Ko simbolizē krusta zīme baltu un kristiešu senajos akmeņos, pēta Guntis Eniņš 0
Dažādi krustakmeņi gadsimtiem slēpjas pa visu Latviju mežos, purvos, grāvjos, izzudušu kapsētu vietās.
Tie iedalāmi divās lielās grupās: robežakmeņi un kapsētu krustakmeņi. Šādus krustakmeņus Latvijas laikā centās apzināt un aizsargāt Pieminekļu valde. Bet jau zviedru laikos 1666. gada 28. novembrī izdeva pirmo zviedru pieminekļu aizsardzības likumu.
Pirmie zviedru pieminekļu aizsardzības inspektori kopa rūnu akmeņus un citus kapu ierakstus arī Vidzemē un Igaunijā. Diemžēl vēl joprojām Latvijā atrodami simtiem neizskaidrotu, neaizsargātu krustakmeņu. Zināms pieturas punkts ir tiem krustakmeņiem, kas atrodas viduslaiku kapsētās un iekļauti aizsardzībā līdz ar pašu kapsētas
vietu.
Krustakmeņi ir ļoti dažādi pēc lieluma un veidola. Nav īsti zināms to vecums, saturs, piederība, nozīme.
Ir akmeņi un akmeņu šķilas, kurās iekalti daudzi mazi krustiņi. Ir krustakmeņi, kuros iekalti viens, divi vai vairāki rūpīgi veidoti, figurāli krusti: latīņu krusti, krustu krusti, zaru krusti, osas krusti, jumja krusti, bruņinieku krusti (Maltas krusti), kājiņu krusti (manis dotais nosaukums).
Ir krusti, kuros jaušami latviskā raksta elementi.
