Krustcelēs starp fiziku un futbolu: Liepājas skolēns izcīna zelta medaļu starptautiskā pētniecības olimpiādē 0
Liepājas Raiņa 6. vidusskolas 12.a klases skolnieks Roberts Krists Jaunarājs-Janvāris pēta, kādus siltumizolācijas materiālus varētu radīt no Latvijā pieejamiem augiem. Pētījumi ir tik veiksmīgi, ka ar savu zinātniski pētnieciskā darba tēmu “Jaunu siltumizolācijas materiālu izstrāde un testēšana” viņš pavasarī uzvarēja Latvijas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konkursā, pēc tam skolēnu pētniecisko darbu izstādē “Milset Expo-Sciences” Polijā un nu oktobrī atveda zelta medaļu arī no Turcijas, kur piedalījās starptautiskā zinātniski pētniecisko projektu olimpiādē “INSPO Turkey” Stambulā, iegūstot augstāko novērtējumu – zelta medaļu vides zinātnes sekcijā. Kopā ar savu fizikas skolotāju Uldi Žaimi, kas pavadīja un atbalstīja Robertu Kristu visos konkursos, liepājnieks turpina eksperimentus jaunu siltumizolācijas materiālu izstrādē, jo saskata tiem arī komerciālu potenciālu.
Skolotāja lielā loma
Roberts Krists stāsta, ka viņu jau kopš agras bērnības interesējušas dabaszinības: “Kad biju mazs, vienmēr mājās sēdēju un šķirstīju enciklopēdijas. Jau tad bija liela interese visu izzināt un izpētīt. Vienmēr esmu skatījies arī zinātnes kanālus televīzijā. Tā interese palikusi joprojām, un visvairāk saista tieši fizika.”
Tāpēc, izvēloties tematu zinātniski pētnieciskajam darbam, kas 11. klasē jāraksta visiem vidusskolēniem, bijis skaidrs, ka jāveic ar fiziku saistīts pētījums. Turklāt puisis vēlējās, lai viņa darbu vadītu tieši fizikas skolotājs Uldis Žaimis, jo ar viņu arī iepriekš bijusi laba sadarbība. Stāstot par veikto pētījumu, Roberts Krists bieži saka “mēs”, jo visu laiku skolotājs aktīvi bijis klāt pētniecībā: palīdzējis, skaidrojis un uzmundrinājis. “Skolotājs pats ir tik aktīvs un tik daudz paveic augstā līmenī, ka gribas sekot šim piemēram. Ja kaut ko nesaprotu, viņš nesaka priekšā, tomēr māk pagrūst mani pareizajā virzienā, lai es pats atrastu pareizo atbildi,” stāsta skolnieks. Arī veiksmīgā pētījuma tēmu ierosināja tieši skolotājs. Robertam Kristam tā šķita interesanta tēma, turklāt tā bija arī vieglāk uztverama.
Vāc meldrus un sūnas
“Sākumā jau nenāca prātā, ka viss izvērsīsies tik labi. Gribēju vienkārši uzrakstīt zinātniski pētniecisko darbu, lai dabūtu atzīmi,” atzīst jaunietis. “Taču mērķis jau pašā sākumā bija radīt siltumizolācijas materiālus, izmantojot Liepājā un tās tuvumā esošos dabas materiālus. Citādi tie vienkārši izaug, nokalst un netiek izmantoti.” Lai izveidotu siltumizolācijas materiālus, vākti gan meldri no Bārtas upes, gan sūnas. Tieši pirms brauciena uz Turciju tika izmēģināts, kā šos materiālus var vēl uzlabot un padarīt ilgstpējīgākus. Proti, no pārstrādājamās plastmasas tika izveidots pārklājums, ar ko pārklāja meldru klucīšus, lai uzlabotu to izturību pret ūdeni un pagarinātu to mūžu. “Šādu ideju smēlāmies zinātnisko darbu konkursā Polijā,” atklāj Roberts Krists.
Lai noskaidrotu, vai šie dabiskie materiāli spēj konkurēt ar šobrīd siltumizolācijā izmantotajiem produktiem, veikti eksperimenti.
Izveidota īpaša iekārta, kurā var ievietot gan pētījuma laikā tapušos siltumizolācijas materālus, gan patlaban izmantotos, piemēram, akmens vates materiālu. Iekārtā ir sildelements. To ieslēdz un pēc tam mēra, cik daudz siltuma izplūst caur akmens vati un cik – caur dabiskā materiāla siltumizolāciju. Nācies secināt, ka akmens vate tomēr nedaudz labāk saglabā siltumu nekā dabiskie materiāli. Taču dabiskajiem ir citas priekšrocības: tie ir ekoloģiski, ar tiem strādājot, nav jāvelk aizsargtērps.
Puisis stāsta – kopā ar skolotāju joprojām strādā pie siltumizolācijas materiālu uzlabošanas, “jo sasniegts jau tāds līmenis, ka varētu mēģināt to komercializēt”. Proti, piedāvāt ideju uzņēmējiem, kas būtu gatavi ražot šādus siltumizolācijas materiālus. “Tāpēc tagad pētām, kuram no mūsu izgatavoto siltumizolācijas materiālu variantiem ir visaugstākā siltumizolēšanas spēja, eksperimentējam arī ar citiem materiāliem. Piemēram, ir plāns pamēģināt ar salmiem,” teic Roberts Krists.
