Lāčplēša ielas nams pēc griestu iebrukšanas atzīts par dzīvošanai nederīgu 0
Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Oļegs Burovs ceturtdien, 31. oktobrī, sasauca pašvaldības atbildīgo struktūrvienību pārstāvju sanāksmi, kurā kopā ar iedzīvotājiem pārrunāja aktuālos jautājumus par namu Lāčplēša ielā 123 B un pašvaldības iespējamo atbalstu ēkas iedzīvotājiem. Uz sēdi bija aicināts arī ēkas īpašnieks, kurš pats neieradās, bet viņu pārstāvošais jurists, kurš ieraudzījis nama iemītniekus, atteicās sarunā piedalīties, tā portālam “La.lv” pavēstīja RD Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs informēja, ka ēkas apsekošanā konstatēts – ēka patlaban nav piemērota dzīvošanai un tajā cilvēki atrasties nedrīkst.
Nama īpašniekam uzdots līdz 24. janvārim veikt pasākumus bīstamības novēršanai, un, ja tie netiks veikti, var tikt piemērotas soda sankcijas.
Savukārt Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāvji informēja, ka 8. novembrī tiks lemts par paaugstinātas nekustamā īpašuma nodokļa likmes piemērošanu grausta stāvoklī esošajai ēkai.
RD Labklājības departamenta pārstāvji sacīja, ka iedzīvotājiem ir piedāvātas pagaidu mītnes dzīvošanai, kā arī ir iespējams pieteikties krīzes pabalstam, kura apmērs atsevišķi dzīvojošai personai ir līdz valsts noteiktajai minimālajai mēneša darba algai (430 eiro), ģimenei – līdz divām valsts noteiktajām minimālajām mēneša darba algām.
Tāpat iespējams saņemt arī atsevišķus sadzīves priekšmetus, kamēr nav iespējas piekļūt dzīvokļos esošajām mantām.
„Aicinu iedzīvotājus pieteikties pabalstam un citai palīdzībai, kuru var sniegt Rīgas Sociālais dienests. Pašvaldībai nav tiesību rīkoties ar šo īpašumu un iespēju piešķirt jaunus dzīvokļus, tāpēc veiksim pārrunas ar īpašnieku, lai ēka tiktu sakārtota pēc iespējas ātrāk un iedzīvotāji varētu atgriezties savās mājās,” norādīja Burovs.
Uz sanāksmi bija ieradušies arī aptuveni 30 nama iedzīvotāju, kuri neslēpa sašutumu un izmisumu par radušos situāciju.
Kā aģentūra LETA noskaidroja domē, īsi pirms sanāksmes Rātsnamā bija ieradies arī ēkas īpašnieku pārstāvis, taču, ieraugot iedzīvotājus un mediju pārstāvjus, viņš esot devies prom un atteicies piedalīties sanāksmē.
Pēc domes priekšsēdētāja Oļega Burova (GKR) paustā, iedzīvotāji informējuši, ka tiem īrniekiem, kam ir beztermiņa līgums, īpašnieks piedāvā izmaksāt 1000 eiro kompensāciju, savukārt pārējiem – nepiedāvā neko. Beztermiņa līgums ir 14 īrniekiem, lai gan kopumā ēkā ir aptuveni 30 dzīvokļi un 60 īrnieki.
Burovs izteica versiju, ka šis gadījums varētu būt īpašnieku mēģinājums atbrīvoties no nevēlamiem īrniekiem.
“Cilvēkiem un pašvaldībai tā ir nelaime, bet īpašniekam tas ir labvēlīgi, jo viņus tagad likumīgi var izlikt no mājām un sākt jaunu attīstības projektu,” sprieda mērs.
Tikmēr nama īpašnieku SIA “Amplion Trust” pārstāvis Roberts Kantsons aģentūrai LETA pastāstīja, ka īpašnieks ir gatavs piedāvāt 1000 eiro kompensāciju īrniekiem par līguma laušanu.
“Likums nenosaka, ka īpašniekam būtu jāmaksā īrniekiem jebkādas kompensācijas. Ja īrniekiem ir tāda vēlme par to runāt un par kaut ko vienoties, tad īpašnieks ir gatavs piedāvāt kompensācijas par līguma pārtraukšanu, bet tā īrniekiem nav spiesta lieta. Var paturēt līgumu un gaidīt, kad ēka tiks sakārtota,” stāstīja Kantsons.
