Foto: Fotolia

Ko Latvijai nesīs 2020.gada ES budžets 0

Eiropas Komisija, Eiropas Savienības (ES) Padome un Eiropas Parlaments vienojušies par 2020. gada ES budžetu. Lielāko daļu no ES finansējuma Latvija turpinās saņemt kohēzijas un kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros, informē Finanšu ministrija.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Lasīt citas ziņas

Elektrotīklu sinhronizācija un cīņa pret dezinformāciju

Panāktā vienošanās ir solis uz priekšu finanšu resursu fokusam uz ES, tostarp, Latvijai svarīgām prioritātēm. Tās ir pietiekami finanšu līdzekļi kohēzijas un lauksaimniecības politikai, ārējai un iekšējai drošībai un kaimiņu attiecību politikai, Eiropas savienošanas instrumentam (CEF), kā arī dezinformācijas draudu apkarošanai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienošanās paredz palielinātu ES finansējumu arī cīņai ar klimata pārmaiņām, jauniešu nodarbinātībai, kā arī izpētei programmas Horizon2020 ietvaros.

Pateicoties Baltijas valstu sadarbībai izdevies palielināt programmas CEF finanšu piešķīrumu enerģētikai par 96 miljoniem eiro, kas ir par 35% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Programmas ietvaros plānots finansēt arī stratēģiski un politiski nozīmīgo Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem projektu.

Savukārt, pateicoties trīs Baltijas valstu, Slovākijas, Čehijas, Rumānijas, Bulgārijas, Polijas un Ungārijas kopējam darbam, panākta vienošanās turpināt finansēt stratēģiskās komunikācijas pasākumus, kas cīnās ar dezinformāciju ES informācijas telpā.

Pēdējais budžets pirms nākamā finanšu ietvara

Vienošanās paredz, ka 2020. gada budžeta apmērs ir 168 688 miljoni eiro saistību apropriāciju (nauda līgumu noslēgšanai u.c.), kas ir par 1,5% vairāk nekā 2019. gadā, un 153 566 miljoni eiro maksājumu apropriāciju (nauda, ko izmaksā iepriekšējos gados noslēgto līgumu ietvaros u.c.), kas ir par 3,4% vairāk nekā 2019. gadā.

Palielinājums, salīdzinot ar 2019. gadu, pamatā skaidrojams ar to, ka nākamā gada budžets būs pēdējais budžets spēkā esošajā daudzgadu finanšu ietvarā (2014.-2020. gads), un līdz ar to sagaidāma arvien intensīvāka programmu ieviešana.

Juridiski budžets tiks uzskatīts par pieņemtu, kad ES Padome to apstiprinās 25. novembrī un Eiropas Parlaments nobalsos 27. novembrī.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.