Laikabiedri, Meistars un Aleksandra 0
Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā no 2019. gada 2. februāra skatāma izstāde “Laikabiedri. Skatuves mākslinieki Aleksandras Beļcovas portretos”, LA.lv uzzināja muzejā.
Mākslinieku portretiste
“Baletdejotāji un operdziedātāji, aktieri un režisori – radoši cilvēki vienmēr bijuši apkārt Aleksandrai Beļcovai (1892-1981). Māksliniece visas savas radošās biogrāfijas garumā aktīvi strādāja portreta žanrā, un ar katru modeli viņu parasti saistīja draudzīgas attiecības.
Reizēm notika arī otrādi – ar portreta seansiem varēja iesākties viņu ilgstoša draudzība.
Skatuves cilvēkus Beļcova bieži gleznoja skatuviskajos tēlos, arī mēģinājumu laikā un aiz kulisēm, bet nereti veidoja portretus draugus nepiespiestajā mājas atmosfērā,” stāsta Nataļja Jevsejeva, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja.
Izstādē, pateicoties, Latvijas Nacionālā mākslas muzejam, Rakstniecības un mūzikas muzejam, Latvijas Nacionālajam teātrim un režisorei Mārai Ķimelei, redzami baletu solistu un baletmeistaru Helēnas Tangijevas – Birznieces, Arvīda Ozoliņa, Janīnas Pankrates, Mirdzas Griķes, aktrišu Antas Klints un Marijas Leiko, režisoru Veras Baļunas un Annas Lācis portreti. Izstādes dizaina autors Andris Kaļiņins.
Izstāde “Laikabiedri. Skatuves mākslinieki Aleksandras Beļcovas portretos” būs skatāma līdz 4. maijam. Tās pirmie apmeklētāji būs skatītāji, kuri 1. februāra vakarā apmeklēs režisores Ināras Sluckas iestudēto Ingas Ābeles lugas “Meistars un Aleksandra” pirmizrādi, kurā Aleksandras Beļcovas lomu atveido aktrise Zane Dombrovska.
Radošais tandēms Suta un Beļcova
Izrāde mākslinieci Aleksandru Beļcovu, kurai piemita stiprs, nelokāms raksturs, liela izturība, gribasspēks, pašdisciplīna un īpatnējs stoicisms, ir turpinājums Mūzikas un mākslas atbalsta fonda jau īstenotajām izrādēm šajā ciklā – radīt stāstus teātra valodā par spilgtām personībām Latvijas kultūrā un mākslā.
Krievijā dzimusī māksliniece Aleksandra Beļcova savā dzimtenē ir zināma tikai šauram speciālistu lokam, toties Latvijas mākslas vēsturē viņa ir atzīta klasiskā modernisma meistare. Ar savu nākamo vīru latviešu mākslinieku Romanu Sutu (1896-1944) Beļcova iepazinās Penzas mākslas skolā Pirmā pasaules kara laikā.
Pēc skolas beigšanas viņi abi aizbrauca uz Sanktpēterburgu. Drīz Romans devās atpakaļ
uz Latviju, bet Aleksandra iestājās bijušajā Mākslas akadēmijā, kas tolaik pēc
padomju Krievijas reformas ieguva nosaukumu “Augstākās mākslinieciskās
darbnīcas” (krievu val. – ВХУТЕМАС) – vieta, kur pasniedza un studēja izcili krievu
avangarda mākslinieki.
Pēc Romana aicinājuma Aleksandra 1919.gadā atbrauca uz Rīgu, cerībā kā drīz varēs aizceļot arī līdz Parīzei – visu moderno mākslinieku Meku.
Uz Parīzi Romans un Aleksandra aizbrauca 1922. gadā kopā, jau kā laulātais pāris, un nākamajā gadā atgriezās trijatā – ar Parīzē piedzimušo meitu Tatjanu.
Romana un Aleksandras ģimenes dzīvē netrūka kaislību un peripetiju, tomēr tas visupirms ir bijis radošais tandēms, kura spilgtākais kopīgais projekts ir 1924.gadā organizētā porcelāna apgleznošanas darbnīca “Baltars”.
Māksliniece nodzīvoja garu mūžu, līdz pēdējiem dzīves gadiem aktīvi un radoši strādājot.
Teātra izrāžu producēšanā MMAF darbojas kopš 2008. gada, kad tapa izrāde par preses karalieni Emīliju Benjamiņu “Benjamiņa. Kā dzīvot modernam cilvēkam”.