Jautāts, kā šai kompensācijai var pieteikties, viņš teica, ka pie ēkas ir izlikts paziņojums ar Kantsona palīdzes numuru, un īrnieki var viņai dot ziņu, ka vēlas saņemt kompensāciju. Pašreiz ir saņemts tikai viens zvans.
Tikmēr pašvaldība iedzīvotājiem var piedāvāt pagaidu dzīvojamās telpas Ieriķu ielā, kur uzturas dažādu sociālo slāņu cilvēki. Klātesošie nama iedzīvotāji pauda, ka piedāvātajos apstākļos neesot iespējams dzīvot. To, ka piedāvātās telpas ir sliktā stāvoklī, nenoliedza arī domes vadība, taču citu īpašumu, ko piedāvāt, pašvaldībai neesot.
Rīgas domes Labklājības departamenta vadītāja Irēna Kondrāte vairākkārt aicināja iedzīvotājus vērsties Rīgas Sociālajā dienestā un pieteikties krīzes situācijas pabalstam.
Viena persona var saņemt pabalstu minimālās mēneša darba algas apmērā – 430 eiro. Ģimene var saņemt pabalstu līdz divām valsts noteiktajām minimālajām mēneša darba algām. Tāpat iespējams saņemt arī atsevišķus sadzīves priekšmetus, kamēr nav iespējas piekļūt dzīvokļos esošajām mantām.
Tā patlaban ir vienīgā palīdzība, ko dome varot nodrošināt. Pēc Kondrātes teiktā, līdz šim pabalstam pieteikušies 20 iedzīvotāji, taču, kā novēroja aģentūra LETA, pēc sanāksmes iesniegumus uzrakstīja vēl vairāki cilvēki.
Iedzīvotāji var arī stāties rindā uz dzīvojamo platību, taču gaidīšana parasti ilgst gadiem.
Nama iedzīvotāji domes vadībai uzsvēra, ka nonākuši neapskaužamā situācijā, jo viņiem ir ļoti maz informācijas par notiekošo, nav pastāvīgas mājvietas, kā arī nav iespējas iekļūt dzīvokļos pēc savām mantām.
“Tur nav apkures un visas šīs mantas pelē un pūst mitrumā, gan mēbeles, gan drēbes,” pauda kāda no iedzīvotājām, apgalvojot, ka vairākos dzīvokļos jau bijušas arī ielaušanās, jo esot izsisti logi un noņemtas logu restes. Pēc īrnieku teiktā, viņiem nav iespējas paņemt drēbes, dokumentus un citas pamatlietas un daudzi “palikuši uz ielas ar to, kas bijis mugurā”.
Domes amatpersonas norādīja, ka iekļūšana dzīvokļos jāorganizē ar Valsts policijas starpniecību un aicināja cilvēkus doties uz Gogoļa ielā esošo iecirkni. To, pie kā konkrēti iecirknī vērsties, domnieki gan nemācēja teikt.
Kopumā sanāksmē valdīja emocionāla gaisotne, jo uz daļu no iedzīvotāju paustajām bažām domes pārstāvji nebija spējīgi atbildēt. Domes departamentu pārstāvji centās skaidrot, ka pabalstu nodrošināšana juridiski ir viņu vienīgā iespēja palīdzēt.
“Mēs varam palīdzēt sociāli, bet piedāvāt jums visiem mājokli mēs nevaram,” sacīja mērs, aicinot iedzīvotājus apvienoties un vērsties pret īpašnieku tiesā.
Četrstāvu dzīvokļu ēku Lāčplēša ielā 123 B, 3. liters šovasar savā īpašumā iegādājās privātīpašnieks. 12. oktobrī vienā no ēkas stāviem iegruva griesti.
Šobrīd aptuveni 60 nama īrniekiem ir jāmeklē jauna dzīves vieta.
Uzņēmuma SIA “Amplion Trust” nolīgtais būveksperts ir veicis ēkas apsekošanu un konstatējis, ka tā ir dzīvošanai bīstama un nav ekspluatējama. Saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes lēmumu, uzņēmumam ir uzlikts par pienākumu ēku nožogot, bet atsākt tās izmantošanu varēs tikai pēc visu nepieciešamo remontdarbu veikšanas.
Advokāts norādīja, ka patlaban ir grūti prognozēt, cik ilgā laikā varētu būt iespējams veikt visus remontdarbus, taču skaidrs, ka “tas nav nedēļu jautājums”, jo būvdarbu veikšanu būtiski varētu ietekmēt ziema un gaidāmie laikapstākļi.
