Ko koronavīrusa pandēmijas situācijā darīt ar bezpajumtniekiem? 2
Saslimšana ar Covid-19 evaņģēliski kristīgās draudzes “Zilais krusts” vīriešu patversmē Rīgā arī Latvijā pievērsusi uzmanību problēmai, kas citviet Eiropā bijusi aktuāla vēl agrāk: ko koronavīrusa pandēmijas situācijā darīt ar bezpajumtniekiem, kas ne tikai paši ir riska grupa, bet arī ar savu dzīvesveidu negatīvi ietekmē centienus ierobežot koronavīrusu.
Šie cilvēki nereti neievēro higiēnas pamatprasības, viņu organismi ir novājināti, un Covid-19 briesmu apstākļos slimība var viegli izplatīties gan marginālajā sabiedrības daļā, gan pēc tam tālāk uz apkārtējiem. Vairākas Eiropas rietumu un centrālās daļas valstis tamdēļ šobrīd pagarina tā sauktās ziemas palīdzības paketes bezpajumtniekiem – proti, ikgadējās programmas, kas problemātiskajai sabiedrības daļai uz ziemas sezonu sniedz atbalstu vispirms jau pajumtes veidā, tā mazinot klejošanu.
Piemēram, Austrijas galvaspilsētas Vīnes bezpajumtniekiem “ziemas pakete” beigtos 4. maijā, līdz ar silta laika iestāšanos, taču tagad nolemts to pagarināt uz trim mēnešiem.
Vīnes municipalitāte šajā sakarā apņēmusies nodrošināt 900 gultasvietu.
Lielā nelegālo un vēl bezpajumtes migrantu skaita dēļ bieži tiek minēta Francija. Aizliegums pamest mājas bez īpaša iemesla tur ir spēkā kopš 17. marta, turpināsies līdz 15. aprīlim un droši vien tiks pagarināts. Sākotnēji patruļas lika sodus ielās sastaptajiem bezpajumtniekiem. Marta otrajā pusē, īstenojot karantīnas režīmu Parīzē, policija sāka sistemātiski likvidēt galvaspilsētas apkārtnē pirms dažiem gadiem stihiski dzimušās nelegālo Āzijas un Āfrikas migrantu nometnes.
Simtiem bezpajumtnieku, no kuriem daudziem ir ģimenes, organizēti pārveda uz sporta zālēm un viesnīcām Parīzē un tās apkaimē.
Šiem cilvēkiem veica medicīniskās pārbaudes, lai noteiktu, vai viņiem nav koronavīrusa simptomu. 30. martā Francijas Mājokļu lietu ministrija informēja, ka Covid-19 krīzes laikā viesnīcas bezpajumtniekiem atvēlēs 5000 gultas vietu. Tostarp labdarības organizāciju pārstāvji aizrāda, ka cilvēku “novākšana” no ielām kā vīrusa apkarošanas pasākums droši vien ir efektīvs attiecībā uz tiem, kam ir savs pastāvīgs mājoklis, kamēr bezpajumtnieku savietošana šauros, piesmakušos viesnīcu numuros drīzāk dod pretēju efektu.
Pēc Francijas “Abata Pjēra fonda” (“Fondation Abbé-Pierre”), ko uzskata par labāko informācijas avotu bezpajumtnieku situācijas jautājumos, ziņām, visā Francijā ir gandrīz četri miljoni cilvēku, kuru dzīves apstākļi kvalificējas kā “nepiemēroti”. Šajā kategorijā ietilpst ielu bezpajumtnieki, migrantu apmetņu iemītnieki, “ceļojošās kopienas”, ar kurām parasti saprot čigānus (romus) un vēl ap 25 tūkstoši ļaužu, kas īrē pagaidu mājvietas viesnīcās.
Francijas valdība nolēmusi izdot 50 miljonus eiro, lai koronavīrusa pandēmijas laikā dotu pajumti 14 tūkstošiem cilvēku.
Viesnīcu īpašniekiem rekvizēs 10 tūkstošus viesnīcu istabu šādu ļaužu izmitināšanai. Labdarības organizāciju ieskatā, viesnīcu rekvizēšana atrisina tikai daļu problēmas, jo numuriņos izvietotajiem, piemēram, nav kur pagatavot ēdienu. Tiek norādīts uz desmitiem tūkstošu tukšu dzīvokļu, kurus agrāk izmantoja tūristiem “Airbnb” un citos tīklos. Tūristu tagad nav un valstī ir ārkārtas stāvoklis, tāpēc valsts tos varētu pārņemt, viņi uzskata.
Krievijas galvaspilsētā Maskavā ir ap 15 tūkstošu “personu bez noteiktas dzīvesvietas” jeb tā saucamo bomžu.
Varasiestādēm vēl nav īsti plāna, ko ar šiem pilsētā klimstošajiem cilvēkiem darīt, ņemot vērā, ka no pirmdienas Maskavā un Maskavas apgabalā koronavīrusa dēļ izsludināta iedzīvotāju pašizolācija. “Instrukciju nav, sabiedriskās organizācijas ir apjukušas – drīkst strādāt, nedrīkst strādāt, ko darīt ar bezpajumtniekiem,” radiostacijai “Govorit Moskva” paudis labdarības organizācijas “Palīgs un aizstāvis” (“Помощник и покровитель”) vadītājs Iļja Kuskovs, piebilstot, ka arī ierēdņi ir apjukuši.
Visām sabiedriskajām organizācijām, kas pilsētā nodarbojas ar šādiem jautājumiem, kopā ir vien 1600 gultasvietu, taču nepieciešamas gandrīz desmit reižu vairāk.
Kuskovs rosina Maskavas mērijai izveidot telšu pilsētiņas bezpajumtniekiem, jo tiem nav kur “pašizolēties”. Savukārt labdarības fonda “Daktere Ļiza” (“Доктор Лиза”) vadītāja Natalija Avilova ieteikusi Maskavai sekot Eiropas piemēram un “bomžus” uz laiku izmitināt tukšajās viesnīcās un hosteļos. Avilova uzsver, ka tā iespējams panākt divas lietas – bezpajumtnieki uzturas vienuviet, viņiem ir ēdināšana un medicīniskā aprūpe, viņi saslimšanas gadījumā neinficēs citus ārpusē.
Otrs faktors – tā valsts ar savu finansējumu atbalsta arī viesnīcu biznesu.
Interesantus novērojumus izdarījuši Somijas galvaspilsētas Helsinku sociālie dienesti. Līdz ar tūristu un pilsētnieku pazušanu no Helsinku ielām tās atstājusi arī liela daļa “peļņā” atbraukušo ubagu un bezpajumtnieku. Helsinku Diakonijas institūta pārstāvis Mika Pāsolainens valsts raidkompānijai YLE komentējis, ka daudzi ielu ubagotāji braukuši uz Somiju no Rumānijas un Bulgārijas, bet tagad tie atgriezušies mājās. Arī Austrumeiropas čigāni pametuši apmetņu vietas Helsinku pievārtē. Iepriekš Diakonijas institūta patversmē nakšņojuši 170–200 klienti, bet marta beigās atlikuši labi ja 80. Nevienam no viņiem līdz šim Covid-19 nav konstatēts.
