Klīniskā nāve vairumā gadījumu ir patīkama 2
Klīniskā nāve ir labi zināma, taču vienlaikus arī pietiekami reti sastopama parādība. Taču vairumā gadījumu pēc tās cilvēku atmiņā saglabājas galvenokārt patīkamas emocijas, pat tad, ja līdz šai stadijai viņus noveduši ļoti smagi bojājumi. Tik neparastu pieredzi izbaudījušie cilvēki to apraksta kā emocijām ļoti bagātu pārdzīvojumu.
Pētnieki apkopojuši šos patiešām neticamos stāstus, jau iepriekš paredzot, ka tas kopumā būs ļoti aizraujošs pētījums. Ir vairākas hipotēzes, kas izskaidro tādu atmiņu rašanos. Piemēram, skābekļa piegādes smadzenēm ierobežojums un izraisītie emocijas kontrolējošo apgabalu bojājumi. Pētnieki izanalizēja 190 oficiāli dokumentētus klīniskās nāves gadījumus un salīdzināja tos ar pacientu “nāves” stāstiem noslīkšanas, sirds apstāšanās un smagu galvas traumu gadījumos. Tad viņi veica statistisko analīzi un noteica atsevišķu klīniskās nāves īpatnību intensitāti.
Visbiežāk klīnisko nāvi pārdzīvo cilvēki, kuri nokļuvuši reanimācijā pēc smagām galvas traumām, kā arī tie, kuri izglābti no noslīkšanas. Turklāt šo cilvēku stāsti variējas atkarībā no gūto traumu rakstura. Kopīgā iezīme izrādījās visaptveroša rāmuma sajūta. Nākamā kopīgā sajūta bija par iziešanu ārpus ķermeņa apvalka. Daudzi cilvēki sajutuši uztveres izmaiņas. Un tikai ļoti nedaudzos gadījumos vēstīts par negatīvu pieredzi. Turklāt ļoti reti cilvēki klīnisko nāvi pārdzīvojuši tā, kā to mēdz rādīt filmās, proti, ar pagājušās dzīves ainiņu nozibēšanu vai nākotnes redzējumiem.
