Lielāko algu – 7900 eiro mēnesī – pērn saņēmi Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.
Lielāko algu – 7900 eiro mēnesī – pērn saņēmi Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.
Foto: Ieva Leiniša / LETA

Kļuvis zināms, kuru Latvijas slimnīcu vadītājiem vislielākās algas 5

Kapitālsabiedrību, kurās Veselības ministrija (VM) ir valsts kapitāla daļu turētāja, vadītāju atalgojums svārstās no 2400 līdz gandrīz 8000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, liecina ārstniecības iestāžu vadītāju ieņēmumu deklarācijās Valsts ieņēmumu dienestam sniegtā informācija.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Lielāko Latvijas slimnīcu – Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu – patlaban vada Imants Paeglītis, kurš šo amatu ieņem no 2018. gada janvāra. Pērn viņš Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā nopelnīja 94 546 eiro jeb apmēram 7900 eiro mēnesī.

Alga slimnīcā nav Paeglīša vienīgie ienākumi, un kopumā pērn viņa ienākumi, tostarp saistībā ar īpašuma pārdošanu un darbu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, bija apmēram 175 000 eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga pērn šajā amatā nopelnīja 53 385 eiro, kas ir apmēram 4500 eiro mēnesī. Arī Kreicbergas ienākumus neveidoja tikai darbs Stradiņa slimnīcā. Viņa pērn par neonataloģes, lektores, docentes un cita veida darbu nopelnīja vēl apmēram 15 000 eiro.

Vēl vienas lielās valsts slimnīcas – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas – valdes priekšsēdētājs Valts Ābols pērn šajā amatā nopelnīja 63 404 eiro jeb ap 5300 eiro mēnesī. Ārpus darba slimnīcā Ābols apmēram 800 eiro nopelnīja par darbu Rīgas Stradiņa universitātē un no saimnieciskās darbības lauksaimniecības uzņēmumā SIA “Jawa. L.V.”.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra valdes priekšsēdētāja Jāņa Buģina, kurš nomira pagājušā gada augustā, gada ienākumu deklarācija nav iesniegta. 2017.gadā gan Buģins šajā amatā nopelnīja 41 716 eiro, kas ir vidēji 3500 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Patlaban Rīgas psihiatrijas centra valdes priekšsēdētāja uz laiku ir Iveta Ķiece, kuras atalgojums pērn bija 45 381 eiro jeb apmēram 3800 eiro mēnesī. Ķiece vēl 100 eiro nopelnīja Rīgas Stradiņa universitātē.

Ķiecei bezskaidrā naudā uzkrāti 33 345 eiro, kā arī pieder 2013.gada vieglā automašīna “Subaru Forester” un nekustamie īpašumi Carnikavas un Garkalnes novados.

Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Vaivode pērn amatā nopelnīja 35 225 eiro jeb vidēji 2900 eiro mēnesī. Vaivodei citu ienākumu ārpus darba slimnīcā pērn nav bijis. Viņai skaidrā naudā uzkrāti 10 200 eiro, kā arī pieder 2009.gada vieglā automašīna “VW Passat CC”.

Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” valdes priekšsēdētāja Anda Nulle pērn centrā nopelnīja 35 280 eiro jeb apmēram 2900 eiro mēnesī. Viņa ienākumus guva arī ārpus centra, nopelnot vēl apmēram 3000 eiro kā ārsts, komisijas loceklis un pasniedzējs.

Reklāma
Reklāma

Nullei ir 35 000 eiro lielas parādsaistības, kā arī pieder 2184 eiro vērtas kapitāla daļas fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumu uzņēmumā “Bascos”. Tāpat “Vaivaru” vadītājai pieder zeme un būve Jūrmalā, kā arī 2018.gada vieglā automašīna “VW T-Roc”.

Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ķikuste pērn saņēma 32 977 eiro algu, kas ir apmēram 2800 eiro mēnesī. Viņa saņēma vēl 558 eiro par darbu Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledžā, kā arī 1088 eiro pabalstu.

Bezskaidrā naudā Ķikustei uzkrāti 15 300 eiro, bet skaidrā naudā – 3000 eiro. Viņai pieder zeme, ēka un dzīvoklis Daugavpilī, kā arī zeme Kombuļu pagastā.

