Kritizē Sprūdža idejas 0
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs iecerējis samazināt pašvaldību deputātu skaitu un aizliegt Latvijas lielo pilsētu domniekiem strādāt pašvaldības iestādēs un uzņēmumos. Šos priekšlikumus, īpaši par amatu savienošanas aizliegumu, atbalsta vienīgi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Citas iesaistītās puses par tiem izsakās kritiski.
“Tad, kad tika veidots likums par pašvaldībām, katrai pilsētai pēc noteiktiem kritērijiem un pamatojuma tika noteikts deputātu skaits. Un nav nekādas nepieciešamības šobrīd kaut ko mainīt, par ko esam jau informējuši ministru,” pastāstīja Jelgavas domes priekšsēdētājs Jānis Rāviņš (ZZS). Jelgavas domē strādā 15 deputāti, un tas pēc mēra pieredzes esot pietiekams skaits, lai vadītu pilsētu un nodrošinātu vēlētāju pilnvērtīgu pārstāvniecību. Turklāt divi no viņiem paralēli deputātu darbam strādā arī pašvaldības iestādēs (aģentūras “Kultūra” vadītājs Mintauts Buškevics un Jelgavas 2. pamatskolas direktore Ludmila Gineite). Domes priekšsēdētājs Rāviņš apgalvo, ka šī amatu savienošana ne reizi neesot radījusi kādu interešu konfliktu: “Mums te jau ir iedibināta prakse, ka šie cilvēki nepiedalās balsojumos, kas skar viņu iestādi.” Viņš arī ironizēja, ka ministrs savā tieksmē pēc pilnīgas neieinteresētības varētu aizdomāties līdz tam, ka Jelgavas domei jālemj, piemēram, par Dobeles jautājumiem un dobelniekiem – par Jelgavu.
Vakar Sprūdža idejas tika pārspriestas arī Rīgas pilī, kur Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāju Sergeju Dolgopolovu (“Saskaņas centrs”).
Valsts prezidents sarunas gaitā pauda viedokli, ka šobrīd pietrūkst vispusīgi argumentētas, atklātas diskusijas par to, kāds ir šādu iniciatīvu mērķis un kādus rezultātus pašvaldību darba uzlabošanā ar to starpniecību jāsasniedz. Viņaprāt, pirms šādām izmaiņām būtiski noskaidrot pašvaldību viedokli.
Savukārt Dolgopolovs kā būtisku faktu, ar ko jārēķinās likumdošanas iniciatīvu virzītājiem, minēja to, ka no 119 pašvaldībām tikai 18 ir izlīdzināšanas fonda donori, 10 pašvaldības strādā ar bezdeficīta budžetu, bet visas pārējās nevar sabalansēt savus izdevumus un ieņēmumus. Deputāts arī norādījis, ka gadījumā, ja tiek mazināts deputātu skaits pašvaldībās, nākšoties domāt par atalgojuma palielināšanu atlikušajiem deputātiem, kuru darba pienākumu apjoms palielinātos. Viņaprāt, vairāk nepieciešama pašvaldību finansiālās bāzes stiprināšana, pārdomājot izmaiņas nodokļu iekasēšanas un aprēķināšanas principos. Savukārt jautājums par amatu savienošanu būtu jārisina ar Interešu konfliktu novēršanas likuma starpniecību, nevis amatu savienošanas aizliegumu, kas teritorijām ar nelielu iedzīvotāju skaitu varētu radīt nopietnas problēmas profesionālu un zinošu deputātu atlasē. “Uzskatu, ka šī ministra ideja ir stipri novēlota, jo šobrīd jau faktiski sākusies gatavošanās nākamajām pašvaldību vēlēšanām, datums ir noteikts un partijas sākušas aktīvi gatavot kandidātu sarakstus. Spēles laikā mainīt tās noteikumus nebūtu pareizi,” pēc tikšanās ar A. Bērziņu man pastāstīja Dolgopolovs. Viņam esot radies iespaids, ka arī prezidents Sprūdža idejas vērtējot skeptiski, jo “ar abām kājām stingri stāv uz zemes un prot nošķirt populismu no reālās dzīves”.
Pret Sprūdža idejām iebilst Latvijas Pašvaldību savienība un Lielo pilsētu asociācija. Neskatoties uz pretestību, ministrs iecerējis savus priekšlikumus jau šogad iesniegt valdībā. Izskatīšanai Saeimā tie varētu nonākt, agrākais, rudenī.
