Jāņa Karaļa foto

Šomēnes tika pasniegtas balvas jauno zemnieku konkursā “Senču aicinājums 2012”. Raitis Ungurs, žūrijas priekšsēdētājs, uzsver, ka, vērtējot visus 11 dalībniekus, galvenie vērtēšanas kritēriji bijuši, cik radoši jaunais zemnieks strādā, vai savā darbā izmanto jaunas metodes, idejas, tehnoloģijas, jo nākotne ir tieši jaunajā, inovatīvajā.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Atradusies pirms 13 gadiem pazudusi meitene, kura savulaik neatgriezās mājās no skolas 15

Lasīt citas ziņas

Saņemot balvu, konkursa uzvarētājs Jānis Vaivars sacīja: “Man tas ir negaidīts un ļoti patīkams pārsteigums, ka žūrija izvēlējusies mani, jo manas saimniecības profils nav gluži tradicionāls. Prieks, ka ir šāda veida pasākumi, kuros tiek izteikta atzinība jaunajiem lauksaimniekiem, tādējādi rodas papildu motivācija. Jauniešiem, kuri varbūt tikai domā par savas saimniecības veidošanu, iesaku: galvenais – nebaidīties uzsākt!”

Būdams īsts pilsētnieks, 26 gadus vecais Jānis Vaivars tomēr atsaucies zemes aicinājumam un pēc augstskolas beigšanas apzināti izvēlējies dzīvi laukos. Skrīveru novada saimniecībā “Ragāres” viņš iekopis rentablu ārstniecisko tēju un garšaugu dārzu vietā, ko viņa novadnieki dēvējuši par bada kalnu, jo iepriekš nevienam tur izveidot auglīgu dārzu nebija izdevies. Jānis teic: “Muļķības, te viss aug griezdamies! Vajag tikai mērķtiecību, neatlaidību un zināšanas!”

TESTS. Kāds testu pildītājs tu esi?

VIDEO. Urbānais ceļotājs ielauzies Fukušimas sarkanajā zonā un parāda, kā izskatās pamestās spēkstacijas vadības telpas

RAKSTA REDAKTORS

Ātri un klusi tiek iznīcināts vēl viens Latvijas pagasts. Viļķenē tiek plānota skolas un Vitrupes bibliotēkas slēgšana

“Šā gada uzvarētājs izcēlās tieši ar šo inovatīvo attieksmi, pārsteidza puiša zināšanas par nozari, kurā darbojas. Garšaugu un zāļu tēju audzēšana ir visai smalka nozare, šis bizness prasa daudz rokudarba un pacietības,” viņu vērtē Raitis Ungurs.

Tradicionāli, 
bet pa jaunam

Jaunu kūti 50 gaļas šķirnes govīm šobrīd būvē 31 gadu vecais Jānis Mūrmanis no Ogres novada Meņģeles pagasta. Kā veiksmīgākais jaunais zemnieks Jānis atzīts arī konkursā “Sējējs 2012”. Šobrīd Mūrmaņu ģimenes īpašumā ir 13 ha zemes un vēl 120 ha tiekot nomāti. Taču nomas līgumi sagādājot lielas raizes, gan prognozējot nomas maksas celšanos, gan liekot bažīties par to iespējamo anulēšanu. Kaut līgumi ar zemes īpašniekiem slēgti uz 5 – 10 gadiem, tiem tomēr neesot nekāda juridiska spēka.

SIA “Krastmaļi sēklas” īpašnieka, 26 gadus vecā Mārtiņa Flakša, vecāki un vecvecāki bijuši agronomi, tāpēc Mārtiņš smej, ka arī viņam neesot bijusi izvēle – jāstudējot lauksaimniecība. Protams, arī pašam par šo nozari bijusi interese un tieši zālāju sēklu audzēšanā esot pat stažējies Dānijā. Mārtiņš strādā tandēmā ar tēvu, taču vecāku audzētajai zālāju sēklai ir pratis pievienot vērtību, veidojot zālāju maisījumus, fasējot tos dažādos iepakojumos un izveidojot lauksaimnieku un apzaļumotāju vidū atpazīstamus produktus. Katru gadu Mārtiņš panākot 25 – 30% pārdošanas kāpumu un lēš, ka jau šogad viņa un tēva saimniecība saražos ap 40% no kopējā Latvijā izaudzētā zālāju sēklu apjoma.

Divdesmit septiņus gadus vecais Uldis Žagata no Ilūkstes novada Bebrenes savā bioloģiskajā saimniecībā audzē gan graudaugus, gan piena govis, gan aitas – ganāmpulkā esot vesels simts Latvijas tumšgalvju. Uldis teic: “Jā, bioloģiski saimniekot ir grūtāk, taču tāda ir mana pārliecība.” Savukārt Māris Šņickovskis, kura saimniecība “Klīves” Elejas pagastā specializējusies augļkopībā, graudkopībā un bišu augu audzēšanā, bija izvirzījis sev mērķi: izaudzēt lielas ražas ar labu augļu kvalitāti. Nu mērķis esot sasniegts un Māris grasoties piedalīties konkursā par lielāko un skaistāko ābolu.

