Monika Zīle: Vai Rīgā beidzot ieradies ilgi gaidītais Laimes lācis? 4
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Ilūzijām un patiesajai dzīvei ir tikpat daudz kopīga kā Gulbja zvaigznājam un vistas cālim.” Staņislavs Ježi Lecs
Aizvadītās svētdienas rītu iezvanīja gaviles sociālajos tīklos. Par varas maiņu Rīgā steidza priecāties ierindas pilsoņi, bet jo sevišķi līksmoja pašvaldības deputāta mandātu pirmoreiz ieguvušie ar pilsētvides projektiem saistīto nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji un viņu atbalstītāji.
Emocionālāk uzlādētie pat pieminēja sajūtu, ka Rīgā beidzot ieradies ilgi gaidītais Laimes lācis.
Apkaimju aktīvistu iesaistīšana dažādos valsts pārvaldes posmos ir visnotaļ pozitīvi vērtējama, jo tuvina varai cilvēkus. Taču daudziem jaunievēlētajiem Rīgas domniekiem saskarsme ar reālpolitiku būs nopietns, pat skarbs ambīciju eksāmens. Lai kā mums visiem gribētos dzīvot zaļā lielpilsētā un elpot dzidru, izmešiem nepiedraņķētu gaisu, ar vēlēšanos vien to īstenot nav iespējams. Vajadzīga bieži piesauktā politiskā griba, kas nozīmē apkaimju aktīvistu iniciatīvas atbalstošus Rīgas kases turētāju lēmumus.
Bet ar noteikumu : galvaspilsētas maciņa līdzekļi jāiedala arī citām iedzīvotāju vajadzībām.
Ka tās ir īsts daudzgalvains un ar tīru naudu ēdināms pūķis Baisulis, jaunie domnieki ieraudzīs jau pirmajās darba dienās.
Iespējams, dažiem būs atklājums, cik lielam skaitam rīdzinieku prioritāte ir nevis velojoslas, bet sociālā aprūpe, bērnudārza pieejamība un citas sadzīviskas jomas. Tā ka laipni lūgti piezemētajā ikdienā – visiem “sapņiem un kokteiļiem” naudas nepietiks.
Ekonomikas analītiķi lēš, ka līdzekļu trūkuma apstākļos Laimes lācis un Baisulis viens uz otru nikni caur pieri lūrēs vēl arī nākamgad. Pēc tam abpusēji draudzīgākus skatienus sekmētu jaunās pašvaldības centieni uzņēmējdarbības veicināšanā, kas būtu reāls solis ceļā uz Baltijas biznesa centru, kura veidošanu Rīgā palaikam piemin arī Saeimā.
Gribas cerēt, ka jaunajai domei būs gana gudras saticības lielāku mērķu vārdā piezemēt dažu ilūziju lidojumu. Taču apskaust galvaspilsētas deputātus nav iemesla, jo vienlaikus vajadzēs gan labot iepriekšējās valdīšanas kļūdas, gan pildīt – vismaz daļēji! – vēlētājiem solīto.
Vārda neturēšana ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās piedalījās tikai 40 procenti balsstiesīgo. Jāpiekrīt nesen vienā lokālā diskusijā dzirdētajam, ka Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) vajadzētu uzņemties atbildību par zemo ciparu. 13. Saeimas vēlēšanu kampaņā sasolot elektorātam debesu labumus un pēc iebalsošanas to aizmirstot, kā arī izvirzot Rīgas mēra amatam no sava vidus laikam visnepiemērotāko, šis politiskais spēks gluži vai tīšām darījis visu iespējamo, lai cilvēki secinātu – piedalīties balsošanā nav jēgas. Nu Rīgas pašvaldības jaunajam sastāvam nozīmība jāpierāda. Ļoti konkrēti.
