Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas prezidents Jānis Kols (no labās) un ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis tīri labi jūtas arī Siguldas starta treniņu estakādē.
Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas prezidents Jānis Kols (no labās) un ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis tīri labi jūtas arī Siguldas starta treniņu estakādē.
Foto: Juris Kalniņš

Kur pazuda starta estakāde? Kols pret Dukuru 0

No Daugavas stadiona rekonstrukcijas projekta pazudusi bobsleja starta treniņu estakāde. Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) prezidents Jānis Kols ir sašutis un par galveno vainīgo dēvē skeletona tēvu Daini Dukuru.

Reklāma
Reklāma

Bez brīdinājuma

Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 191
Lasīt citas ziņas

Estakāde necilās telpās, kas šobrīd ir avārijas stāvoklī, jau izsenis atradusies Daugavas stadionā. Bobsleja sabiedrība uzskata, ka tas ir viens no pamatiem, kas latviešiem ļauj startā būt vieniem no ātrākajiem pasaulē. Cīņā par olimpiskajām medaļām sīkumu nav, tāpēc saprotama ir viņu vēlme, lai arī pēc rekonstrukcijas tur sagatavošanās posmā vasarā varētu iestumt bobus pa sliedītēm.

Jānis Kols stāsta, ka piedalījies visās Daugavas stadiona un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) organizētajās sanāksmēs kopš 2016. gada, un viss bija kārtībā līdz šī gada februārim, kad estakāde no būvniecības plāniem pazudusi.

CITI ŠOBRĪD LASA
“Jau no sākuma bija apņemšanās, ka visām federācijām, kam stadionā bijusi treniņu un sacensību vieta, tās tiks garantētas arī nākotnē. Tomēr estakādi izslēdza bez konsultēšanās, un, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, viss tika balstīts uz Daiņa Dukura personisko ieteikumu, ka mērķ­tiecīgāk būtu to uzcelt Siguldā,” neapmierināts ir Jānis Kols.

Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis uzskata, ka notikušā cēloņi meklējami daudzkārt piesauktajā komunikācijas trūkumā. Sākotnēji projekts attīstījās Kultūras ministrijas pārraudzībā, lai rekonstrukcijas pirmo kārtu paspētu pabeigt līdz simtgades Dziesmu un deju svētkiem 2018. gadā. To izdevās izdarīt. Vēlāk Elmārs Martinsons, iepriekšējais Daugavas stadiona vadītājs, grozījis saskaņoto koncepciju, nekonsultējoties un neinformējot sporta organizācijas.

Elmārs Martinsons gan norāda, ka projektā izmaiņas pieņēmusi IZM saistībā ar būvniecības izmaksu pieaugumu: “Prioritātes bija tribīnes, hokeja halle un vieglatlētikas manēža, bet pārējais jau no pirmsākumiem bija izvēles objekti – ja ir finansējums vai varam atrast risinājumu, kā to tehnoloģiski iekļaut, tad darām. 2016. gadā, apstiprinot koncepciju, federācijas izklāja pilnu vēlmju sarak­stu, un daudz kas bija jāizsvītro.”

Daugavas stadionā sākotnēji bija plānots būvēt starta estakādi ar mākslīgo ledu, un tas būtu absurdi, jo tāda jau ir Siguldā līdzās Daiņa Dukura vadītajai bobsleja un kamaniņu trasei. “Dukurs LOK izpildkomitejas sēdē 2018. gadā teica, ka tas nebūtu pareizi, un domāju, ka ministrija ieklausījās,” spriež Martinsons.

Vrubļevskis iebilst, ka bobsleja pārstāvjiem pat nebija iespējas izteikt viedokli, sak, ja jau nepietiek naudas ledus estakādei, uztaisām sauso, lai var izmantot vasarā tāpat kā līdz šim. Tā izmaksātu apmēram uz pusi mazāk nekā ieplānotie 700 tūkstoši. Jānis Kols pārliecināts, ka nauda bija un ir, bet tā pārdalīta citiem objektiem.

