Latvijā būtiski pieaug ekoloģisko tīrīšanas produktu pārdošana. Vai kļūstam “zaļāki”? 0
Rūpējoties par savu, savu bērnu un līdzcilvēku veselību, kā arī dabu, iedzīvotāji ikdienas darbiem aizvien vairāk iegādājas ekoloģiskus tīrīšanas produktus, liecina “Maxima Latvija” novērojumi un apkopotie dati.
Visbiežāk mājsaimniecībās atrodams dabai draudzīgs trauku mazgāšanas līdzeklis (33%) un veļas pulveris (20%), liecina mazumtirdzniecības nozares apskata “Maxima mazumtirdzniecības kompass” aptaujas dati.
Kopumā ekoloģisko tīrīšanas produktu pārdošanas apjomi pēdējo piecu gadu laikā ir dubultojušies.
Retāk iedzīvotājiem mājās atrodami videi draudzīgi tualetes tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi (12%), virtuves virsmu mazgāšanas līdzekļi (12%) un grīdas mazgāšanas līdzekļi (11%).
Tomēr samērā̄ liela daļa iedzīvotāju (29%) atzīst, ka viņiem mājās nav neviena no minētajiem produktiem, kuri būtu videi draudzīgi.
Zane Kaktiņa, “Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta vadītāja, norāda, ka, veicot aptauju, uzņēmums vēlējās arī noskaidrot, kam, pēc iedzīvotāju domām, būtu jāuzņemas atbildība, lai tiek ražoti un veikalos būtu pieejami videi draudzīgi tīrīšanas produkti.
Lielākā daļa aptaujāto (60%) uzskata, ka šāda atbildība būtu jāuzņemas ražotājiem, kuriem jācenšas ražot tikai videi draudzīgus produktus.
Savukārt 20% iedzīvotāju norāda, ka pašiem iedzīvotājiem jācenšas iegadāties un izmantot tikai videi draudzīgus produktus.
“Vērojot strauji augošo pieprasījumu, arī mazumtirgotājiem nepieciešams uzņemties atbildību un attīstīt sortimentu, lai pircējiem nodrošinātu iespēju izvēlēties tīrīšanas līdzekļus, kas ir draudzīgi gan veselībai, gan dabai.”
Par nozares apskatu:
„Maxima mazumtirdzniecības kompass” ir visaptverošs mazumtirdzniecības nozares apskats, kurā mazumtirdzniecības tīkla „Maxima Latvija” eksperti ir snieguši savu vērtējumu par situāciju mazumtirdzniecībā un tās attīstības tendencēm nākotnē.
Apskats tapis, balstoties uz „Maxima Latvija” datiem, kā arī piesaistot nozares labākos pētniekus no tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un izmantojot datus no Centrālās statistikas pārvaldes, Eurostat un citiem avotiem.
