Krievijas miljardieri veido dinastijas 0
Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam aizvadot savu pēdējo (?) termiņu valsts galvas amatā, Krievijas miljardieru pirmā paaudze, bažījoties pa nākotni, sākusi pastiprināti interesēties par sava īpašuma nodošanu pēcnācējiem.
Jevtušenkovs ir pārsteidzoši atklāts
Viens no Krievijas gados vecākajiem magnātiem, 70 gadus vecais Vladimirs Jevtušenkovs, pagājušā gada vasarā drīz pēc Putina kārtējās stāšanās prezidenta amatā norakstīja daļu akciju holdingā “AFK Sistema” savam dēlam Fēliksam. Jevtušenkovs, kurš pratis sekmīgi darboties vairākās ekonomikas jomās, veikli manevrējot starp varas un finanšu centriem, atzinis, ka viņa 40 gadus vecajam dēlam var nākties grūti saglabāt ieguldījumus, nemaz nerunājot par to pavairošanu, ko viņš pārrauga kā holdinga “Sistema” valdes priekšsēdētāja vietnieks.
“Ja es būtu pilnīgi pārliecināts, es jau būtu nodevis viņam visu savu biznesu,” intervijā “MT” Jevtušenkovs teica par dēlu, kurš strādā viņa firmā kopš 1999. gada. “Ja Fēlikss netiks galā, man būs jāatrod cilvēks, kas spēj saglabāt izveidoto.”
Jevtušenkova atklātie izteikumi par sava īpašuma pārmantošanas plāniem ir reta atklātība Maskavas bagātnieku vidē, kur valda biznesa darījumu un personiskās dzīves slepenība, atzīmē “Bloomberg”.
2014. gadā Jevtušenkovs tika aizturēts un apsūdzēts naudas atmazgāšanā un citos likumpārkāpumos, kas saistīti ar naftas firmas “Bashneft” pirkumu. Krievijas mediji jau pasteidzās viņu norakstīt, velkot paralēles ar kādreiz Krievijas bagātākā cilvēka un naftas firmas “Yukos” īpašnieka Mihaila Hodorkovska notiesāšanu. Taču Kremlī izlēma pēc Krimas aneksijas un Rietumu sankcijām pret Krieviju oligarhus nevajāt, bet likt viņiem padalīties ar valsti.
Jau pēc trīs mēnešiem “Sistema” īpašnieks bija uz brīvām kājām, bet tikai pēc tam, kad viņa nopirktā “Bashneft” un daļa paša īpašuma tika nacionalizēta.
Pēc četriem gadiem Putins sveica Jevtušenkovu svinībās, ko rīkoja Krievijas Ģeogrāfiskā biedrība, kuras sponsors ir Jevtušenkovs. Lai gan Kremlis apcirpa viņa bagātību no septiņiem līdz 1,8 miljardiem dolāru, inženieris Jevtušenkovs ar partneriem izveidoja jaunu biznesa impēriju sakaru jomā, iesaistoties arī finanšu, mediju un lauksaimniecības biznesā. “Holdings “Sistema” apvieno 13 firmas, kas darbojas dažādās jomās, no elektronikas līdz apģērbiem. Tas ir jāizprot, turklāt vajadzīga ietekme un tālāk,” viņš saka.
Krievijā kapitāla uzkrāšanu nosaka nerakstīti likumi
Jevtušenkovam oktobrī sekoja naftas koncerna “Lukoil” līdzīpašnieks Leonīds Feduns, norakstot savam dēlam un meitai firmas akcijas 1,3 miljardu dolāru vērtībā. Finanšu eksperti atzīmē, ka Krievijā pēdējo reizi lielu naudas summu un īpašumu nodošana mantojumā notika pirms vairāk nekā simt gadiem, jo valstī varu sagrāba lielinieki. Vairākums ierobežojumu brīvai uzņēmējdarbībai beidzās līdz ar Padomju Savienības sabrukumu, taču Putina prezidentūru laikā tika piemēroti nerakstīti likumi, kas noteica kapitāla uzkrāšanu, apgrūtinot īpašumu nodošanu mantiniekiem.
“Rīcība šajā jomā ir atkarīga no kapitāla īpašnieka neformālajiem sakariem varas aprindās, taču noformēt īpašuma nodošanu bērniem nav viegli,” intervijā laikrakstā “The Moscow Times” atzīst Londonas universitātes koledžas politisko zinātņu profesore Alena Ledeneva. Viņa vairākus gadu desmitus pētījusi varas struktūru Krievijā un secinājusi, ka to nosaka neformālās attiecības starp valsts un korporatīvajām struktūrām jeb vienkārši “Sistēma”.
Zīmīgi, ka tāpat sauc Putina sabiedrotā un Kremlim pietuvinātā oligarha Jevtušenkova firmu, kuras akciju daļu viņš novēlējis dēlam.
Atšķirībā no Rietumiem, kur neatkarīgai tiesu varai jau sen ir pēdējais vārds īpašuma piederības un mantošanas lietās, Krievijā izšķirošais vārds ir Kremlim un tā komandētajai valsts aparāta birokrātu armijai. Bagātības iegūšana un noformēšana savā īpašumā ir saistīta ar personiskiem sakariem un nerakstītām vienošanām ar amatpersonām. Daudzi Krievijas naudasmaisi negrib, ka viņu bērni ietu viņu pēdās, un slēpj savas bagātības apjomu, jo tā iegūta negodīgā vai pat kriminālā ceļā.
Bagātības pārņemšana ir lielākā problēma
Problēmas sakarā ar bagātības nodošanu mantiniekiem jārisina arī miljardieriem citviet pasaulē. Pēc ekspertu aprēķiniem, nākamajos 20 gados mantojumā tiks nodots privātais īpašums 3,4 triljonu dolāru vērtībā. No pasaules 500 bagātākajiem cilvēkiem 178 ir saņēmuši lielāko daļu sava īpašuma no radiniekiem, raksta biznesa žurnāls “Bloomberg”.
Krievijā aptuveni 189 500 cilvēku pieder īpašums viena miljona dolāru vai lielākā vērtībā kopumā par aptuveni 1,1 triljonu dolāru.
Aptaujas liecina, ka aptuveni 70 procenti šo cilvēku uzskata “bagātības pārņemšanu” par lielāko problēmu, kas viņiem būs jārisina nākamajos desmit gados. Putina tuva sabiedrotā Romana Abramoviča, kurš savulaik bija Čukotkas apgabala gubernators, dēls Arkādijs pārrauga 750 miljonu dolāru vērtu siltumnīcu izveides projektu Krievijas Tālajos Austrumos. Kremlim pietuvinātais oligarhs Suleimans Kerimovs uzticējis akciju kontrolpaketi Krievijas lielākajā zelta ieguves firmā “Poļus” savam 23 gadus vecajam dēlam Saidam, lai pats saglabātu vietu Krievijas parlamenta augšpalātas Federācijas padomē. Finanšu eksperti atzīmē, ka pagaidām nedaudzie gadījumi, kad Krievijas oligarhi nodod daļu savu īpašumu bērniem, ir pārbaude, lai redzētu, vai “sistēma” to pieņems vai noraidīs.
