Rolands Repša: Kā kādā lopkopju ciematā. Tā teikt, sveicināti sovoku paradīzē! 8
Rolands Repša, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Daudzviet pasaulē pēc Covid-19 izraisītās piespiedu mājās sēdēšanas cilvēkiem ir novērojama pazemināta spēja pieņemt adekvātus lēmumus.
Redzējām, kā trako Amerika, arī Latvijā viens otrs gribēja mesties šajā “tusiņā”, taču tika no prātīgākiem ļaudīm savlaicīgi nobremzēts.
Ne tik ļoti paveicās mūsu mīļajai 4,5 partiju valdībai 16. jūnijā lemjot par Rīgas jaunās koncertzāles celtniecību.
Esot nolemts bijušo LKP Centrālkomitejas ēku Elizabetes ielā 2 ar visiem tur vēl mītošajiem komunistu spokiem uzspert gaisā un vietā ietupināt modernāko un skaistāko koncertzāli apvienojumā ar konferenču centru, kas ļautu pumpēt naudiņu no vērienīgu pasākumu rīkošanas.
Tā kā valdības sievu un vīru spriešana ilgusi ekstremāli daudzas stundas, jādomā, ka minētais sirreālais lēmums ticis pieņemts, jau laižoties miegā.
Kā viens no argumentiem par labu šim “risinājumam” tika minēta ēkas noziedzīgā kalpošana par komunistu citadeli padomju laikā. Tā sacīt, nomazgāt šo grēku pa tīro! Citādi viens otrs bijušais LKP līderis varētu tur iedomāties sākt vest ekskursantu grupas un lepni stāstīt, kā viņš te tika arestēts un pēc tam smaka 4. maija režīma cietumā.
Ja godīgi, tad jāteic – kad ēka 1974. gadā tika uzbūvēta, daudzi bija lepni, ka Rīgas centrā ir parādījies kaut kas arhitektoniski iespaidīgs, ko varētu salīdzināt ar Rietumos redzēto.
Padomju noplukušajā ikdienā un vidē arī skaistas celtnes bija deficīts. Ja valdībai patiesi iestājies pēckovida graušanas sindroms, es ierosinātu spridzinātāju komandu nosūtīt pēc citas adreses – burtiski vienu māju tālāk.
Ko pirmo redz ārzemju tūristi, nokāpjot no kruīza kuģa Rīgas jūras pasažieru stacijā?
Pareizi – daiļās silikātķieģeļu “hruščovenes” Citadeles un Miķeļa ielu kvartālā. Kā kādā lopkopju ciematā. Tā teikt, sveicināti sovoku paradīzē!
Un tagad iedomājieties, ka šajā vietā, Daugavas vēju apdvests, stāv visas Latvijas skaņu mākslas un arhitektūras lepnums – jaunā koncertzāle! Ar jumta terasi pret krastmalu, kur pēc koncerta ar vīna glāzi rokā vērot saulrietu, ar pāri kanālam izvērstu ēkas daļu un ēnainu galeriju zem tās un pastaigu celiņu.
Ar milzu ekrānu koncertzāles austrumu sienā, kur vērot gan koncertu norisi, gan reklāmu par gaidāmajiem pasākumiem. Ar plašu auto stāvvietu tagadējā benzīntanka vietā.
Protams, nav zināms, vai šī vīzija ir reāla. Varbūt nav iespējams vienoties ar pašreizējiem zemes un ēku īpašniekiem vai arī izmaksas kļūst astronomiskas. Bet šī noteikti ir vieta Daugavmalas promenādē, kas prasa sakārtošanu. Ir vērts pamēģināt!
Un visbeidzot – Latvijas koncertzālei ir jābūt ambiciozam projektam! Nekādi partiju kašķi un naudas grūtības te nedrīkst spēlēt nekādu lomu. Mīļā valdība, atslābinām sejas muskuļus, bez nopūtas iemetam 16. jūnija lēmumu papīrgrozā un sākam risināt no jauna!
