Saskaņā ar programmu “Mantojums 2018” Vāgnera zāles apsekošanai bija jāsākas 2006. gadā un līdz 2018. gadam jātiek rekonstruētai. Taču nomainījušies jau četri ministri, bet nekādas skaidrības par ēkas likteni joprojām nav.
Saskaņā ar programmu “Mantojums 2018” Vāgnera zāles apsekošanai bija jāsākas 2006. gadā un līdz 2018. gadam jātiek rekonstruētai. Taču nomainījušies jau četri ministri, bet nekādas skaidrības par ēkas likteni joprojām nav.
Foto – Evija Trifanova/LETA

Vāgnera zāle. Krāšņa. Vēsturiska. Nevienam nevajadzīga? 2

Nojaukt vai saglabāt?
Šogad aprit desmit gadu, kopš pastāvīgām kultūras norisēm slēgta Vāgnera zāle, un trīs – kopš dibināta Rīgas Riharda Vāgnera biedrība, kas aktīvi veicina tās atjaunošanu. Tomēr krāšņais kādreizējais Pilsētas teātris pagaidām savu rindu kultūras prioritāšu sarakstā tā arī nav sagaidījis, kaut tikko aktualizēts jautājums par iespējamiem finansiālajiem ceļiem tā rekonstrukcijai. Pēc pašreizējām aplēsēm, nama renovācijas izmaksas sasniedz 18,8 miljonus eiro, un, tā kā Kultūras ministrijas (KM) makā šādu līdzekļu nav, risinājums atkal tiek meklēts publiskās privātās partnerības modelī. “KZ” izpētīja, cik tas izdevīgs valstij un kultūras procesam.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj
RAKSTA REDAKTORS
VIDEO. “ASV aizliedz ar likumu, Latvijā tirgo uz katra stūra!” Brīdina par zīdaiņiem bīstamām precēm 13
Lasīt citas ziņas
1782. gadā celtā ēka Vāgnera ielā 4 – pirmais stacionārais Rīgas pilsētas teātris – pusapaļo 235 gadu jubileju šogad svin klusi. Pērnruden šeit notika izstāde Tēlniecības kvadriennāles ietvaros, apliecinot, ka VAS “Valsts nekustamie īpašumi” ēku uztur pienācīgā stāvoklī un to ir iespējams izmantot atsevišķiem kultūras pasākumiem, tomēr neviens cits pagaidām to nav vēlējies darīt. Varētu vaicāt – ja reiz savulaik greznā un gana plašā – četrarpus tūkstošus kvadrātmetru lielā – trīsstāvu nama liktenis pilsētniekiem, kuriem tas savulaik dāvināts, un valsts iestādēm ir vienlīdz vienaldzīgs, varam droši jaukt namu nost?! Teorētiski tas būtu iespējams, taču arhitekta Kristofera Hāberlanda projektētais nams iekļauts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā, bet tā interjera elementi un podiņu krāsnis – mākslas pieminekļu sarakstā, nemaz nerunājot par vēsturiskajām saitēm ar pasaulslaveno komponistu Rihardu Vāgneru.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.