Foto: Andžela Seiliša

Kur Latvijā slauc visvairāk piena? Piensaimniecības – rekordistes, TOP 50 1

Tendences piensaimniecībā ir līdzīgas kā iepriekšējos gados – starp produktīvākajiem ganāmpulkiem ir gan zināmi vārdi, kas notur iepriekšējo augsto ražības līmeni, gan arī saimniecības, kas mērķtiecīgi gadu no gada strādājušas, izkopjot ģenētiku un kāpinot izslaukumu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins
Lasīt citas ziņas

Visražīgākais piena govju ganāmpulks, jau otro gadu pārsniedzot 15 tūkstošu kg robežu, ir Kļaviņu ģimenes saimniecībā Ceriņi Rūjienas pusē – šeit aizvadītajā pārraudzības gadā vidēji no katras govs ieguva 15 602 kg piena. Aldis Kļaviņš, vaicāts par aizvadīto gadu, smej: “Tāds pats kā visiem.”

Produktīvais trio

Kaut gan prognozes pirms gada nebija pārāk iepriecinošaas, produktivitāti Ceriņos izdevies ne tikai noturēt 15 tūkstošu kg no govs līmenī, bet pat kāpināt par 3%. Tas tik augstražīgā ganāmpulkā ir ļoti daudz. Arī ganāmpulks kļuvis par pussimtu piena devēju lielāks. “Vienu vakaru ar vecāko dēlu sēdējām pie datora un skatījāmies, ko esam likuši savos plānos pirms desmit gadiem, kad sākām straujāku paplašināšanu. Tad mēs bijām plānojuši, ka 2019. gada beigās kopējam govju skaitam vajadzētu būt 380 vai 390. Tagad mums būs kādas 370. Tā ka tikai mazliet atpaliekam no tiem plāniem, kas mums bija pirms desmit gadiem,” piebilst Ceriņu saimnieks.

CITI ŠOBRĪD LASA

Produktīvāko ganāmpulku topa otrajā vietā ir Rutkovsku saimniecība Vītoliņi Beverīnas novadā – te 93 govju ganāmpulkā vidēji no katras slaukti 14 705 kg, kas gan ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš.

Ļoti strauji kāpinot izslaukumus – gada laikā par 20% –, topa virsotnēs nokļuvusi arī Pastaru ģimenes saimniecībā Pērles A. A. J. Naukšēnos. Šajā 332 Holšteinas melnraibās šķirnes slaucamo govju ganāmpulkā vidējais izslaukums, slaucot trīs reizes dienā, sasniedzis 45 kg no govs dienā. Vidējais izslaukums ganāmpulkā – 13 643 kg – šajā sezonā ir trešais augstākais Latvijā.

11 000 klubiņam durvis atvērtas

Nu jau 46 Latvijas piensaimniecībās vidējais izslaukums no govs pārsniedzis 11 tūkstošus kilogramu robežu. Tostarp arī Gžibovsku ģimenes saimniecībā Lācīši Gulbenes novadā, kur, aizvadītajā pārraudzības gadā palielinot izslaukumus par 24%, pirmo reizi uzņēmuma vēsturē sasniegta tik augsta produktivitāte. Te 256 slaucamo govju ganāmpulkā vidēji no katras slaukts 11 107 kg, kas ļāvis saimniecībai iekļūt produktīvāko ganāmpulku topa 42. vietā.

“Tagad jau ir 11,6 tūkstoši,” jaunākos datus precizē saimniecības vadītājs Gints Gžibovskis. “Ļoti liels darbs ieguldīts, lai šādu produktivitāti sasniegtu, – gan uzlabojot barības bāzi un govju komfortu, gan investējot ģenētikā un arī darba izpildes kvalitātē.” Lācīšos iesēti jauna tipa ražīgāki zālāji, uzsvars tiek likts uz lucernas skābbarību, kas ļauj samazināt nepieciešamību pēc koncentrētas barības piedevām. Būtiski palielināta kukurūzas kvalitāte.

“Jau sešus gadus sadarbojamies ar Vidzemes Veterināro servisu un saimniecībā ieviešam Amerikas ģenētiku – sēklojam ar top 10, top 20 buļļiem un katra nākamā paaudze jau ir ražīgāka par iepriekšējo. Tas ir ļoti, ļoti svarīgi, cik govs ģenētiski vispār spēj pienu saražot. Izmantojam pašu labāko ģenētiku, tiek veikta pāru atlase, sinhronizācijas darbības, izmantojam arī šķiroto materiālu, lai iegūtu maksimāli augstāko iznākumu.” Šobrīd saimniecībā notiek esošās novietnes paplašināšana un robotizācija. Ganāmpulku plānots palielināt līdz 420 slaucamām govīm. “Govju skaitu dubultot, bet saražoto piena apjomu vairāk nekā dubultot,” piebilst jaunais Lācīšu saimnieks.

