Kultūras darbinieki aicina palielināt nozares budžetu Latvijā un daļēji kompensēt negūtos ieņēmumus 1
Kultūras nozares pārstāvji atklātā vēstulē Valsts prezidentam Egilam Levitam, premjerministram Krišjānim Kariņam (JV), Ministru kabinetam un Saeimai aicina valsts augstākās amatperonas palielināt kultūras nozares budžetu Latvijā un daļēji segt negūtos ieņēmumus, kā to dara kaimiņvalstu valdības.
“Kopš Pasaules veselības organizācijas 11. marta izsludinātās Covid-19 pandēmijas zaudējumus piedzīvo ne tikai tūrisma, transporta un aviācijas kompānijas – visaptverošas un nebijušas krīzes priekšā atrodas arī visa Latvijas kultūras nozare,” uzsver vēstules autori.
Vēstulē tiek norādīts, ka publiskās pulcēšanās ierobežojumi valdības izsludinātās ārkārtas situācijas laikā izraisījuši piespiedu pilnu vai daļēju dīkstāvi vairāk nekā 32 tūkstošiem cilvēku.
“Prognozes nav iepriecinošas – paredzams, ka pat pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas ierobežojumi publisku pasākumu rīkošanai tiks saglabāti, un plašāka pulcēšanās nebūs iespējama pat līdz 2020. gada beigām.
Šī ir bezprecedenta situācija – kultūrai ir pilnībā slēgts ne tikai ārējais, bet arī iekšējais noieta tirgus –
šādu krīzi līdz šim nav piedzīvojusi neviena tautsaimniecības nozare,” sacīts vēstulē.
Radošo organizāciju pārstāvji aicina veidot valsts pasūtījumu kultūras nozarē 2020. un 2021. gadā, lai nodrošinātu stratēģiski svarīgu kultūras institūciju saglabāšanu pēckrīzes laikam, kā arī lai nodrošinātu darbu kultūras profesionāļiem ārkārtējās situācijas laikā.
Tāpat vēstules autori uzskata, ka nepieciešams palielināt kultūras nozares budžetu Latvijā 2020. gadā un daļēji segt negūtos ieņēmumus,
kā to dara citas Eiropas valstis. “Piemēram, Igaunija kultūras nozarē jau investējusi 25 miljonus euro, bet Lietuva – vairāk nekā 12 miljonus euro. Izveidot atbalstu instrumentus ārkārtējās situācijas krīzes radīto seku mazināšana,” sacīts vēstulē.
Tiek ierosināts kopējā tautsaimniecības atjaunošanas stratēģijā integrēt kultūras atbalsta pasākumus,
stiprinot radošās industrijas ekonomisko pienesumu un veidojot jaunus kultūras produktus sociālās distancēšanās laikmetā – investēt radošo inkubatoru un digitalizācijas programmās LIAA, kā arī iekļaut kultūras nozare NVO un uzņēmumu pārstāvjus darba grupās, kas izstrādā krīzes situācijas pārvarēšanas mehānismus.
Vēstules autori atgādina, ka kultūras darbinieki “savu iespēju robežās ir
snieguši savu artavu ārkārtas situācijas pārvarēšanai un sabiedrības gara uzturēšanai –
kopš ārkārtas situācijas sākuma bez vai par simbolisku atlīdzību sabiedrībai tiešsaistē padarīti pieejami teātra izrāžu ieraksti, tiek atskaņoti koncerti, īstenoti dzejas un prozas lasījumi un citas aktivitātes”.
Tomēr, saglabājoties ierobežojumiem, vēl nebijušā krīzes situācijā nonāks viss nevalstiskais un privātais sektors, kas kultūras nozarē ir būtiski papildinājis valsts nodrošināto minimālo kultūras pakalpojumu grozu ar daudzveidīgu saturu, un galvenokārt – pateicoties līdzfinansējumam, kas veidojies no biļešu un citiem ieņēmumiem,” norādīts vēstulē.
Vēstules autori atgādina, ka 2008. gada ekonomiskās krīzes “jostas savilkšanas” politika būtiski iedragāja sabiedrības uzticību valsts pārvaldei, un šīs krīzes sekas nav pārvarētas vēl joprojām.
“2020. gada krīze draud ar vēl vienu Latvijas humāno katastrofu – paliekot bez valsts atbalsta zudīs arī pēdējais iemesls, kāpēc atgriezties Latvijā – tās kultūra,” pauž radošo organizāciju pārstāvji.
Vēstules autori arī noraida ieteikumus, kas izskan publiskajā telpā, radošajās nozarēs strādājošajiem pārkvalificēties: “Kad krīzi piedzīvo lauksaimnieki, neviens neaicina tos mainīt profesiju, jo zina, ka zemnieku darba augļi ir mūsu maize.
Kultūras darbinieki nodrošina sabiedrības sociālo un garīgo asinsriti, bez kuras nevienas valsts pastāvēšana nav iedomājama.”
Vai piekrītat, ka kultūras jomas krīzē būtu īpaši jāatbalsta?