Kamēr viņš ar aizrautību stāsta par saviem fizikas eksperimentiem, daudzi citi vidusskolu absolventi nekārto centralizēto eksāmenu fizikā un arī neizvēlas šo jomu studēt. Kāpēc tā? “Daudziem dabaszinātņu priekšmeti šķiet sarežgīti, viņi tos nesaprot un tāpēc viņus tas neinteresē. Ja ir sapratne, tad vieglāk uztvert jaunu informāciju,” spriež Roberts Krists.
Viņš domā, ka plānotās izmaiņas izglītības saturā ar laiku varētu palīdzēt skolēniem labāk uztvert dabaszinības un tad arī interese būs lielāka. “Mums skolā jau ir daļa skolotāju, kuri strādā tā, ka priekšā neko nesaka, bet pašam liek lauzīt galvu. Kad izdodas tikt pašam līdz atbildei un saprast, tad arī veidojas lielāka interese un patika, jo ir gandarījums par to, ka ir izdevies,” uzskata puisis. Viņš arī ir pārliecināts, ka no sausas teorijas nav jēgas: tā stundās jāpārbauda praksē, lai labāk paliktu atmiņā un skolēni labāk saprastu, kā šī teorija dzīvē var noderēt. “Svarīgi ir sajust sevī zinātkāri,” teic Krists Roberts.
Viņš atzinīgi vērtē arī ieceri ieviest vidusskolā iespēju mācību priekšmetus apgūt dažādos līmeņos.
Tagad, piemēram, matemātikas stundās laiks ne vienmēr tiek izmantots visiem skolēniem lietderīgi. Ja kādam klasē vajag ilgāku laiku vielas uztveršanai, citiem jāgaida: “Ja skolēnus sadalītu grupās, ņemot vērā viņu intereses un to, kuri priekšmeti katram padodas, tad mācības būtu efektīvākas, varētu pagūt vairāk iemācīties,” uzskata jaunietis.
Starptautiskajā konkursā Turcijā, kur Roberts piedalījās ar savu pētniecisko darbu, kopumā sacentās 18 valstu pārstāvji, kuri bija izstrādājuši aptuveni 80 zinātniskos darbus. Robertam Kristam bija jāizveido sava pētījuma stends, kur viņš prezentēja, piemēram, meldru klucīti un arī jau izveidotas sienas, kurā iestrādāts jaunais materiāls, fragmentu. Jaunietis stāstīja par savu pētījumu gan vietējās koledžas audzēkņiem, gan citiem interesentiem. Tāpat nācās aizstāvēt savu projektu žūrijas priekšā, izmantojot izveidotos paraugus, prototipus un prezentācijas materiālus uz ekrāna. Viņš priecājas, ka, stāstot par savu pētījumu, vienlaikus varējis popularizēt Latviju, pieminēt mūsu valsts simtgadi.
Vai nebija grūti angliski runāt par zinātniskām tēmām? Roberts Krists attrauc, ka angļu valodu apguvis diezgan augstā līmenī, turklāt iepriekš jau tik daudz angliski runājis par savu projektu citos pasākumos, ka aizķeršanās nav bijis. “Uztraukums gan bija pirms uzstāšanās, taču runājot atplaukstu, jo man patīk uzstāties,” viņš stāsta.
Ārzemēs – lielākas iespējas attīstīties
Robertam Kristam gan patīk arī spēlēt futbolu. Viņš ir aizsargs futbola kluba “Liepāja” dublieru komandā un spēlējis arī U-19 Latvijas izlasē. Tieši tāpēc, vaicāts par nākotnes plāniem, puisis mulst, jo grūti izvēlēties starp augsta līmeņa fizikas studijām un lielo sportu. Viņš apzinās, ka panākumi pētniecībā paver ceļu uz prestižām augstskolām arī ārpus Latvijas, tomēr nevēlas atteikties arī no futbola un vienlaikus saprot: studēt, nodarboties ar pētniecību un profesionāli sportot vienlaikus nebūs iespējams. “Man jāizvēlas prioritātes. Nu, pozitīvais ir tas, ka par izvēles variantu trūkumu es nevaru žēloties,” saka Roberts Krists un atzīst: lielākais mērķis tomēr ir spēlēt futbolu kādā no ārzemju klubiem.
Savukārt par Latvijas augstskolām Roberts Krists spriež, ka, ņemot vērā to ierobežotos resursus, tās ir sasniegušas atzīstamu līmeni. “Tomēr, jā, es gribētu mācīties ārzemēs. Galvenokārt tāpēc, lai būtu citā vidē, izkāptu no savas komforta zonas, iegūtu jaunu pieredzi. Tas man ļautu straujāk attīstīties,” viņš teic. Studēt Roberts gribētu ar fiziku saistītas nozares. Viņu ļoti interesē astronomija, fascinē kosmoss.
Kā Roberts Krists visu paspēj jau tagad? Viņš atbild, ka jāplāno laiks un katrs no spēlēm un treniņiem brīvs brīdis jāvelta mācībām.
