Kad rudens zelta uznāciens garām, gājputni prom un pasauli savā valdījumā pārņēmis drēgns pelēkums, dažkārt uzmācas neizprotams gurdenums un skumjas. Mēdzam sacīt – rudens depresija. Un meklējam ceļus, kā no tās tikt laukā.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Lasīt citas ziņas

“Tam, kas dzīvs, nepieciešama saules gaisma. Esam dabas sastāvdaļa – viss, kas norisinās starp debesīm un zemi, ietekmē arī mūs,” atgādina fizikālās medicīnas ārste Inese Kokare. Un skaidro: fizioloģisko mehānismu sistēmu, kas ļauj piemēroties dabas ciklu maiņām, sauc par bioloģisko pulk-
steni. Daudziem tas darbojas pietiekami labi un tāpēc, ka ziemā gaismas mazāk, vasarā vairāk, nav nekāda diskomforta. Bet paaugstināta jutīguma cilvēkiem, tiklīdz diena kļūst īsāka par nakti vai bieži nākas mainīt laika joslas, rodas labsajūtas un pat veselības traucējumi. Tas izskaidrojams ar ciklisku saules gaismas maiņas ietekmi uz vairāku hormonu sintēzi. Serotonīna ražošanai – tas nepieciešams mundruma un možuma uzturēšanai – gaismas vajadzīgs pēc iespējas vairāk. Ja tās trūkst, prieka vietā nomāktība. Pretējas iedarbības hormonu melatonīnu smadzenes intensīvāk izstrādā, kad gaismas mazāk, tāpēc daļai cilvēku rudens pelēkumā var parādīties nogurums un apātija, miegainība, mazinās koncentrēšanās un darba spējas. Ja šāds savītums sākas oktobrī, maksimumu sasniedz janvārī un februārī, bet uz pavasara pusi mazinās, iespējams, tā izpaužas sezonāli afektīvie traucējumi jeb rudens depresija. Organisms prasa vairāk gaismas.

Gaisma labo bioloģisko pulksteni

Gaisma ir elektromagnētiskie viļņi, un gluži vienalga, no kāda avota tie plūst – no saules vai mākslīgā starojuma avota. Viens no iedarbīgākajiem veidiem, kā uzlabot pašsajūtu gada posmā, kad saulītes ma
zāk, – gaismas terapija jeb mākslīgās gaismas avotu izmantošana serotonīna sintēzes veicināšanai. Visbiežāk šim nolūkam tiek izmantotas dažāda veida baltās gaismas lampas. Ja ārā spīd saule, bet tiešie stari caur logu neiekļūst, telpas apgaismojums parasti ir no 500 līdz 600 luksiem, turpretī šāda terapeitiskā lampa izstaro 5000–10 000 luksus. Tie ir gaismas kvanti, tīrā enerģija, kas, iedarbojoties uz acs tīkleni, rosina impulsus redzes sajūtas pārvadošo nervu ceļos. Iekšējās sekrēcijas dziedzeri, saņēmuši papildu kairinājumu, aktivējas hormonu līdzsvara nodrošināšanai.

TESTS. Kāds testu pildītājs tu esi?

VIDEO. Urbānais ceļotājs ielauzies Fukušimas sarkanajā zonā un parāda, kā izskatās pamestās spēkstacijas vadības telpas

RAKSTA REDAKTORS

Ātri un klusi tiek iznīcināts vēl viens Latvijas pagasts. Viļķenē tiek plānota skolas un Vitrupes bibliotēkas slēgšana

No pusstundas līdz divām stundām dienā atrodoties šāda gaismas avota tiešā tuvumā – seansa laikā var lasīt, dzert kafiju, strādāt pie datora –, sākotnējais diskomforts nereti mazinās jau pā-
ris dienu laikā, bet visā terapijas kūrē izzūd pavisam. Organisms, gudrā pašsakārtošanās sistēma, pat šādu apgaismojuma trieciendevu spēj izlīdzināt veselībai labvēlīgā veidā, un bioloģiskais pulkstenis atkal ir kārtībā.

