Klāt marinēšanas un konservēšanas laiks. Padomiņi, lai sagataves ziemai izdotos perfekti 0
Kas gan var būt garšīgāks par pašas gatavotiem marinētiem gurķiem, dārzeņu salātiem, kompotiem un ievārījumiem!
Tīrība un karsēšana
Lai iegūtu labus konservus, lai tie nebojātos, izmanto pilnīgi svaigus produktus un konservēšanas gaitā ievēro vislielāko tīrību.
Burkas, kā arī metāla, stikla un plastmasas vāciņus siltā ūdenī rūpīgi mazgā un kārtīgi noskalo. Tad sterilizē, tās vārot 10–15 minūtes, vai izkarsē cepeškrāsnī. Tas jādara neilgi pirms lietošanas. Jāievēro, ka sterilizētus traukus nedrīkst slaucīt, citādi tos vajadzēs karsēt no jauna.
Ja burkas paredzētas ievārījumiem, želejām un līdzīgiem konserviem, izmazgātās burkas žāvē, novietojot uz dvielīša ar dibenu uz augšu. Ja traukus domāts piepildīt ar produktiem un sterilizēt, burkas nav jāsusina. Savukārt traukus, kuros pilda karstus produktus, iepriekš sakarsē.
Burku un pudeļu karsēšanai izmanto katlus ar dubultu dibenu, ieliekamām koka restītēm. Ja to nav, var izlīdzēties ar salocītu trauku dvieli. Šāds dubultais dibens nepieciešams, lai stikls nesaskartos tieši ar katlu un karsējot nesaplīstu. Trauki nedrīkst saskarties cits ar citu – visapkārt brīvi jāplūst ūdenim. Ūdens līmenim katlā jābūt vienlīdz augstam ar pildījuma līmeni traukos, tāpēc vienlaikus katlā var karsēt tikai vienāda augstuma traukus. Temperatūru nosaka ar termometru. Ja termometra nav, par ūdens vārīšanos liecina tā burbuļošana, bet 80 ºC karsta ūdens virsmā vērojami sīki gaisa pūslīši. Karsēšanas laiku skaita no mirkļa, kad sasniegta vajadzīgā temperatūra.
Pareizi jāuzglabā
Konservu kvalitāte un saglabāšanās atkarīga no izejmateriāla, tīrības sagatavošanas procesā, receptūras ievērošanas un uzglabāšanas apstākļiem. Tie bojājas, ja trauki nav bijuši pietiekami tīri, bijusi nepietiekama karsēšana, nepilnīga trauka noslēgšana, nepietiekams cukura vai citu konservantu daudzums vai nepiemēroti uzglabāšanas apstākļi.
Visiem konservēšanas paņēmieniem ir viens mērķis – radīt ātri bojājošos produktos mikroorganismiem nelabvēlīgus apstākļus. Ja, pārskatot uzglabāšanai novietotos konservus, pamana bojāšanās pazīmes (putas, sīks pelējums), virsējo kārtu noņem un konservus vēlreiz sterilizē, pārvāra. Izkarsētus konservus izmanto pirmos.
Gaļas, sēņu un pākšaugu konservi, ja tiem ir bojāšanās pazīmes, jāiznīcina, jo tie ir bīstami veselībai.
PADOMI
* Traukus, kuros pilda svaigas iecukurotas ogas, nevajag aizvalcēt ar metāla vāciņiem
* Ja burku noslēgšanai izmanto stikla vai metāla vāciņus, tos rūpīgi notīra un novāra. Noslēdzot ar stikla vāciņiem, gumijas gredzenus izņem no karstā ūdens un uzliek uz tīras burkas apmales, tad uzliek vāciņu un nofiksē.
* Konserviem, kas atrodas traukos, kas nav hermētiski noslēgti, ļoti svarīgi, lai telpas gaisa temperatūra būtu zema, kā arī būtu laba vēdināšana, sausums un tumsa.
