Krāslavas pusē populāra kļuvusi senioru skola 0
“Senioru skola pie mums ir ļoti populāra, jo nodarbību tēmas ir ne tikai interesantas, bet arī daudzveidīgas. Nekur citur Latvijā tādas skolas nav,” lepni stāsta Krāslavas novada pensionāru biedrības vadītājs Edmunds Gekišs. 13. septembrī jau trešo gadu uz nodarbībām pulcējās krāslavieši vecumā no 70 līdz 85 gadiem, lai iegūtu modernas zināšanas par novada, Latgales un visas Latvijas kultūru, vidi, tehnoloģijām, veselību.
Putnu barotavas princips
“Pēc Daugavpils Universitātes beigšanas biju viens no tiem, kuri sāk mācīties pēc četrdesmit gadu vecuma, kad jau zina, ko grib dzīvē sasniegt, – kopā ar sievu Tatjanu Azamatovu pārcēlāmies uz dzīvi Krāslavā. Izveidojām sociālās attīstības aģentūru “Pieci airi” un pakāpeniski sākām interesēties par trešās paaudzes universitātēm, kuras ir ļoti populāras Polijā, Francijā un Baltkrievijā. Nolēmām, ka varētu pamēģināt izveidot neformālās izglītības programmu vecāka gadagājuma cilvēkiem arī Krāslavā.
Kādā pensionāru biedrības pasākumā veicām aptauju par to, vai seniori vēlas mācīties. Lai gan pieteicās ap divdesmit, uz tikšanos atnāca tikai divi. Uzzinājām, ka Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā darbojas lasītāju pulciņš – apmēram 15 pensijas vecuma kundzes. Viņas kļuva par mūsu pirmajām studentēm. Pieredze liecina, ka bibliotēkas ir laba bāze mācību darba uzsākšanai,” stāsta Senioru skolas vadītājs, psihologs Raimonds Lazda.
“Provincē ir grūti izplatīt informāciju. Lai gan par mūsu skolu rakstīts gan internetā, gan avīzēs, seniori par to visbiežāk uzzina no kaimiņiem. Es to saucu par putnu barotavas efektu. Katru rudeni līdz ar pirmo sniegu izkaisu sēkliņas. Vispirms atlido desmit putniņi. Es viņus baroju, baroju, bet pavasarī saskaitīju – jau 190 putni lidinās ap barotavu.”
Lai senioru vidū popularizētu mūžizglītību, ar vietējā fotokluba “Zibsnis” atbalstu tapa 19 studentu portretu izstāde “Senioru skolas senjoritas un senjori”, kura bija apskatāma gan Daugavpils Universitātē un Sociālā dienesta klientu apkalpošanas centrā, gan Krāslavas novada pagastos – Andrupenē, Indrā.
Šovasar Krāslavas Senioru skolas dibinātāji piedalījās “Erasmus+” projekta “Trešās paaudzes (50+) izglītības veicināšana” pasākumā, kuru organizēja Kurzemes NVO atbalsta centrs un kurā kopā ar pensionāru biedrības “Rumbiņa”, novada domes Senioru padomes un izglītības nodaļas pārstāvjiem tika spriests par šādas skolas izveidi arī Kuldīgā. Trešās paaudzes (50+) universitātes mūžizglītības modeli izmanto daudzviet pasaulē, arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā.
Zināšanas, prakse, kustības
“Jau zinu – ceturtdien no rīta celšos, izmazgāšu un ieveidošu matus, sapucēšos un iešu uz skolu!” Tā R. Lazdam atzinusies viena no senioru skolas studentēm. Tā ir laba motivācija – ne jau velti skolai ik gadu ir ap 40 pastāvīgo apmeklētāju. Nodarbības notiek reizi nedēļā no oktobra līdz aprīlim un ilgst vairākas stundas. Tiek apskatītas dažādas tēmas – pasaules tautu kultūra, ekoloģija, sociālas aktivitātes visa mūža garumā, reklāmu ietekme, stress u. c. Savukārt no maija līdz septembrim tiek organizētas radošās darbnīcas un pastaigu ekskursijas, iepazīstot nozīmīgus kultūrvēsturiskus objektus.
“Ievērojam senioru universitāšu mācību programmu pamatprincipus. Tā sastāv no trim lieliem blokiem – jaunām zināšanām, radošām darbnīcām un fiziskām aktivitātēm. Tādēļ aicinām pie sevis cilvēkus, kuri var sniegt ne tikai teorētiskās zināšanas, bet arī iemācīt praktiskas iemaņas. Piemēram, vasaras sākumā tradicionālo meistarklasi mūsu studentiem novadīja keramiķi Olga un Valdis Pauliņi, kuri palīdzēja apgūt māla bļodiņu un vāzīšu izgatavošanu. Ar senioriem esam vienojušies mācību kursa laikā nerunāt par reliģijas vai politikas jautājumiem, taču esam apmeklējuši visu četru konfesiju – luterāņu, katoļu, pareizticīgo un vecticībnieku – baznīcas, lai aplūkotu tās kā arhitektūras un kultūrvēstures pieminekļus,” stāsta R. Lazda.
Kad no Rīgas ieradās seksologs Artūrs Šulcs, lai nolasītu senioriem lekciju par pieskārieniem, emocijām, kurām ir ļoti liela nozīme ikvienā vecumā, senioru skolas vadība bažījās, vai tikai studenti neaizmuks. Bet nē – lielākā daļa izturējusi līdz pašām beigām, turklāt atnākuši arī gados jaunāki klausītāji. “Mums tas bija izaicinājums. Bijām gandarīti, ka, neskatoties uz aizspriedumiem, baznīcas ietekmi, cilvēki nebaidījās parādīt, ka šīs tēmas viņiem ir svarīgas.”
Senioru skola piedalās divos starptautiskos projektos, tajā skaitā “Vietējo kopienu veselību veicinošu fizisko aktivitāšu stratēģiju izstrādes un īstenošanas prakses Eiropā”, kas ļauj pieaicināt lektorus ne tikai no Daugavpils, bet arī no Rīgas un citām pilsētām. Plānotas lekcijas gan par sirds un asinsvadu, gan onkoloģisko slimību profilaksi, garīgo veselību senioriem. Jau pēc nedēļas skolā ar lekcijām viesosies fizioterapeite un ģimenes ārste, bet 22. septembrī no Rīgas ieradīsies ergoterapeite.