Pārliecināti par savu vietu laukos ir arī pārējie konkursa dalībnieki – Ingars Ronis no Dobeles novada Bikstiem, Vents Levics no Jelgavas novada Glūdām, Nauris Reinhards no Straupes pagasta, Aivis Ozols no Turlavas pagasta un Eduards Šmits no Saldus novada Lutriņiem.

Vai jauno zemnieku kļūst mazāk?

Zemnieku vispār kļūst mazāk, bet jauno – it īpaši. Piemēram, pirmajam konkursam “Senču aicinājums 2010” bija pieteiktas 29 jauno zemnieku saimniecības, pēc gada – vairs tikai 14. “Senču aicinājums 2012” varēja lepoties vien ar 11 dalībniekiem. Tendence nav iepriecinoša, un kā mierinājums nederēs arī fakts, ka lauki noveco visā Eiropā.

Raitis Ungurs, konkursa žūrijas un arī Latvijas Jauno zemnieku kluba (JZK) valdes priekšsēdētājs, teic, ka iemesli šai tendencei, protams, ir daudzi un dažādi, taču būtiskākais tomēr izrādās mūsu valsts atbalsts un izvirzītās prioritātes. Diemžēl jaunie zemnieki šajās prioritātēs pārsvarā gadījumu ietilpst vien teorētiski.

“Jauno zemnieku klubs, kurā šobrīd ir 190 biedru vecumā no 18 līdz 31 gadam, ir Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes biedrs, un šīs padomes sanāksmēs bieži vien katrs iespringst konkrēti par savu nozari, savu asociāciju vai organizāciju, īpaši nedomājot par citiem, tajā skaitā arī par jaunajiem zemniekiem,” stāsta Raitis. “Vai nav paradokss – jaunie zemnieki lielākoties ir esošo lauksaimnieku bērni, viņu darba turpinātāji, bet vecie viņus nereti uztver kā konkurentus. Daudzi vecāki ļoti labprāt nodotu saimniecību bērnu rokās, ja redzētu, ka viņiem ir labāki attīstības nosacījumi. Šo pārmantojamību bremzē arī līdz galam neizstrādātā priekšlaicīgās pensionēšanās programma. Nevar teikt, ka jaunajiem nav nekāda atbalsta, taču tā intensitāte ir jāceļ. Šobrīd jaunie zemnieki tiek aizmirsti daudzās jomās un katrs papildu atbalsta punkts vai procents ir burtiski jāizkaro. Ir daudz dažādu nosacījumu, kuriem jāatbilst, lai varētu saņemt jaunā zemnieka statusu, un tas daudzus kavē sākt lauksaimniecības biznesu.”

Lielākā daļa JZK biedru studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē, jo savu nākotni saista ar darbu laukos, taču gan studentu, gan kluba biedru skaits vistiešākajā veidā atkarīgs gan no situācijas nozarē, gan lauksaimniecības popularitātes un prestiža vispār. Ja nozarē valda uzplaukums, tendence ir augšupejoša, ja valda krīze un nav atbalsta – skaits sarūk. Un zaudētos jauniešus dabūt atpakaļ ir ļoti grūti. Tādēļ jāmaina priekšstats par lauksaimniecību kā par kaut ko vecu un neperspektīvu – modernā lauksaimniecība ir aizraujoša uzņēmējdarbība, kurā ir iespējams arī labi nopelnīt.

Šobrīd lauku saimniecībās izvirzījies viens pamatjautājums – par iespēju iegādāties vai nomāt zemi, lai ne tikai paplašinātu, bet vispār sāktu savu darbību. Eiropas Parlamenta deputāte un konkursa “Senču aicinājums” iniciatore Sandra Kalniete uzskata, ka tas nav tikai lauksaimnieciskās ražošanas, bet arī nacionālās drošības jautājums.

Lai palīdzētu jauniem cilvēkiem sākt saimniekošanu, no 2014. gada reformētajā KLP paredzēts, ka katrai dalībvalstij obligāti būs jārealizē tā sauktā jauno zemnieku shēma, kam jānovirza konkrēts procents no dalībvalstij piešķirtā KLP finansējuma. Pašlaik vēl notiekot konsultācijas par šīs shēmas detaļām.

viedoklis
Sandra Kalniete: “Šajā finanšu periodā jaunie zemnieki var saņemt īpašu atbalstu no lauku attīstībai domātajiem līdzekļiem (2. pīlāra). Tas ir tā sauktais saimniecības uzsākšanas (instalation aid) atbalsts. Tas gan dalībvalstīm nav obligāts pasākums, un ir valstis, kas naudu tam nenovirza. Protams, EP deputāti apzinās, ka Eiropas lauksaimnieki noveco un ir apdraudēta paaudžu maiņa. Turklāt situācija Rietumeiropas valstīs ir vēl sliktāka nekā Austrumeiropā. Zemnieku organizāciju apkopotā statistika liecina, ka vidēji tikai kādi 6% no Eiropas zemniekiem ir jaunāki par 35 gadiem. Latvijā šis skaitlis ir virs 7,2% (pēc “Eurostat” datiem). Gandrīz puse no visiem zemniekiem Eiropā ir vecāki par 55 gadiem, un vecumam ir tendence palielināties.”