Tomēr ne vienmēr miegainībā, nespēkā, nogurumā un apātijā vainojams gaismas deficīts. Īpaši jāuzmanās, ja šīs pazīmēs parādās ne tikai rudenī, bet nomāc vairāku gadu garumā, jo šādi var izpausties arī kāda no depresijas formām. Tad gaismas terapija dažreiz var izrādīties pat kaitīga. Šādos gadījumos obligāti jāvēršas pie ārsta – tikai viņš var noteikt piemērotāko ārstēšanās veidu.

Ar speciālistu par šīs terapijas lietderību jākonsultējas arī cilvēkiem, kuriem ir acu kaites, kas saistītas ar paaugstinātu jutīgumu pret gaismu.

Smadzenēm gaismu – caur ausi

Pat tad, ja pazīmes liecina – iestājusies rudens depresija, kuru ar gaismu iespējams izkliedēt, pirms iegādāties mākslīgās gaismas avotu pastāvīgai lietošanai, vēlams konsultēties ar savu ģimenes ārstu. Varbūt tā vietā, lai izdotu naudu par vajadzīgo aparatūru, viņš ieteiks, kā padarīt gaišākas telpas, kurās uzturamies.

Eiropas Savienībā, tātad arī Latvijā, ir stingri noteiktas normas, kādam jābūt apgaismojumam dažādu darbu veikšanai – rakstīšanai, lasīšanai, datu apstrādei, darbam pie datora. To mēra ar īpašu ierīci – luksometru. Strādāšanai birojā, piemēram, vajadzīgs no 300 līdz 500 luksiem. Bet, zinot, ka pat bezsaules dienā ārpus telpām apgaismojums sasniedz aptuveni 15 000 luksus, tiešā saulē – līdz 130 000, pamats domāt, ka patiesai komforta sajūtai daba mums paredzējusi vairāk gaismas. Diez vai staigāsim pa māju ar luksometru rokās, tomēr ik uz soļa vēlams sekot līdzi, lai gaismas nebūtu par maz. Un nekautrēties noteikt savu gaismas komforta līmeni un darīt to zināmu arī darba devējam, ja ir sajūta par tā nepietiekamību. Varbūt telpā iespējams atrast vietu papildu spuldzei. Varbūt gaismu aiztur blīvi aizkari. Varbūt logam priekšā zari. Varbūt rodama iespēja no sēdēšanas pie darbagalda ik pa brīdim izrauties ārā – gaismā, saulē. Bet varbūt katrā kabinetā gada tumšajā sezonā atrodama vieta arī kādai mākslīgās gaismas ierīcei, un, ja vien par to atgādinātu, priekšniecība neiebilstu tādu iegādāties.

Iepriecina, ka gaismas terapijā izmantojamā aparatūra kļūst aizvien ērtāka un lietošanai parocīgāka. To pašu efektu, kas iegūstams ar lielas un smagnējas gaismas kastes palīdzību, kuras spilgtajā staru lokā jāatrodas pāris stundu, tagad var saņemt no neliela aparātiņa, kas savienots ar diviem vadiņiem, kuriem galā miniatūras spuldzītes. Tos iebāž ausu ejās. Kad ierīce ieslēgta, no malas izskatās, it kā austiņās klausītos mūziku no mobilā telefona, bet patiesībā katrā dzirdes kanāla ejā tiek ievadīts gaismas kūlis. Jo gaismas jutīgie receptori atrodas ne tikai acs tīklenē, bet arī citviet organismā, īpaši koncentrējoties atsevišķās smadzeņu daļās. Caur auss eju tām ērti piekļūt. Pievadot šiem centriem gaismu – atrasts īpašs spektrs, uz ko tie reaģē visjutīgāk, notiek tas pats, kas tverot gaismu ar redzi. Tiek aktivēta serotonīna sintēze.

Aparāta izmantošanā veiktie pētījumi ir ļoti cerīgi – pietiek minūtes desmit pabarot smadzenes ar gaismu, lai visai dienai uzlabotos garastāvoklis, paaugstinātos darbaspars un koncentrēšanās spējas. Strādājot krēslainās telpās, šādu ierīci var lietot pat vasarā.