“Es gribētu legalizēt saldumus”. Ko ēd apzinātas ēšanas trenere Inese Millere 0
Jau rakstījām, kā atradināties no emocionālas ēšanas un ievērot apzinātas ēšanas principus, ar kuriem iepazīstināja ārste un ēšanas trenere Inese Millere.
Šoreiz uzrunājām ārsti un apzinātas ēšanas treneri Inesi Milleri, lai viņa šoreiz izstāstītu, ko viņa pati ēd.
“Es nekad neesmu sev aizliegusi kādu produktu, ievērojusi diētu, skaitījusi kalorijas vai gramus. Par harmoniskām attiecībām ar ēdienu jāsaka paldies arī maniem vecākiem. Lai arī biju ļoti slimīga un tieviņa, viņi mani nekad nespieda ēst vairāk, cik pati gribēju,” atklāj speciāliste.
“Arī tagad brīvi izvēlos no pieejamiem produktiem pēc tā, cik liels ir izsalkums un kā es vēlos justies pēc ēšanas.
Ja tuvojas svarīga prezentācija, neēdu neko tādu, kas man liek justies miegainai un smagai.
Izvēlos atkarībā no tā, ko vēlos un kas vajadzīgs manam ķermenim ilgtermiņā veselības un izskata saglabāšanai.”
Inese pārsvarā gatavo mājās, kur vienmēr ir pilngraudi, pākšaugi, eļļas, garšvielas, dārzeņi, sakņaugi, augļi, sēklas, rieksti, kaut kas no piena produktiem, arī olas. Vienīgie pārstrādātie produkti, ko Inese ēd, ir maize, kefīrs un biezpiens.
Ilgus gadus viņa brokastīs ēdusi auzu pārslu putru. Tagad aptuveni sešus gadus brokastīs dzer zaļo kokteili. Tajā ietilpst seleriju kāti, spināti, salātu lapas, rukola, gurķis.
Ēšanas biežums atkarīgs no dažādiem apstākļiem. Pēc fiziskas aktivitātes izsalkums noteikti būs lielāks, nekā visu dienu sēžot. Katra diena ir atšķirīga. “Es neēdu pēc pulksteņa. Katram ir savs individuālais režīms. Kāds ēd lielākas maltītes trīsreiz dienā. Cits ēd ļoti bieži, bet pavisam nelielas porcijas. Dažās dienās ēdu biežāk, citās – retāk. Kad aizbraucu pie vecākiem, tur apēdu krietni smagāku ēdienu, nekā esmu radusi ikdienā. Tad zinu, ka vakariņas man nemaz negribēsies,” viņa atklāj.
Neliedz saldo
Inese ēd arī saldumus, viņas mājās mēdz būt melnā šokolāde ar 90% kakao. Salda garša piemīt daudziem produktiem. Ir jāatrod iecienītākā un jāļaujas tai, saka Inese.
“Veikalos nopērkamās smalkmaizītes gan nav garšīgas. Ja vēl padomāju, no kā tās ceptas, garšo vēl mazāk. Taču zinu, kur var nopirkt patiešām gardas plātsmaizes, pēc kurām paliek tikpat laba pēcgarša.
Es vispār gribētu legalizēt saldumus un kārumus, jo tos mēs ēdīsim vienmēr.
Vajadzētu pievērsties kvalitātei gan kārumu, gan pārējo ēdienu izvēlē.” Produktu kvalitāte palīdz gūt lielāku apmierinājumu no mazāka daudzuma ēdiena. Garša tad ir tik intensīva, ka pietiek ar mazumiņu. Kaut ko iegribas, to apzināti izbaudām un varam doties tālāk.
Kāpēc sievietēm pēc 40?
Pie apzinātas ēšanas parasti nonāk ļaudis, kuri izmēģinājuši gana daudz diētu, bet sapratuši, ka tas neatrisina pamatproblēmu. Ir noguruši un vēlas citu pieeju, stāsta Inese Millere un piebilst, ka tā var iedarboties vienīgi tad, ja atsakās no diētas mentalitātes.
Ja aizvien uzskata, ka kontrole ir īstais risinājums, visticamāk, apzināta ēšana nebūs piemērota.
Sākot apzinātas ēšanas ceļu, prātam un sirdij jābūt atvērtiem. Jāgrib rast veidu, kā sev palīdzēt.
“Manuprāt, sievietēm vecums pēc četrdesmit ir liels izaicinājumu laiks. Aktuāli kļūst jautājumi par jaunību, izskatu, skaistuma kultu. Ķermenī notiek arī fizioloģiskas pārmaiņas. Šajā laika posmā sieviete varbūt ir pamēģinājusi vairākas diētas un sapratusi, ka tas nav veids, kā viņa grib ēst un rūpēties par sevi. Sievietes pēc četrdesmit ir vairāk gatavas ieklausīties sevī. Tas garantē labākus panākumus,” piebilst speciāliste.
