Daudzgadīga puķu pļava.
Daudzgadīga puķu pļava.
Foto: Sandra Ruska

Lai pļava būtu košāka: kā pašiem ievākt savvaļas augu sēklas? 0

Kā papildināt pļavu ar pīpenēm un citām savvaļas puķēm? IVETA SALDUS NOVADĀ

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

“Savvaļas augu sēklas pļavās var ievākt arī paši. Lielākais neizbirušo sēklu daudzums pļavas zelmenī parasti ir jūlija vidū. Tās var ievākt ar rokām, izmantojot šķēres vai nobraukot ziedkopas ar rokām,” pamāca Latvijas Dabas fonda eksperte Baiba Strazdiņa.

Sēklas var savākt arī siena šķūnī, ja tajā glabāts sugām bagāta zālāja siens.

CITI ŠOBRĪD LASA

Cits variants: pārvest un izkaisīt pļavā svaigi pļautu zāli no puķēm bagātas pļavas. Arī tas būtu jādara brīdī, kad iekārotajām sugām sēklas tikko nobriedušas, bet vēl neizbirušas.

Kādus augus izvēlēties

Pirms sēklu vākšanas ieteicams izvērtēt vides apstākļus pļavā, kuras sugu piesātinājumu vēlaties uzlabot.

• Ja augsne ir nabadzīga un neitrāla vai pat skāba, tās sausajās vietās var mēģināt ieaudzēt dzirkstelītes, bet mitrākās ieplakās stāvo retēju, pļavas vilkmēli vai pļavas biteni.

• Kaļķainās augsnēs labāk augs lielziedu vīgrieze, kalnu āboliņš, ārstniecības ancītis, klinšu noraga, gaiļbiksīte vai lielā dzelzene.

• Sausās, smilšainās pļavās var mēģināt ieaudzēt īsto madaru, lielo mārsilu, kodīgo laimiņu vai lipīgo sveķeni.

• Mitrākās ieplakās var sēt dažādlapu usni, pļavas spulgnagleni vai purva gandreni. Ja pļavā dominē parastā kamolzāle, slotiņu ciesa, podagras gārsa, parastā vīgrieze un citi liela auguma augi, tad pirms sēklu ieneses jāmazina to konkurētspēja – vismaz pāris gadu tās jānopļauj un jānovāc.

Parastā pīpene nav klasiska dabisko pļavu puķe, bet gan atmatu augs, kas galvenokārt aug bijušajās lauksaimniecības zemēs. Tas nozīmē, ka šī suga nav tik prasīga pret vides apstākļiem – var augt gan vāji skābā, gan viegli bāziskā augsnē.

Sēklu izsēja

Foto: Sandra Ruska

Lai sēklām nodrošinātu labākus dīgšanas apstākļus, pirms sēklu izkaisīšanas zālājs jānopļauj, jānovāc un jāsaecē. Ja saimniecībā ir lopi, tad labākais laiks sēklu izsēšanai ir rudenī pēc atāla noganīšanas.

Reklāma
Reklāma

Pieredze rāda, ka labākos rezultātus var iegūt, ja zālāja hektārā izsēj 10–50 kg sēklu, taču ilgtermiņā labus rezultātus var gūt arī tad, ja konkrētajā vietā ik gadu izkaisa pāris sauju jaunu sēklu.

Lielākā daļa pļavu augu sēklu ir ļoti sīkas, bet to dīgsti – smalki. Vietā, kur augsne atsegta, tās sēj sekli, neiestrādājot dziļāk. Lai sēklas nonāktu saskarē ar augsni, pēc izsēšanas tās jāpieveļ.

Par to, vai rezultāts būs sasniegts, varēs pārliecināties tikai pēc gada vai pat diviem, jo ne visi pļavu augi zied jau pirmajā vasarā.