FOTO: Pexels

Kur loģika? Lielveikalu plaukti pilni ar dažāda veida gaļu, bet fermu ar lopiņiem mūsu valstī grūti ieraudzīt 1

Pievieno LA.LV

Kāda Facebook lietotāja Gunita sociālajā tīklā uzdevusi jautājumu, par kuru, spriežot pēc komentāru daudzuma, aizdomājušies arī citi – no kurienes Latvijas veikalos rodas tik milzīgs daudzums gaļas?

Kokteilis
5 datumi, kuros dzimušie apveltīti ar retu, pārdabisku dāvanu – sesto maņu
Kokteilis
Atceries kādu? 5 padomju laiku kulta produkti, kurus veikalos vairs ar uguni neatrast
Krakovas slaktiņa sarīkotājs pirms apšaudes iegādājās vairākas uzšuves: lūk, ko tās simbolizē 31
Lasīt citas ziņas

Sieviete norāda, ka lielveikalu plaukti katru dienu ir pilni ar visdažādākajiem gaļas produktiem, gaļu lielos apjomos izmanto restorāni, kafejnīcas un citas ēdināšanas vietas, taču, pārvietojoties pa Latviju, lielas lopu fermas nemaz tik bieži neesot redzamas.

“Kur ņem tik daudz gaļu? Lielveikali pilnīgi ar visādu gaļu, pilni plaukti katru dienu. Bet fermu nav – reti kur var ieraudzīt reālu fermu ar lopiņiem,” raksta sieviete, vaicājot arī, no kurienes rodas lielais daudzums precīzi sagrieztu un vakuumā iepakotu gaļas porciju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Komentētājiem par šo jautājumu bijis daudz ko teikt. Daļa uzreiz norāda uz importu, citi atgādina, ka Latvijā fermas tomēr ir, bet daži komentāri aiziet jau krietni fantastiskākā virzienā – līdz klonēšanai, 3D printeriem un pat apgalvojumiem par cilvēku gaļu.

Turpinājumā apkopojam spilgtākos komentārus no soctīkliem.

“Visa importētā, pārsvarā no Polijas,” uzskata Daina.

“Mēs esam ES, līdz ar to badu vairs nekad nemirsim. Ja Latvija nespēs mūs ar pārtiku apgādāt, tad citas valstis to izdarīs,” raksta Kristīne.

“Printē,” lakoniski joko Līga.

“Nu, Vidzemes pusē gan nevarētu teikt, ka nav fermu – pat ļoti daudz,” iebilst Alda.

“Savas fermas izputina, ieved no citām valstīm,” uzskata Daiga.

“Tur taču raksta virsū – Polija, Vācija,” norāda Karla.

“Arī Latvijā ir Latvijā audzēta un Latvijā iegūta gaļa, tikai tās cena nav no lētā gala,” raksta Inita.

“Milzu fermas ir ārzemēs. No turienes gaļa,” spriež Līga.

Kāda komentētāja stāsta, ka strādājot veikalā redz arī Latvijā ražotu produkciju: “Tur atved Latvijas gaļu, par to esmu 100% pārliecināta.”

“Gaļu pērku tikai tirgū no tirgotāja, kas pats audzē,” raksta Vēsma.

“Gaļu Latvijā pārfasē, sadala, ja un kā vajag, jā – importē. Es pastrādāju tādā gaļas uzņēmumā un redzēju gan, kas pieved, gan kā pārfasē un marķē,” savā pieredzē dalās Lauma.

“Cūkgaļa daudz… liellops ievērojami mazāk,” secina Lota.

“3D printeris,” ar smaidu raksta vēl vairāki diskusijas dalībnieki.

Agnese tikmēr atgādina par Latvijas lielajiem mājputnu ražotājiem un norāda, ka arī vietējā putnu gaļa tiek rūpnieciski sadalīta un safasēta.

“Fermas tiešām lielpilsētā nav, tās atrodas laukos, projām no liekiem skatiem. Tāpēc jūs viņas neredzēsiet,” raksta Martins.

Bet Ralfs diskusiju rezumē ar trāpīgu salīdzinājumu: “Visos veikalos tik daudz apelsīnu, bet kaut kā neredzu visur apkārt apelsīnu kokus.”

Ko tad patiesībā rāda Latvijas statistika?

Centrālās statistikas pārvaldes dati diezgan ātri kliedē iespaidu, ka Latvijā lopu un gaļas ražošanas gandrīz nebūtu.

2025. gadā Latvijā tika saražoti 90,2 tūkstoši tonnu gaļas. No tiem 39,1 tūkstotis tonnu bija mājputnu gaļa, 35,1 tūkstotis tonnu – cūkgaļa, 15,2 tūkstoši tonnu – liellopu un teļu gaļa, bet aptuveni 700 tonnas – aitu un kazu gaļa.

Arī dzīvnieku skaits nav mazs. 2025. gada beigās Latvijā bija aptuveni 350,5 tūkstoši liellopu, 307,6 tūkstoši cūku un vairāk nekā septiņi miljoni mājputnu.

Īpaši interesanti ir dati par pašām saimniecībām. 2025. gadā Latvijā bija 10 182 saimniecības, kurās audzēja liellopus, un 1090 saimniecības, kurās turēja cūkas. Tiesa, saimniecību skaits sarūk, un aizvien lielāka daļa dzīvnieku koncentrējas lielās saimniecībās.

Tas arī daļēji izskaidro Facebook autores novērojumu – nav nepieciešams redzēt fermu aiz katra otrā ciema, lai valstī saražotu lielu gaļas daudzumu.

CSP dati par 2024. gadu rāda, ka no 34,5 tūkstošiem tonnu Latvijā saražotās cūkgaļas aptuveni 33,3 tūkstošus tonnu saražoja lielās saimniecības. Ar mājputnu gaļu aina ir līdzīga – no 38,5 tūkstošiem tonnu aptuveni 36,3 tūkstoši tika saražoti lielajās saimniecībās.

Tātad vairāk nekā 90% šo gaļas veidu var saražot salīdzinoši neliels skaits lielu ražotāju.

Turklāt cūkkopība visvairāk koncentrēta Zemgalē, kur 2025. gada beigās atradās gandrīz 36% visu Latvijas cūku. Arī vairāk nekā puse Latvijas mājputnu atradās Zemgales reģionā.

Un jā – ļoti daudz gaļas arī importējam

Otrai komentētāju grupai ir taisnība tajā, ka visa veikalos nopērkamā gaļa nebūt nav audzēta Latvijā.

Īpaši labi to parāda cūkgaļas bilance. 2024. gadā Latvijā saražoja 34,5 tūkstošus tonnu cūkgaļas, bet importēja 69,1 tūkstoti tonnu cūkgaļas un gaļas produktu, pārrēķinot tos gaļā. Vienlaikus 24 tūkstoši tonnu tika eksportēti, bet kopējais patēriņš sasniedza 79,6 tūkstošus tonnu.

Tātad princips nav “Latvijā saražo un Latvijā visu apēd”. Gaļa Eiropas vienotajā tirgū ceļo abos virzienos – Latvija vienlaikus gan importē, gan eksportē.

Arī 2025. gada pirmajā pusē CSP datos redzams ievērojams imports. Piemēram, no Polijas ievesto lauksaimniecības un pārtikas preču vidū lielākā pozīcija bija tieši mājputnu gaļa un subprodukti – 24,5 miljonu eiro vērtībā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.