaldīta ballīte, kurā valda sekss, narkotikas un netīrās dejas, tomēr to nevēlēsities palaist garām. Arī prasīgie kritiķi filmu uzņēmuši ar sajūsmu.

Divas filmas, kuras sevišķi jāizceļ kā festivālu eksotikas kvintesenci: Rustama Hamdamova “Maiss bez dibena” un Jana Švankmaijera “Kukaiņi”. Dižais čehu sirreālists Jans Švankmaijers ir uzņēmis savu pēdējo filmu – insektoloģisku trilleri – , savācot tam naudu kolektīvās finansēšanas kampaņā. “Maiss bez dibena” ir elitārs monohroms eksperiments, kas piesātināts ar filozofiskām alūzijām, pārmērīgu interjeru greznību un skatītājus hipnotizējošu nevainojamu skaistumu. Šīs filmas ir domātas sagatavotam skatītājam, kas pieder šauram kinematogrāfijas gardēžu lokam.

Reklāma
Reklāma

Stilīgākajiem un ekstravagantākajiem skatītājiem – tradicionālā programma “Kino un mode”. Blakus juvelieriskajam darbam “Diors. Zaudētās paradīzes elegance” (Christian Dior, l’elegance du paradis perdu, 2017) un jauniem atmaskojumiem filmā “Karls Lāgerfelds – vientuļais karalis” (Karl Lagerfeld, un roi seul, 2008) ir divas pilnmetrāžas filmas par britu dizaineriem – “Vivjena Vesvuda: panks, ikona, aktīviste” (Westwood: Punk, Icon, Activist, 2018) un “Makvīns” (MñQueen, 2018). Britu modes pasaules granddāma jau uzstājusies ar kārtējiem protestiem. Šoreiz uzbrukumu objekts ir pieminētā filma par viņu pašu, jo tajā: “Pārāk daudz modes, pārāk maz aktīvistes atainojuma. Pārāk daudz par skatēm un apģērbu, pārāk maz par pilsonisko pozīciju,” – kā Vestvuda pavēstīja īpašā paziņojumā medijiem saistībā ar filmas pirmizrādi.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.