Kritušo ielejas priors noraida bijušā Spānijas diktatora Francisko Franko ekshumāciju 0
Kritušo ielejā esošā mauzoleja priors atteicis tur apglabātā bijušā Spānijas diktatora Francisko Franko mirstīgo atlieku ekshumāciju, ceturtdien paziņojusi valdība, kas saskārusies ar kārtējo šķērsli savas pretrunīgi vērtētās ieceres īstenošanā.
Memoriālais komplekss, kurā pēc viņa nāves 1975.gadā tika apbedīts arī pats Franko, pēc diktatora pavēles tika izbūvēts laikā no 1940. līdz 1958.gadam, un toreizējā valdība deva rīkojumu apglabāt tajā ne tikai nacionālistu spēku kritušos, bet arī viņu pretinieku mirstīgās atliekas, pasniedzot to kā nacionālā izlīguma simbolu.
Virs kompleksa slejas 150 metrus augsts granīta krusts, kas redzams no daudzu kilometru attāluma.
Eksperti lēš, ka kopumā Kritušo ielejā apglabāti 33 847 abu pušu cīnītāji, tostarp arī republikāņu noslepkavotais Falangas dibinātājs Hosē Antonio Primo de Rivera.
Memoriālu pārvalda benediktiešu mūki, un sociālistu valdība mēģina izdarīt spiedienu uz baznīcu, lai tā savukārt pārliecinātu prioru Santjago Kanteru mainīt savu nostāju.
Valdība savā paziņojumā norādījusi, ka jau iepriekš sagaidījusi noraidošu atbildi no Kanteras, kurš 1993.gada Spānijas vispārējās vēlēšanās un 1994.gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās kandidējis no Neatkarīgās Spānijas Falangas, kuru 1977.gadā dibināja pret Franko kritiski noskaņotie falangisti.
Vienlaikus valdība uzsvērusi, ka Kanteras “obstrukcionistiskā nostāja” neapturēšot tās ieceres īstenošanu.
Abatija, kuras pārziņā ir Kritušo ielejas monuments, pagaidām nav sniegusi nekādus komentārus.
Spānijas sabiedrībā par pilsoņkara cēloņiem un nozīmi joprojām valda dziļa nevienprātība. Konflikts valsti burtiski sašķēla divās daļās, abām karojošajām pusēm izrādot neiedomājamu brutalitāti, un tā sekas izjūtamas arī pēc astoņām desmitgadēm.
Daļa spāņu uzskata, ka Kritušo ieleja kalpo Franko režīma slavināšanai, kamēr citi norāda, ka tas ir vēsturisks piemineklis.
Premjerministra Pedro Sančesa vadītā sociālistu valdība, kas nāca pie varas jūnijā pēc Marjano Rahoja vadītās konservatīvās valdības krišanas, Franko mirstīgo atlieku aizvākšanu no mauzoleja Kritušo ielejā pasludinājusi par vienu savām prioritātēm.
“Kaut kas tāds, kas nav iedomājams Vācijā vai Itālijā, valstīs, kuras arī cietušas no fašistu diktatūrām, nedrīkst būt iedomājams arī mūsu valstī,” pagājušā gada jūnijā paziņoja Sančess.
Spānijas parlaments ar nelielu balsu vairākumu septembrī atbalstīja Franko pīšļu ekshumāciju, taču pret to iebilduši kādreizējā diktatora tuvinieki.
Viņi gan norādījuši, ka varētu piekāpties šajā jautājumā, ja pēc ekshumācijas Franko pīšļi tiktu pārvietoti uz ģimenes kapenēm, kas atrodas Madrides Almudenas katedrālē.
Ar to savukārt nav mierā sociālistu valdība, kas vēlas Franko pārapbedīšanu kādā nomaļākā vietā.
Priora ekshumācijas atteikums vēl vairāk sarežģījis valdības ieceres īstenošanu.
Valdība savā paziņojumā norādījusi, ka ar lūgumu atļaut ekshumāciju vērsīsies pie augstāk stāvošām personām baznīcas hierarhijā.
