Ko paveikuši Latvijas zinātnieki: nosaukti gada sasniegumi zinātnē 0
Jauna, neparasta DNS formas atklāšana, universālas vakcīnas tehnoloģijas izveide, jaunas mašīntulkošanas tehnoloģijas – neironu mašīntulka – izstrāde: tie ir tikai daži no Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) nosauktajiem šā gada 12 nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē.
Apbalvotie sasniegumi sadalīti divās daļās: daļa sasniegumu ir tā sauktajā teorētiskajā zinātnē, kas vairo augstvērtīgas zināšanas, bet daļa panākumu tā sauktajā lietišķajā zinātnē, kuras rezultātā var tapt kāds jauns produkts.
Zinātnes sasniegumi šogad bijuši visdažādākajās zinātnes jomās. Piemēram, teorētiskajā zinātnē Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra, Latvijas Universitātes (LU), Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) zinātnieki sadarbojušies, lai cilvēka šūnās atklātu neparasta DNS formu ar neparastu iepakojumu un genoma apkalpošanas funkciju. Iepriekš šāda DNS forma bija atrasta tikai vīrusos un sausajā raugā.
Savukārt humanitārajās zinātnēs kā sasniegumi atzītas vairākas kultūrvēsturiskas monogrāfijas, tostarp Arnolda Laimoņa Kļotiņa sarakstītā, bet LU Literatūras, fokloras un mākslas institūta izdotā monogrāfija „Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944–1953.” Tajā pirmo reizi pēc valsts neatkarības atjaunošanas sniegta aptveroša pēckara desmitgades mūzikas norišu aina uz Latvijas PSR politisko un sabiedrisko kolīziju fona. Komponistu un atskaņotāju darbība rādīta tā laika ideoloģiskā diktāta apstākļos, kad starp mākslas pasauli un varu izveidojās pakļaušanās un pretošanās svārsts, izveidojot savdabīgas attiecības. Zinātniski izvērtēti ideoloģisko spaidu dēļ radītie zaudējumi Latvijas mūzikai, kā arī tā laika radošie sasniegumi.
Vēl viens teorētiskās zinātnes sasniegums ir monogrāfija “Simtam pāri. Viedā Latvija”, kurā veikta mūsdienu ekonomikas un sabiedrības kompleksa izpēte un aprakstīti instrumenti viedās ekonomikas un sabiedrības attīstīšanai Latvijā. To sarakstījusi pētnieku grupa, bet monogrāfijas galvenā redaktore ir LZA akadēmiķe Baiba Rivža.
Savukārt lietišķajā zinātnē augstu novērtēts veikums tehniskajās un dabaszinātnēs. Piemēram, uzņēmums „Tilde” sadarbībā ar LU izstrādājusi jaunu mašīntulkošanas tehnoloģiju – neironu mašīntulku. Tā balstās neironu tīklu dziļās mašīnmācīšanās metodēs un ir īpaši piemērota tulkošanai latviešu un citās mazākās valodās. Pētījumā izstrādātais risinājums divus gadus pēc kārtas uzvarējis starptautiskās sacensībās. Mašīntulks jau tiek izmantots arī praktiski.
Savukārt RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes, Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorijas un Tehniskās fizikas institūta pētnieki radījuši ir jauna veida ierīces – triboelektriskos (nano)ģeneratorus -, kas ļauj apkārtējā vidē esošo mehānisko (vēja, skaņas, svārstību) enerģiju pārvērst elektriskajā. Šīm ierīcēm ir augsts potenciāls portatīvo elektrisko ierīču uzlādē vai alternatīvu bateriju dažāda veida sensoros un detektoros radīšanai.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē un Dārzkopības institūtā pētnieki guvuši nozīmīgus rezultātus, cenšoties noskaidrot, kā jaunlopu veselības uzlabošanai var izmantot smiltsērkšķu ekstraktus. Secināts, ka tie pozitīvi ietekmē jaundzimušo teļu imunitāti, turpmāko dzīvnieku augšanu un produktivitāti. Iegūtie klīnisko pētījumu rezultāti ir ieguldījums jaunu, dabīgu barības piedevu ražošanā ar iespēju mazināt antibiotiku lietošanu, kas svarīgi bioloģiskajās saimniecībās.
Plašāk par šiem un citiem Latvijas zinātnes 2018. gada sasniegumiem var lasīt lza.lv.
Jāpiebilst, ka šogad piešķirti arī pieci LZA prezidenta atzinības raksti. Viens no no tiem tiks pētnieku grupai, kas izstrādājusi portatīvu ierīci agrīnai ādas vēža bezkontakta diagnostikai. Pētnieki no LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta un RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes radījuši diagnostiku, kas balstīta uz difūzās refleksijas un ādas autofluorescences mērījumiem. Iekārta jau tiek testēta ģimenes ārstu praksē.
LZA Zinātnes sasniegumu un nozīmīgāko notikumu Latvijas zinātnes dzīvē izvērtēšanu uzsāka 2002. gadā. Kā norāda LZA prezidents Ojārs Spārītis, mērķis nav tikai lepoties ar pazīstamu zinātnieku sasniegumiem, bet arī parādīt, ka šie izgudrojumi, pētījumi un inovācijas spēj stiprināt valsts ekonomiku un aizsardzību, būt saistoši Latvijas uzņēmējdarbībai un interesanti globālajā pasaulē.
Šogad LZA zinātnes sasniegumu konkursam tika iesniegts 51 pieteikums.
