KNAB rosina apsūdzēt Ušakovu par aizliegtas ierīces glabāšanu 2
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par grāmatas izskata aizliegtas videonovērošanas ierīces glabāšanu rosinājis Ģenerālprokuratūrai apsūdzēt bijušo Rīgas mēru, patreizējo Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Nilu Ušakovu (S), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
KNAB izplatītajā paziņojumā nav minēts personas vārds, taču birojs norāda, ka saskaņā ar krimināllietas materiāliem persona savā darba kabinetā glabājusi stratēģiskās nozīmes ierīci, kas paredzēta sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem, proti, videodokumentēšanai un audioinformācijas ieguvei slēptā veidā.
Šāda veida ierīci fiziskām personām ir aizliegts iegādāties, glabāt un lietot. Ierīce bijusi maskēta kā cits priekšmets, kas vizuāli atgādina albumu vai grāmatu.
“Ikvienai personai, kas nonāk KNAB redzeslokā, jo īpaši kriminālprocesuālo darbību laikā, jārēķinās – ja KNAB saskatīs vairākus noziedzīgus nodarījumus vai pārkāpumus, iestāde rīkosies atbilstoši likumam.
Šis lēmums nav izņēmums, jo stratēģiskas nozīmes objektu iegāde un glabāšana fiziskām personām ir ne tikai neatļauta, bet arī mudina uzdot jautājumus par konkrēto personu rīcības motīviem,” norādījusi KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule.
Lai arī KNAB tagad Ušakova vārdu nemin, birojs jau pērn aģentūrai LETA atzina, ka, veicot procesuālās darbības kriminālprocesā, KNAB Ušakova darba kabinetā Rīgas domē izņēma ierīci, kas izmantojama sevišķā veidā veicamajiem operatīvās darbības pasākumiem.
Pats Ušakovs sociālajā tīklā “Facebook” iepriekš norādījis, ka izņemtā ierīce bijusi “paštaisīta ierakstoša ierīce”, kas atradusies plauktā. “Kā es sapratu no apraksta, runa ir par līmētu albumu, kurā bija iebūvēti kamera un mikrofons,” skaidroja Ušakovs. Viņš tika apgalvojis, ka ierīces atrašanās kabinetā viņam radījusi izbrīnu.
Krimināllikums paredz atbildību par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem vai to traucēšanai speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu vai programmatūras aprites aizlieguma pārkāpšanu.
Speciālās ierīces pēc savas būtības ir tādas ierīces, kuru tiesiska izmantošana atļauta tikai izmeklēšanas iestādēm un specdienestiem, un šo ierīču aprite fiziskām personām ir aizliegta.
Operatīvās darbības likumā skaidrots, ka operatīvās darbības pasākumi ir, piemēram, personas izsekošana, korespondences kontrole, publiski nepieejamas vietas videonovērošana un sarunu noklausīšanās.
Ušakova videonovērošanas ierīces lietu KNAB sāka 2019.gada 7. oktobrī, izdalot to no “Rīgas satiksmes” transportlīdzekļu iepirkumu lietas.
Krimināllikums par minēto nodarījumu paredz brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu.
EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele pērn aģentūrai LETA vispārīgi skaidroja, ka ja kādas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesībsargājošai institūcijai ir aizdomas, ka deputāts dalībvalstī ir paveicis noziegumu, pret EP deputātu jāattiecas tāpat kā pret konkrētās dalībvalsts parlamenta deputātu.
“Parasti tas nozīmē, ka jāprasa EP imunitātes atcelšana. Tad EP Juridisko jautājumu komiteja nāk ar rekomendācijām EP balsojumam. Ja konkrētā lieta neskar EP deputāta darbu, piemēram, izteikumus vai balsojumu, imunitāte tiek atcelta,” skaidroja Rībele.
EP mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka pie EP deputātiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus nevar aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot EP deputāta pienākumus. Proti, EP pārliecinās, vai ierosinātā lieta nav politiski motivēta.
Izņēmuma kārtā imunitāte nav spēkā, ja deputāts tiek pieķerts nozieguma brīdī.
Arī pēc imunitātes atcelšanas EP deputāts ir tiesīgs saglabāt savu amata vietu, jo deputāta pilnvaras ir dalībvalsts piešķirtas pilnvaras, un tās nevar atņemt neviena cita iestāde.
“Turklāt EP deputāta imunitātes atcelšana nenozīmē, ka deputāts tiek atzīts par “vainīgu”. Tā tikai ļauj valsts tiesu iestādēm sākt izmeklēšanu vai tiesvedību. Tā kā EP deputāti ir ievēlēti saskaņā ar valsts vēlēšanu tiesību aktu, ja EP deputāts tiek atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, dalībvalsts iestādēm ir jālemj, vai viņš līdz ar to zaudē savas pilnvaras,” teikts EP mājaslapā pieejamajā informācijā.
2019.gada aprīlī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) atstādināja Ušakovu no Rīgas mēra amata.
Ušakovs kandidēja 2019.gada EP vēlēšanās un maijā, jau pēc ievēlēšanas parlamentā, paziņoja par atkāpšanos no Rīgas mēra amata.
