KP atturas komentēt RD plānus par atkritumu apsaimniekošanas zonām 1
Konkurences padome (KP) pašlaik atturas no komentāriem par Rīgas domes (RD) plāniem pilsētu dalīt četrās atkritumu apsaimniekošanas zonās, aģentūrai LETA pastāstīja KP Komunikācijas nodaļas vadītāja Paula Vilsone.
Viņa skaidroja, ka KP 9.septembrī piemērotajā pagaidu noregulējumā Rīgas pilsētas pašvaldībai un atkritumu poligona “Getliņi” apsaimniekotājam SIA “Getliņi EKO” ir uzlikts pienākums līdz šī gada 12.novembrim iesniegt KP plānu, kā galvaspilsētā tiks nodrošināta konkurences noteikumu ievērošana nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū.
“Tā kā KP līdz šim nav saņēmusi un detalizēti iepazinusies ar plānu, iestāde pašlaik atturas no komentāriem par publiski izskanējušām plānotajām RD darbībām,” teica Vilsone.
LETA jau ziņoja, ka divu nedēļu laikā tiks izsludināts iepirkums par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, pakalpojuma nodrošināšanu paredzot uz septiņiem gadiem, žurnālistiem pēc tikšanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem pastāstīja Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR).
Kā pauda politiķis, sadalījums varētu būt pa Brīvības ielu – labā un kreisā puse. Savukārt Pārdaugavā – tieši tāpat, bet pa Kārļa Ulmaņa gatvi. “Procentuāli šīs četras daļas būs dažādas,” atzina Rīgas mērs.
Pēc Rīgas mēra paustā, viens pakalpojuma sniedzējs varēs pretendēt uz maksimāli trīs zonu apsaimniekošanu.
“Protams, ir risks, ka visi var pieteikties tikai uz trim lotēm un uz vienu nepiesakās neviens. Tad uz šo zonu vajadzēs sludināt atsevišķu iepirkumu,” teica Burovs.
Tā kā pilsēta tiks dalīta zonās un katrai no tām varēs būt savs apsaimniekotājs, katrā pilsētas daļā atšķirsies arī pakalpojuma maksa. “Tarifs noteikti atšķirsies, jo vienam atkritumi būs jāved no Bolderājas, bet citiem no Ķengaraga,” atzina Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR).
Iepirkumā varēs piedalīties ikviens tirgus dalībnieks, tostarp, arī SIA “Clean R” un SIA “Eco Baltia vide”, kuri bija apvienojušies AS “Tīrīga” sastāvā.
Stepaņenko arī uzsvēra, ka pašvaldībā vēl nav pieņemts nekāds lēmums attiecībā uz noslēgto 20 gadu ilgo atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar AS “Tīrīga”. Viņš sacīja, ka ir jāapzina, kādas būtu sekas, ja līgums tiktu lauzts šodien, un kādas – ja tas paliktu spēkā līdz brīdim, kamēr KP pieņems galīgo lēmumu.
Pēc politiķa teiktā, KP pēc būtības lietu vēl nav izskatījusi, līdz ar to nav skaidrs – ir vai nav bijis pārkāpums. Turklāt, ja tā konstatēs pārkāpumu, vēl pastāvēs iespēja lēmumu apstrīdēt tiesā. “Līdz ar to, šobrīd mums no pašvaldības puses nav pamatojuma lauzt šo līgumu,” uzskata Stepaņenko.
Runājot par uzņēmējiem veicamajām investīcijām, VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola atzina, ka, piemēram, no 2021.gada būs jāsāk atsevišķi vākt bioloģiski noārdāmie atkritumi, kas no uzņēmējiem prasīs jauna veida konteinerus un citu aprīkojumu. Tāpat drīzumā būs nepieciešams atsevišķi vākt tekstilu.
“Šīs prasības būs jāiekļauj konkursa nolikumā, un tas varētu ietekmēt arī cenu. Arī Dabas resursa nodoklis ietekmēs tarifus,” teica Ozola.
Viņa arī norādīja, ka septiņi gadi būtu optimālais līguma termiņš, ņemot vērā investīcijas, kuras būs jāveic uzņēmējiem. Kopumā iepirkuma nolikums ar VARAM domei gan nebūs jāsaskaņo.
Pašvaldības vadība lēš, ka iepirkums varētu noslēgties nākamā gada sākumā, provizoriski februārī vai martā, līdz ar ko būtu nepieciešams turpināt valdības izsludinātās ārkārtējās situācijas regulējumu.
Domes ieskatā, ir divi varianti – vai nu lūgt valdībai pagarināt ārkārtējo situāciju vai arī to ar likuma grozījumiem var nodrošināt VARAM līdz brīdim, kad dome noslēdz līgumu ar jauno operatoru.
Pēc Ozolas teiktā, sagatavotie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā patlaban ir saskaņošanas stadijā un tie paredz turpināt pagaidu noregulējumu arī pēc 11.decembra.
