Foto – AP

Ko uzskatīt par seksuālu novirzi? Atbilde lasītājam 0

Lasītājs jautā: “Nesen žurnālā izlasīju, ka sekss trijatā nav nekas nosodāms pat ģimenes cilvēkiem. Tādā gadījumā nesaprotu, kas ir seksuālā novirze, kas – perversija?”

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 65
Lasīt citas ziņas

Nav nemaz tik sen, kad katoļu baznīcas priekšraksti stingri noteica, ka sieviete, kura dzimumakta laikā vēlas klitora kairinājumu, orālo seksu vai neierastas pozas, uzskatāma par perversu. Tāpat kā cilvēki, kuri mīlējās bez mērķa ieņemt bērnu. Termins seksuālas novirzes mediķu lietotajā slimību klasifikatorā pirmo reizi parādījās tikai 1980. gadā, taču šī jēdziena izpratne joprojām pārveidojas un mainās, skaidro psiholoģe, ginekoloģe Gunta Frīdenberga.

Mūsdienās par perversu mēdz uzlūkot uzvedību, kuru raksturo pastāvīga seksuāla spriedze, ja tā traucē līdzcilvēkus. Demonstratīva uzbudināšanās ar nedzīvu priekšmetu palīdzību – fetišisms.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bez abpusējas vienošanās panākta partnera vai sevis pazemošana un ciešanu izraisīšana seksa laikā – sadomazohisms. Arī attiecības, kurās iesaistītas vai nu personas bez viņu piekriša-
nas – pedofīlija, izvarošana, vai sekss ar dzīvniekiem. Viss, kas notiek savstarpējas vienošanās nospraustajās robežās, paliek pašu mīlētāju ziņā. Ja attiecības ir labprātīgas, novilkt ārēju robežu starp normu un perversiju ir gandrīz neiespējami. Pat tad, ja pieņemamības diapazons jūtami atšķiras – vienam nepieciešams viss mīlas rotaļlietu un pozu arsenāls, otrs gatavs seksam tikai tumsā un zem segas. Aizmirstot, ka pēc savas būtības gandrīz katra sieviete ir mazliet mazohiste, jo saņēmēja, atļāvēja, bet vīrietis – sadists, jo iekarotājs, iegājējs, pakļāvējs.

Viss, kas ir abu labprātīga izvēle – akceptējams. Pat anālais sekss, par ko sievietes uztraucas visbiežāk. Cenšoties izpatikt vīram, piekrīt, bet pēc tam mokās ar psiholoģiskām mielēm vai pat bažām, ka tādējādi nodarīts pāri veselībai. Kā tādās reizēs var palīdzēt ginekologs? Vienīgi izglītojot un atgādinot par iespējamiem riskiem, nevis norādot, kas pareizi un kas ne. Aprādot, ka taisnā zarna, atšķirībā no maksts, nav tik padevīga vai elastīga, tāpēc izmēģināt šādu seksu labāk atļauties tikai ar partneri, kuram var uzticēties. Tiklīdz otram kļūst nepatīkami, darbošanās jāpārtrauc. Šādos jaunu izjūtu meklējumos ļoti svarīgi arī higiēnas apsvērumi. Mikrobiem, kas dzīvo taisnajā zarnā, ne makstī, ne mutē nonākt nevajag. Tāpēc nedrīkst rīkoties, kā nereti rāda seksfilmās: pēc kārtas vaginālais, anālais, orālais sekss. Visam sava vieta, laiks un emocionālais noskaņojums. Arī tas nozīmē – paplašināt robežas, tomēr rēķinoties, ka tās pastāv.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.