Lai putekšņu alerģija nesajūk ar Covid-19 0
Šodien, rīt, visticamāk, Latvijā masveidā sāks ziedēt bērzi un gaisā būs vērojamas augstas putekšņu koncentrācijas. Speciālisti brīdina, ka koronavīrusa pandēmijas iespaidā īpaši uzmanīgiem jābūt visiem, kas cieš no tradicionālajām ziedputekšņu alerģijām – ne vienmēr alerģijas pazīmes ir atšķiramas no saaukstēšanās pazīmēm.
“Šogad putekšņu laiks sācies netipiski agri – lazdas un alkšņi ziedēja jau decembra beigās un janvārī, arī februārī.
Martā, tā kā bija ļoti silts, diezgan strauji sāka ziedēt kārkli, pūpoli. Tie vairs nav balti vai pelēki, bet dzelteni.
Šobrīd zied apses, sāk ziedēt arī papeles, gobas. Gaisā ir diezgan daudz ciprešu dzimtas augu ziedputekšņu, piemēram, no tūjām, kas mēdz būt apstādījumos,” stāsta aerobioloģe, Latvijas Universitātes vadošā pētniece Olga Sozinova.
Tā kā gaisa temperatūra ir salīdzinoši augsta jau vairākas dienas, pavisam drīz sāks ziedēt arī bērzi.
Tie jau intensīvi ziedot gan Polijā, gan Vācijā un Čehijā. Bērzi Latvijā parasti sāk ziedēt aprīļa beigās, maija sākumā. “Šogad bērzi, ja laika apstākļi strauji nemainīsies, sāks ziedēt agrāk un ziedēšana būs sprādzienveidīga.
Pavērojot, kā šobrīd izskatās bērzu skaras, un ņemot vērā meteoroloģisko situāciju, var gaidīt, ka ziedēšana būs intensīva un putekšņu koncentrācijas varētu būt diezgan augstas,” norāda pētniece.
Tas nozīmē, ka ļoti daudziem cilvēkiem sāksies polinozes – ziedputekšņu izraisītas alerģijas. Putekšņi alerģiju izraisa apmēram katram piektajam Latvijas iedzīvotājam. Ik gadu no marta līdz septembra beigām Latvijā gaisā ir sastopami līdz 40 dažādu augu putekšņu veidi.
Visbīstamākie alerģiskajiem cilvēkiem pavasarī ir ziedoši alkšņi, lazdas un bērzi.
Šajā aspektā jāņem vērā, ka ne vienmēr putekšņu alerģijas pazīmes var atšķirt no pavasara vīrusu izraisītām saaukstēšanās pazīmēm. “Līdz ar to nav izslēgts, ka pacientam, kuram ir putekšņu alerģija, var nepalaimēties dabūt arī Covid-19. Tās ir divas slimības ar ļoti līdzīgām izpausmēm. Un, kamēr nav uztaisītas Covid-19 analīzes, tikmēr droši nevar pateikt, ka ir tikai alerģija vai abi kopā, vai tikai Covid-19,” brīdina Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra alergoloģe Signe Puriņa.
Putekšņu alerģijas klasiskie simptomi ir acu nieze, asarošana, šķaudīšana, deguna tecēšana, aizlikts deguns, var būt arī kasīšanās pazīmes kaklā vai arī astmas pazīmes, klepus, apgrūtināta elpošana, sēkšana. Ja ir alerģija, tad parasti nav paaugstinātas temperatūras, kas vairāk raksturīga vīrusiem. “Bet, kā mēs jau zinām, tad Covid-19 var norisēt arī bez paaugstinātas temperatūras vai arī ar nedaudz paaugstinātu.
Covid nav raksturīgas iesnas, lai gan dažos gadījumos arī Covid ir iesnas.
Covid vairāk raksturīga vispārēja slikta pašsajūta, sāpes kaklā, klepus un paaugstināta temperatūra. Un var arī pievienoties apgrūtināta elpošana,” skaidro ārste. Putekšņu alerģija ne vienmēr ir uzreiz atpazīstama, citreiz tā var izpausties arī ar vidusauss iekaisumu vai deguna blakusdobuma iekaisumu, citreiz ir arī drudzis.
Putekšņu alerģijas pacientiem var ieteikt lejuplādēt Latvijas Universitātes pētnieku radīto mobilo lietotni “PASYFO”, kura, balstoties uz meteoroloģisko situāciju, gaisa piesārņojumu, putekšņu daudzumu gaisā un lietotāja datiem, izrēķina katram polinozes pacientam individuālu slimības uzliesmojuma prognozi.
“Ja ir iesnas un lietotne rāda, ka gaisā ir augsta putekšņu koncentrācija, tad pret alerģiju vajadzētu palīdzēt ārsta nozīmētai terapijai. Ja tā palīdz, tad, visticamāk, ir alerģija, nevis Covid,” piebilda S. Puriņa.
Mobilā lietotne ir brīvpieejas, un to var bez maksas lejuplādēt viedtālruņos. Pagaidām tā prognozē sešu izplatītāko putekšņu piesārņojumu gaisā, tostarp arī bērzu. Tai Lietuvā un Latvijā ir vairāki tūkstoši lietotāju, pastāstīja O. Sozinova.