Reklāma
Reklāma

Ārzemnieki sajūsmā

Dainim Dukuram neviens no atbildīgajiem ierēdņiem neesot vaicājis, vai Daugavas stadionā vajadzīga starta estakāde: “Neesmu tik ietekmīgs. Kad redzēju projektu par ledus estakādi, zinot, cik tā ir noslogota Siguldā un strādā tikai pusgadu, teicu, ka nevajag radīt sev papildu konkurenci. Vajag noslogot pilnībā vienu estakādi, kura ir tuvāk trasei, un varam to piedāvāt sportistiem, kaut ko nopelnīt, lai segtu izmaksas par ledus uzturēšanu. Īpaši tagad, kad Siguldā uzbūvēts sporta centrs.”

Šoruden Siguldā trenējušies vairāk ārzemnieku nekā jebkad – 25 valstu kamaniņu sportisti, 20 valstu skeletonisti un deviņu valstu bobslejisti, izmantojot visus trīs Dukura minētos objektus un izsakot komplimentus par kvalitāti, kompaktumu, pilsētas servisu. Viņaprāt, piedāvājumu varētu papildināt arī sausā estakāde un hostelis, kur dzīvot, piemēram, jaunajiem kamaniņu sportistiem.

“Daugavas stadionā mūsu rīcībā būtu gan stadions, gan manēža, arī svaru zāle darbam ar smagiem svariem. Siguldā tā noder tikai kultūristiem,” Jānis Kols turpina uzskaitīt Rīgas plusus. “Vasarā sportistiem regulāri veic medicīniskās pārbaudes, un pēc rekon­strukcijas šī iespēja tur būtu. Arī dzīvošana Mežaparka bāzē Rīgā, lai cik tas būtu jocīgi, izmaksā uz pusi lētāk nekā Siguldā.”

Dainis Dukurs uzskata, ka situāciju varētu atrisināt samērā viegli – uzbūvēt vienkāršotu estakādi bez jumta. Junioru skeletona izlases treneris Gints Dzērve to izdarījis savā īpašumā Murjāņos, un tas neprasot lielas investīcijas. Kola izteiktos pārmetumus, ka 2009. gadā atklātā Siguldā esošā mākslīgā ledus starta estakāde uzbūvēta, domājot par skeletonistiem, ne bobslejistiem, Dukurs seniors īsti neizprot.

“Toreiz visi akceptēja šo starta profilu – tas ir ļoti līdzīgs olimpiskajai Vistleras trasei Kanādā. Ja šobrīd būtu jāzīmē projekts, visi fokusētos uz to, lai būtu kas līdzīgs Pekinai, jo neviens neskatās uz tālākām olimpiskajām spēlēm.

Iespējams, bobslejam plakanā virsma ir par īsu, bet estakāde iespiesta tādā teritorijā, ka garāku nevarēja ielikt tīri fiziski. Mēs vēl nojaucām blakus esošajam angāram galu. Otrā galā, kur kamaniņu starts, ir amonjaka tvertnes, kas arī rada zināmus noteikumus.”

Jāsaprot kopējā attīstības stratēģija

Aldons Vrubļevskis, LOK prezidents: “No Daugavas stadiona vadītāju teiktā izriet, ka teritorijā iespējama bezledus starta estakādes iekļaušana, tāpēc vēršamies pie IZM, lai maina savu lēmumu un atkal iekļauj to projektā. Rosināsim šo jautājumu skatīt Nacionālajā sporta padomē par iespējamo finanšu piesaisti nākamajā vai aiznākamajā gadā ieceres realizēšanai. Pēc šonedēļ notikušās LOK Izpildkomitejas sēdes cerīgi raugos uz šo jautājumu tālāku attīstību. Pastāv iespēja, ka Daugavas stadions paņemtu kredītu, kas iecerēts vēl diviem projektiem.”

Guntis Zālītis, Daugavas stadiona valdes loceklis: “Starta estakādes būvniecība ir iespējama, bet tikai ar privāto finansējumu. Jāsaprot sporta būvju kopējā attīstības stratēģija Latvijā un tāpat arī tas, ka Daugavas stadiona rekonstrukcijas projekts paredzēts revitalizācijai, apkaimes iesaistei un sakārtošanai, kultūrai. Sports nevar būt minēts nevienā vārdā, bet estakāde ir tieši sports, kuru, piemēram, kultūrai vai jauniešu vaļaspriekiem nevaram izmantot nekādā veidā. Turklāt Eiropas atbalsts ir uzņēmējdarbības attīstībai, un pēc 2023. gada visiem stadiona objektiem kaut kādā veidā sevi būs jāatpelna.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.