Piejūras slimnīcas valdes priekšsēdētājs Aigars Puks pērn amatā nopelnīja 32 640 eiro jeb 2700 eiro mēnesī. Puks amatu apvienoja ar valdes locekļa amatu uzņēmumā “Liepājas tramvajs”, kur pērn nopelnīja 32 000 eiro. Vēl aptuveni 10 000 eiro Puks saņēma dividendēs, procentos, apdrošināšanas atlīdzībās un citur.

Puka parādsaistības ir 283 368 eiro, bet bezskaidrā naudā viņam uzkrāti 28 500 eiro. Pērn viņš iegādājās 2018.gada automašīnu “VW T-Roc” 30 300 eiro vērtībā. Pukam ieguldījuma fondā ir 101 891 eiro, un viņam pērn piederēja arī zeme un ēka Liepājā.

Jelgavas slimnīcas “Ģintermuiža” valdes loceklis Uldis Čāčus, kurš amata pienākumus pēc apmēram 17 gadiem beidza pildīt 2018. gada maijā, pērn nopelnīja 11 717 eiro.

Tikmēr Artūrs Bērziņš, kurš uz laiku uzņēmies “Gintermuižas” valdes locekļa pienākumus, pērn nopelnīja 42 288 eiro, kā arī 22 535 eiro Austrumu slimnīcas valdes locekļa amatā, kuru ieņēma gada sākumā. Bērziņa parādsaistības pērn bija 121 282 eiro.

Bērziņam pieder 9514 eiro vērtas kapitāla daļas apdrošināšanas uzņēmumā “AVL Finance”, kā arī divas automašīnas – 1999.gada “Renault Espace” un 1997.gada “Volvo V70”, kuru viņš iegādājās pērn. Bērziņam pieder arī zeme Ķekavas pagastā.

Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes locekle Maija Ancveriņa pērn saņēma algu 32 729 eiro apmērā, kas ir apmēram 2700 eiro mēnesī. Vēl 2650 eiro Ancveriņa nopelnīja kā Lielstraupes pils valdes priekšsēdētāja. Pērn viņas parādsaistības bija 19 816 eiro.

Ancveriņai pieder zeme ar ēku Strenčos, kā arī divas automašīnas – 2017.gada “Volvo S60” un 1987.gada “Ford Transit”.

Bērnu psihoneiroloģiskās slimnīcas “Ainaži” valdes loceklis Aigars Kišuro pērn saņēma 32 613 eiro algu jeb apmēram 2700 eiro mēnesī. Vēl 3461 eiro Kišuro nopelnīja kā ārsts psihiatrs Plastikas ķirurģijas klīnikā, 3602 eiro – kā speciālists kvalitātes vadības jautājumos Rīgas psihiatrijas centrā, kā arī 3050 eiro – kā bērnu psihiatrijas eksperts Valsts izglītības satura centrā.

Kišuro kopīpašumā ir būve un dzīvoklis Rīgā, kā arī īpašumā – zeme Saulkrastu pagastā.

Aknīstes psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Nata Gaibišela pērn par šī amata pienākumu veikšanu saņēma 32 539 eiro, kas ir apmēram 2700 eiro mēnesī. Viņa pērn saņēma arī valsts pensiju 10 780 eiro apmērā, kā arī apdrošināšanas atlīdzību 15 878 eiro apmērā. Gaibišelei ir bezskaidras naudas uzkrājumi 44 269 eiro apmērā, kā arī pieder dzīvoklis Gārsenes pagastā.

Ludzas medicīnas centra valdes loceklis Juris Atstupens pērn par amata pienākumu veikšanu saņēma 28 666, kas ir vidēji 2400 eiro mēnesī. Paralēli darbam centrā Atstupens strādājis par ārstu ambulatorajā ārstniecības iestādē “Insaits A”, kur viņš pērn nopelnījis 5494 eiro, bet dividendēs no šī uzņēmuma saņēmis vēl 27 000 eiro.

Tāpat pērn Atstupens bijis Ludzas novada domes deputāts, un par šī amata pienākumu veikšanu saņēma 3584 eiro. No uzņēmuma Ludzas mežrūpniecības saimniecība saimnieciskās darbības Atstupens guvis vēl 48 650 eiro, kā arī no īpašuma pārdošanas – 3500 eiro. Ludzas medicīnas centra vadītājam pērn bezskaidrā naudā bija uzkrāti 246 361 eiro. Viņam pieder vairāki nekustamie īpašumi, tostarp dzīvoklis, zeme un ēka Ludzā, zeme Briģu pagastā, kā arī divi zemes gabali Nirzas pagastā.