Reklāma
Reklāma

Govis un piena cena – mazāk un mazāk

Vēl pirms kāda laika šķita, ka varbūt Latvijas piena ražotāji varētu uzelpot, taču ir stabilas vērtības, kas nemainās, – saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem Latvijā 2019. gada novembrī par 100 kg piena maksāja 29,11 eiro. Un tā joprojām ir zemākā piena iepirkuma cena visā Eiropas Savienībā.

Mazliet vairāk par 100 kg piena saņēma lietuvieši – 30,28 eiro un igauņi – 30,50 eiro. Visaugstākās iepirkuma cenas kā ierasts ir Kiprā (57,98 eiro) un Maltā (52,10 eiro), turklāt tās pretstatā Latvijai ir ar augšupejošu tendenci. Polijā par 100 kg piena novembrī maksāja 31,88 eiro. Saskaņā ar LDC informāciju augstākā cena par svaigpienu, ko Latvijā maksāja ražotājam, novembrī bija 35 centi, zemākā – 22,7 centi.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra informāciju Latvijā pienu pārstrādei aizvadītā gada nogalē realizējuši vairs tikai 6385 ganāmpulki, kas ir par 390 mazāk nekā pirms gada. Par pieciem tūkstošiem samazinājies arī slaucamo govju skaits, no kurām iegūst pienu realizācijai, – 2019. novembrī ražojošās piena govis bija vairs tikai 123,8 tūkstoši.

Taisnības labad jāpiemin, ka augsti izslaukumi ir arī mazajos ganāmpulkos, kuros ir no 1 līdz 5 slaucamām govīm. Tā 13 544 kg no savas vienīgās gotiņas aizvadītājā pārraudzības gadā izslauca arī kāda saimniece Amatas novadā, kuras vārdu nevaram atklāt saskaņā ar datu aizsardzības likumu. Desmit tūkstošus no savām gotiņām slauca arī ZS Gausēni Pāvilostā un ZS Ozoliņi Krustpilī.

Produktīvāko Latvijas ganāmpulku TOP 50*

Nr. p.k +/-** Saimniecība Īpašnieks, vadītājs Novads, pagasts Govju skaits Izslaukums Tauki,% Olbaltumvielas, % SCC x 1000
kg % pret 2018

