LATMA: Latvijas dzīvniekus ārvalstniekiem? 0
Pēc 12. jūnijā notikušās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes, kurā tika skatīti Medību likuma grozījumi, sacelta milzu ažiotāža. Zemnieku Saeima, pēc sava pārstāvja necienīgās un pat bērnišķīgās kājas pieciršanas un draudēšanas sēdes laikā, sajutusi dūmu pulvera smaku, turpjna savu demagoģiju, aiz mežacūku postījumiem slēpjot savus patiesos nodomus – Latvijas medniecības sagraušanu dāņu un zviedru interešu labā.
Ja sākumā domājām, ka suņu un kaķu jautājums būs tas sāpīgākais, izrādās, ka Zemnieku Saeima, ignorējot visas iepriekšējās vienošanās, uzbruka ar smago artilēriju, ar Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra E.Smiltēna palīdzību iesniedzot priekšlikumus, kas praktiski likvidētu medības, kādas tās zinām mēs šodien.
Pirmkārt, E.Smiltēns Zemnieku Saeimas pavadā iesniedza priekšlikumu, kurā būtu noteikts, ka likums deleģē Ministru kabinetu noteikt medību tiesību apriti, kā arī medību tiesību izmantošanas pirmtiesības un to īstenošanas kārtību. Šķietami nevainīgs puknts, ja vien zem tā neslēptos vesela shēma, kā savās ķetnās sagrābt valstij piekrītošās vai piederošās medību platības burtiski no meža padzenot mūsu pašu mednieku kolektīvus, kas tur vēsturiski medījuši.
Otrkārt, Medību likumu girbēja pataisīt par mežacūku iznīcināšanas likumu, paredzot, mežacūku medībām nepieciešami ne mazāk kā 1000 hektāru, ieskaitot meža zemi un lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Ja iepriekējā redakcijā minimālajai meža zemes platībai bija jābūt vismaz 200 ha, tad pēc jaunās versijas, pietiktu tik ar 0,01 ha meža, lai rapšu un labības laukos sāktos nežēlīga mežacūku iznīcināšan. Jāpiebilst gan, ka Zemnieku Saeima iepriekš ir mudinājusi šaut tieši sivēnmātes, lai samazinātu mežacūku skaitu. Nesaprotami gan ir tas, kādēļ dzīvnieku aizsardzības organizācijas tik ļoti satraucas par slepkavniekiem kaķiem, bet tām nemaz neuztrauc bez mātes palikuši bada nāvei nolemtie mazie neaizsargātie sivēni. Laikam nav tik jauki kā kucēni un kaķēni.
Pēc tam, kad Zemnieku Saeimai neizdevās uzbrukums Saeimas komisijā, tā savu asiņaino žulti izplatīja medijos, apelējot pie sabiedrības un norādot, ka “šobrīd valstī samazinās iedzīvotāju skaits, palielinās sējumu platības un mežacūkām palielinās barības bāze.”
Pēc viņu viedokļa tagad Saeimas simts balsīm būs jāizvēlas – mežacūkas vai latvieši. Izvēle patiesībā ir daudz vienkāršāka – meži ar vai bez dzīvniekiem.
Mednieku uzdevums ir regulēt medījamo dzīvnieku skaitu tā, lai netiktu apdraudēta to populācija, savukārt zemes īpašnieku pienākums ir darīt visu, lai neveicinātu postījumus. Sadarbojoties zemniekiem ar medniekiem ir iespējams risināt postījumu problēmu. Jāgrib tik runāt un vienoties. Ar likumu nevar iemācīt cilvēkiem sarunāties, taču ar likumu var panākt to, ka Latvijā medību tiesības par bargu naudu tiek izpārdotas ārvalstniekiem, kuriem jau nu vairs nerūpēs tas, cik daudz mežacūku, aļņu, staltbriežu un stirnu mīt mūsu mežos.
Haralds Barviks, LATMA valdes priekšsēdētāja vietnieks
