Foto – Leta/Zane Bitere

“Lai aug maiņa Nelsonam, Šimkum, Garančai.” Izveidota darba grupa kultūrizglītības sistēmas pilnveidei 0

Darbu pie profesionālās ievirzes kultūrizglītības sistēmas pilnveides sāk īpaši izveidota KM darba grupa, LA.lv uzzināja ministrijā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
FOTO. Mākslīgais intelekts nosauc 10 pasaules pievilcīgākos vīriešus. Starp tiem – pretrunīgi vērtēts Latvijas politiķis
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 70
Lasīt citas ziņas

Lai saskaņotu profesionālās ievirzes kultūrizglītības nacionālo pasūtījumu ar valsts administratīvi teritoriālo reformu un kultūras nozares darba tirgus vajadzībām un kvalitātes prasībām, darbu 9. augustā uzsākusi pēc kultūras ministra Naura Puntuļa iniciatīvas izveidota KM darba grupa.

Darba grupas uzdevums ir izstrādāt profesionālās ievirzes kultūrizglītības sistēmas attīstības scenārijus un jaunu tās finansēšanas kārtību, nodrošinot kā kultūrizglītības pieejamību, tā arī mērķtiecīgu atbalstu jaunu talantu attīstībai.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Gan Latvijas mūzikas izcilības, gan Dziesmu un deju svētku tradīcijas pamatā ir kvalitatīva un pieejama kultūrizglītība, kas dod iespēju bērniem visos Latvijas novados spert pirmos soļus kultūras iepazīšanā,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Ministrs uzsvēra – ir svarīgi, lai ikvienam Latvijas bērnam arī turpmāk būtu iespējams attīstīt savus mākslinieciskos talantus mūzikā, mākslā un dejā, rūpējoties, lai jau agrīnā vecumā tiktu identificēti jaunie talanti un veikts mērķtiecīgs darbs to attīstīšanā, lai arī pēc desmit un divdesmit gadiem Latvija varētu lepoties ar visā pasaulē pazīstamām kultūras personībām – lai augtu maiņa Nelsonam, Garančai, Šimkum un citiem.

“Šobrīd valsts investē būtiskus līdzekļus profesionālās ievirzes kultūrizglītībā, sniedzot iespēju gandrīz 20 000 bērnu 150 mūzikas un mākslas skolās Latvijā apgūt mākslas nozaru pamatus. Lai gan kultūrizglītības sistēma kopumā darbojas veiksmīgi un sasniedz savus mērķus,

ir pienācis laiks izvērtēt gan tās atbilstību darba tirgus pieprasījumam, gan potenciālās reģionālās reformas ietekmi uz kultūrizglītības pieejamību,

pārskatot principus, pēc kuriem tiek veidots valsts pasūtījums kultūrizglītības jomā un piešķirts finansējums kultūrizglītībai,” norādīja ministrs. “Tāpēc esmu aicinājis kopā nozares profesionāļus no visām Latvijas malām un visām kultūras izglītības jomām, lai kopīgiem spēkiem radītu vīziju par to, kā nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu kultūrizglītību Latvijā arī turpmāk, vienlaikus nodrošinot, ka valsts līdzekļi tiek izmantoti maksimāli efektīvi un palīdz sasniegt izvirzītos mērķus.”

Darba grupu vadīs Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, darba grupas vadītāja vietnieces pienākumus pildīs Latvijas Nacionālā Kultūras centra (LNKC) direktore Signe Pujāte.

Darba grupas locekļu vidū ir gan KM un LNKC eksperti, gan KM un pašvaldību padotībā esošo kultūrizglītības iestāžu pārstāvji no visiem Latvijas reģioniem.

Piesaistīti arī pārstāvji no Profesionālās ievirzes izglītības iestāžu direktoru padomes, Vizuālās un lietišķās mākslas pedagogu asociācijas, Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas un Latvijas Profesionālo orķestru mūziķu arodbiedrības asociācijas.

Reklāma
Reklāma

Pilnveidotais profesionālās ievirzes kultūrizglītības sistēmas modelis un finansēšanas kārtības projekts darba grupai jāizstrādā un kultūras ministram jāiesniedz līdz decembrim.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.