1 / ZS Ceriņi Aldis un Lelde Kļaviņi Rūjienas nov. Jeru pag. 355 15602 3.25 3.50 3.23 97
2 / ZS Vītoliņi Ieva un Ģirts Rutkovski Beverīnas nov. Kauguru pag. 93 14705 -1.57 3.81 3.29 71
3 +26 SIA Pērles A.A.J. Jānis Pastars Naukšēnu nov. Ķoņu pag. 332 13643 20.00 3.51 3.29 82
4 +4 SIA Brīvzemnieki Gunta Biteniece Gulbenes nov. Lizuma pag. 350 13470 7.96 3.29 3.18 238
5 -2 ZS Kalējiņi 1 Kaspars Putrālis Smiltenes nov. Bilskas pag. 518 13458 -5.52 3.65 3.28 166
6 +3 SIA Vidzemes Putniņi Anda Kanča Krimuldas nov. Krimuldas pag. 458 13378 7.22 3.75 3.29 63
7 -3 SIA Jāņlejas Antra un Ainars Kuģenieki Ventspils nov. Ances pag. 451 13202 0.26 3.58 3.31 229
8 -2 ZS Kalntontes Inga un Aigars Kalves Rūjienas nov. Lodes pag. 133 12942 2.05 3.66 3.38 117
9 -2 ZS Kalna Dambrāni Iveta un Ivars Tīrumnieki Viesītes nov. Viesītes pag. 664 12778 1.20 3.31 3.25 206
10 +1 ZS Tīrumkalni Inga un Aigars Dulbergi Naukšēnu nov. Ķoņu pag. 142 12777 3.67 3.93 3.38 127
11 -6 ZS Sporas Daiva un Agris Vikmaņi Naukšēnu nov. Naukšēnu pag. 200 12761 -0.97 3.60 3.30 88
12 -2 ZS Lejas Palsāni Diāna Broka Viesītes nov. Saukas pag. 214 12708 3.02 3.78 3.29 240
13 +11 SIA Rītnieki Rūta Andersone Saldus nov. Šķēdes pag. 135 12491 7.50 3.66 3.42 269
14 / ZS Lapsas Arita un Guntis Krūmiņi Kandavas nov. Zemītes pag. 102 12321 0.63 3.51 3.45 128
15 -3 ZS Pilslejas Uldis Krievārs Kokneses nov. Bebru pag. 847 12306 0.32 3.69 3.32 153
16 -3 ZS Rudeņi Toms Knope Jelgavas nov. Sesavas pag. 312 12202 -0.46 3.63 3.28 247
17 / SIA Vecsiljāņi Juris Sprukulis Kokneses nov. Bebru pag. 525 12175 1.99 3.37 3.33 165
18 J Fiziska persona Gulbenes nov. 13 12152 3.89 3.43 425
19 +3 ZS Mazlauri Māris Rehtšprehers Krimuldas nov. Lēdurgas pag. 64 12099 2.78 4.07 3.31 79
20 +13 ZS Pauri Ilze un Jānis Nulles Smiltenes nov. Blomes pag. 81 11986 6.52 3.76 3.44 161
21 +14 ZS Mazdzērvītes Jānis Ločmelis Kocēnu nov. Kocēnu pag. 255 11965 7.12 3.91 3.34 136
22 J ZS Dravnieki Ingūna Spūle Daugavpils nov. Nīcgales pag. 178 11943 12.13 3.83 3.28 377
23 -7 ZS Mareni Gaida Liepiņa Burtnieku nov. Rencēnu pag. 63 11900 -1.71 3.74 3.35 235
24 +17 SIA Paukes Ina Stankaniča Alojas nov. Alojas pag. 133 11838 7.43 3.77 3.38 227
25 +14 LLU MPC Vecauce Indulis Ieviņš Auces nov. Vecauces pag. 665 11737 6.34 3.87 3.36 109
26 +5 SIA Rokāde plus Egils Šarkuns Skrīveru nov. Skrīveru pag. 88 11574 2.57 3.96 3.34 68
27 J SIA Brūzilas S AV Vilnis Štencelis Saldus nov. Kursīšu pag. 390 11560 11.23 3.72 3.34 154
28 J ZS Jaunveltiņi Gvido Krūmkalns Siguldas nov. Allažu pag. 163 11560 12.90 3.96 3.36 110
29 +14 ZS Robežnieki Normunds Kalniņš Sējas nov. 245 11541 5.82 3.62 3.42 140
30 +17 ZS Jāņkalni Ilze Ādamsone Limbažu nov. Pāles pag. 60 11521 6.57 4.40 3.36 167
31 +13 ZS Brieži Juris Cīrulis Beverīnas nov. Kauguru pag. 246 11437 5.39 4.06 3.49 117
32 -5 ZS Caunītes Ilze un Aldis Zilveri Priekuļu nov. Veselavas pag. 215 11436 -0.24 4.07 3.21 129
33 J ZS Tomiņi Ainārs Stiebris Tukuma nov. Džūkstes pag. 62 11396 13.44 3.19 3.38 208
34 +2 SIA Vārpa Linards Selivanovičs Tukuma nov. Sēmes pag. 460 11381 1.90 3.72 3.46 254
35 +2 ZS Kokles Aigars Ronis Dobeles nov. Bikstu pag. 84 11372 1.99 3.71 3.34 156
36 +2 ZS Tiltgaļi Māris Bošs Naukšēnu nov. Naukšēnu pag. 149 11348 2.72 3.79 3.30 113
37 -19 ZS Punči Kārlis Feldmanis Salacgrīvas nov. Ainažu pag. 59 11311 -5.12 3.84 3.37 173
38 -23 ZS Pauguri Uldis Innis Priekules nov. Priekules pag. 272 11288 -7.05 4.45 3.49 155
39 -13 ZS Zvaigznes Aija Niedra Krimuldas nov. Lēdurgas pag. 53 11277 -2.08 3.68 3.27 74
40 J ZS Kraujas Aigars un Ingars Roņi Dobeles nov. Bikstu pag. 85 11239 5.97 3.72 3.30 148
41 -18 ZS Zilūži Jānis Grasbergs Kocēnu nov. Bērzaines pag. 190 11191 -4.53 4.08 3.44 198
42 J ZS Lācīši Gints Gžibovskis Gulbenes nov. Galgauskas pag. 256 11107 23.69 3.69 3.47 222
43 -22 ZS Kalnablāķi Sanita un Artis Janeļi Mazsalacas nov. Mazsalacas pag. 221 11098 -6.12 4.14 3.39 102
44 -14 Kisieļa zemnieku saimniecība Andis Kisielis Durbes nov. 121 11046 -2.74 3.55 3.27 90
45 J Fiziska persona Mazsalacas nov. 11 11044 4.71 3.57 120
46 J SIA Kļavas V Viktors Kalāns Daugavpils nov. Līksnas pag. 431 11031 4.85 3.66 3.28 265
47 +1 ZS Līvas Vilnis Karlbergs Talsu nov. Vandzenes pag. 139 10978 1.41 4.53 3.55 199
48 J SIA Rencēnu Piens Otto Tamme Jaunpils nov. Jaunpils pag. 6 10976 16.35 3.84 3.25 153
49 -17 ZS Gaidas Vita un Ainārs Dalbiņi Raunas nov. Raunas pag. 96 10948 -2.82 3.93 3.21 93
50 J ZS Ceipi 1 Eduards Vašuta Burtnieku nov. Burtnieku pag. 141 10943 3.02 4.08 3.24 225
* Pārraudzības dati uz 2019. 30.09.
** Salīdzinājumā ar 2017./2018. g. pāraudzības gada izslaukumiem
J – Saimniecības iepriekšējā gadā šajā topā nebija

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.