Foto-LETA

Meža zvēri rada krietni vairāk postījumu, nekā domāts 4

Ar pārsteidzošu atzinumu par vidējo postījumu līmeni mežsaimniecībā un lauksaimniecībā beidzies Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktais pētījums par medījamo dzīvnieku populācijas blīvumu un lielumu. “Līdz šim mēs runājām, ka dzīvnieku blīvums ir liels un tam sekojošie postījumi ir lieli atsevišķās lokālās vietās, bet mūsu iegūtie dati parāda, ka vidējais postījumu līmenis Latvijā ir gana augsts,” atzīst viens no pētījuma autoriem bioloģijas zinātņu doktors Jānis Ozoliņš. Iegūtie dati liekot domāt par medījamo dzīvnieku apjoma samazināšanu.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Medību saimniecības attīstības fonda (MSAF) pasūtītā pētījuma pamatuzdevums bija atrast netiešus, vienkārši konstatējamus rādītājus, kas saista dzīvnieku skaitu un populāciju blīvumu ar to apdzīvoto vidi un norāda virzienus un apjomus, kādos populācija būtu jāregulē, kā arī izstrādāt praktiskus ieteikumus zemes īpašniekiem un medību tiesību lietotājiem, lai medījamo dzīvnieku darbības iespaidā nerastos būtiski konflikti, kā arī ieteikt indikatorus, kas brīdinātu par konflikta tuvošanos.

J. Ozoliņš neslēpj, ka ar otro uzdevumu pētnieki nav tikuši galā, jo trūkstot informācijas no zemes lietotājiem, “kurā brīdī zaudējumi ir būtiski”. Toties izdevies atrast daudz un dažādus netiešos rādītājus, kas ļāvuši salīdzināt dzīvnieku skaitu ar postījumu apmēriem, un izveidot Latvijas vidējo rādītāju, kas, kā norāda pētnieks, vairāk būs noderīgs Valsts meža dienesta virsmežniecību speciālistiem. “Izmantojot jau esošos datus, viņi varēs salīdzināt tos ar Latvijas vidējo rādītāju un saprast, kādā līmenī ir medījamo dzīvnieku nodarītie postījumi virsmežniecības teritorijā.” Šī informācija ļaus precīzāk plānot maksimāli pieļaujamo nomedījamo dzīvnieku apjomu jeb limitu, protams, izvērtējot arī iepriekš plānoto un reāli izpildīto limitu starpību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pētījuma autori, lai “pārāk nedramatizētu situāciju”, darba pārskatā nav īpaši uzsvēruši tā pārsteidzošāko secinājumu – ievērojami augstāku vidējo postījumu līmeni mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. “Svaigo meža apkodumu apjoms sasniedz 10%, lauksaimniecības postījumi – 5%, tas ir daudz augstāks rādītājs, nekā līdz šim bija minēts diskusijās,” atzīst J. Ozoliņš.

Plašāk par “Silavas” pētījumu – 
žurnāla “Medības” februāra izdevumā.