Krievija gatavojas gadiem ilgam karam? Šīs lietas valsts budžetā liek saausīties visiem 0
Krievija gatavojas tam, ka karš Ukrainā varētu ilgt vēl gadiem, vēsta aģentūra “Bloomberg”, analizējot Krievijas rekordlielos militāros izdevumus, kas plānoti turpmākajiem gadiem.
Nākamgad Krievija plāno palielināt militāros izdevumus par 40% salīdzinājumā ar šā gada plānotajiem tēriņiem. Tas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā Kremļa pirmskara budžetā.
“Bloomberg” norāda, ka Kremlis ir atkāpies no iepriekšējās pieejas, kad tika plānots militāros izdevumus palielināt pakāpeniski. Pagājušajā gadā Maskava centās militāros tēriņus palielināt mērenāk, lai mazinātu budžeta deficītu un atjaunotu kara laikā izsmeltās rezerves.
Šīs izmaiņas liecina par to, cik būtiski karš ir ietekmējis Krievijas prezidenta Vladimira Putina prioritātes. Vienlaikus arvien lielāks spiediens tiek izdarīts uz Krievijas ekonomiku un valsts finansēm.
Ievērojama daļa Krievijas aizsardzības budžeta paredzēta ieroču ražošanai. Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta analītiķis Jānis Kluge norāda, ka Krievija jau ražo ievērojamu daudzumu raķešu un bezpilota lidaparātu.
Tomēr gandrīz piecus gadus ilgā kara laikā daļa Krievijas ieroču krājumu ir būtiski izsmelta. Tāpēc daudzus ieročus un munīciju tagad nepieciešams ražot no jauna.
Pieaugošās kara izmaksas var radīt papildu spiedienu arī uz Rietumiem. Tas notiek laikā, kad Krievija pastiprina konfrontējošo retoriku pret NATO.
Eiropas amatpersonas brīdina arī par iespējamu Krievijas hibrīdkampaņas pastiprināšanos. Tās mērķis varētu būt palielināt spiedienu uz Ukrainas sabiedrotajiem.
Tomēr Kluge uzsver, ka Krievijas militāro izdevumu palielināšana pati par sevi nenozīmē, ka Maskava gatavojas karam ar NATO.
Viņaprāt, galvenais iemesls ir kara mainīgā daba. Ukraina arvien biežāk veic uzbrukumus dziļāk Krievijas teritorijā, tādējādi liekot Maskavai vairāk līdzekļu novirzīt savas teritorijas aizsardzībai.
Paziņojumu eskalācija starp Krieviju un NATO
Iepriekš NATO paziņoja, ka Krievija nosūtījusi aliansei draudu vēstuli, kurā draudējusi izmantot kodolieročus, ja alianse mēģinās izolēt Kaļiņingradas apgabalu.
NATO šo vēstuli stingri nosodīja, uzsverot, ka alianse ir aizsardzības organizācija un neplāno veikt mācības, kas radītu draudus Krievijai.
Savukārt 1. oktobrī Vladimirs Putins nāca klajā ar virkni jaunu apgalvojumu par Ukrainu un Rietumiem. Viņš atkārtoti izteica arī kodoldraudus.
“Mums jāapzinās, ka brīdis, kad neko vairs nevar mainīt, var pienākt ļoti ātri un negaidīti ikvienam,” sacīja Putins.
