Egils Līcītis: Laimes luteklis Turlais 0
– Tāda laime mani apmeklējusi! Savā godājamā vecumā tikšu pie amata, par kādu neuzdrīkstējos pasapņot! – mūsu korespondentam sacīja cienījamais sirmgalvis, kara veterāns Dainis Turlais, kurš arī astoņdesmitgadīgs nedarīja kaunu savai “Gods kalpot Rīgai” partijai un triecienā ieņēmis Rīgas pilsētas lielvecākā kabinetu.
Štramā vīra bioloģiskais pulkstenis šķietami tikšķ uz otru pusi. – Gan es dabūšu zināt, ja, ticis pie Rīgas atslēgas un aplicies zelta ķēdi, lakstosies ap citām! – starodama par ilggadīgā drauga panākumiem, sirsnībā iedūdojas galvaspilsētas domes klases audzinātāja un Turlā cīņu biedrene Eiženija Aldermane. Eiženijai sirds sitās kā marša bungas vecā karavīra skāvienos – kas zin, upurējot uz Venus ziedokļa, trakodams kā zaļoksnis jauneklis, Rīgas mērs ar garāmejoša paparaci pirkstu nonāks vēl bulvārpresē!
Atļaujiet jums stādīt priekšā jaunievēlēto amatvīru, mūsu veco paziņu.
Kā augsta militārpersona un karavadonis Turlais ierakstīts Plūtarha biogrāfijās.
Zināms, ka pulkvedis Afganistānas kampaņā personīgi un pašrocīgi ar karoti nositis piecus bārdainus modžahedus. Izpildījis karavīra internacionālista pienākumu PSRS ierobežotā karaspēka kontingenta sastāvā, kur dienēja kā armijas štāba operatīvās daļas priekšnieks, palkavnieks izvedis 40 krievu armijas no afgāņu zemes un arī pats, nokāpis no kalniem, patriots atgriezās mūsu ielejās, dzimtenes ārēs.
Tūlīt kā profesionāli atbildīgu amatpersonu Turlo iecēla par Latvijas aizsardzības spēku komandieri, un pulkvedis sāka uzticīgi kalpot savai valstij. Būdams dziļi ticīgs cilvēks, “Jaunās paaudzes” baznīcēns Turlais nekad nav turēts aizdomās par slepeniem sakariem ar radikāliem elementiem. Spēku Dainim deva atspiešanās ar plecu pie tēvzemes bērziem, un laika gaitā un politiskajā karjerā pulkvedis atrada sešus septiņus elku kokus, kam pieslieties – demokrātisko partiju “Saimnieks”, “Latvijas ceļš”, Tautas saskaņas partiju, pavei, pašlaik politiskajā spēkā pie Amerika kunga piespiedies.
Sirmais vīrs nekad nav bijis gruža izmēra politiskā procesa sastāvdaļa, arvien bijis vērtīgs atradums darba devējiem, darbojies kā jautājumu risinātājs, posteņu ieņēmējs.
Pēdējos 10 gados Turlais bija ietekmīgs reģionālās varas pārstāvis, strādāja par galvaspilsētas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komisijas vadītāju. Tas ir grūts arods izšķirt, kur beidzas precīzi nostrādāts bizness un kur jau sākas kukuļa došana. Turlais nav nekāds Van Helsings, lai zinātu, kurējais ķepā ņēmējs durams ar apses mietu, kurš ierīvējams ar ķiploku saišķi, kurš velkams saules gaismā. Bet saprotams, ka sirdīgais pulkvedis, par pilsētas galvu paaugstināts, nebūs nekāds pacifists – ja noķers kādus tipus ar drebošu kukuļņēmēja roku, apsitīs kā ektoparazītus!
Afganistānas karā štāba priekšnieks Turlais izpelnījās pavēlnieka pagodinošo iesauku “veiksmes talismans”, jo viņa plānotās operācijas allaž beigušās bez upuriem.
Jaunās varas periodā, kopš vīrietis vamps Ušakovs aizlidojis uz Briseli, bija paredzēts, ka kaķuvīra vietā atstātā Daiņa Turlā vadītā Rīga tiks virzīta pa modernas attīstības ceļu, lai Latvijas galvaspilsēta iemirdzētos kā Ziemeļu zvaigzne, un pats astoņdesmitgadnieks kļūtu par vietēja mēroga slavenību. Bet kas nu par lietu, ja pulkveža atnākšana uz Rīgas mēra amatu topašubrīd nesa nelaimi un traģēdiju ilgai “Saskaņas” valdīšanai, kad rātskungi staigā pelēkbālām sejām un nokārtām galvām un ziņas par agrāk vareno sociāldemokrātisko partiju pārceļo uz sēru sludinājumu lapām?
Sirmais vīrs, kam gadi sēž uz pleciem un matus izbalojusi sarma, paliek domīgs – apstākļu sagadīšanās, vai veiksmes talismana oreols pakūpējis kā ziepju burbulis?
Un asinis dzīslās sāk vārīties, kad domes nevaldāmā opozīcija, kas neko citu nedara kā piebāž pilsētnieku vēlētāju galvas ar aplamībām un dumjībām, bez mitas pļāpā, ka par pilsētas mēru tagadiņ iecelts kramaciets soldafons un retrogrāds – šiem blēžiem nenieka nemaksā aptraipīt reputāciju, lai godīga cilvēka slava aizpeld pa Rīgas kanālu! Kā apburt un atdot spēku vecam karavīram, lai mērs Turlais izturētu jaunos pārbaudījumus, kad nervi vairs nav stingri kā kaprona striķi. Kā mātišķi pamācītu Aldermanes kundze – lai koalīcijas jaucēji skrien projām, Daini, neuztraucies, mums sega nebūs par šauru.
