Foto: Valsts ieņēmumu dienests

Latvijā nelegālo cigarešu apjoms nokrities līdz vēsturiski zemākajam rādītājam 0

Latvijā kontrabandas un viltoto cigarešu patēriņa apjoms ir nokrities par 5,38 procentpunktiem, sasniedzot 14,1%, kas ir vēsturiski zemākais rādītājs pēdējā desmitgadē, liecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG ikgadējais Eiropas līmeņa neatkarīgais pētījums par nelegālo cigarešu patēriņu Eiropā un Latvijā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Notriektā tautumeita 7
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām 137
Lasīt citas ziņas

Līdz ar to Latvijas ikgadējie zaudējumi no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas dēļ veido aptuveni 41 milj. eiro. Igaunijā un Lietuvā pērn nelegālās cigarešu tirdzniecības īpatsvars bija attiecīgi 7,4 % (-2,09% pret 2018. gadu) un 17,7% (+0,68% pret 2018. gadu).

2019. gadā Eiropā kopumā nelegālo cigarešu (kontrabanda un viltojumi) patēriņa apjoms samazinājās par 0,7%, sasniedzot 7,9% no kopējā patēriņa un, kā liecina aplēses, kopējie zaudējumi neieņemto nodokļu veidā Eiropas valstu budžetiem bija 7,6 miljardi eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Neskatoties uz kopējo nelegālo cigarešu īpatsvara samazinājumu, kā liecina pētījums, Eiropā strauji palielinās tieši viltoto cigarešu patēriņa apjoms, kurš gada laikā ir pieaudzis par 38,3%, sasniedzot 7,6 miljardus cigarešu vienību,kas ir vēsturiski augstākais rādītājs.

Viltoto cigarešu apjoms pieaudzis kopumā 17 ES valstīs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka cīņa par nelegālo tabakas izstrādājumu izskaušanu Latvijā ir viens no būtiskākajiem dienesta uzdevumiem, labi saprotot, ka kontrabandas cigarešu nonākšana tirgū kropļo konkurenci un nelabvēlīgi ietekmē tautsaimniecību kopumā.

“VID Muitas pārvalde pēdējo gadu laikā ir ieguldījusi nozīmīgus resursus, lai risinātu cigarešu kontrabandas problēmu, tāpēc varam būt gandarīti, ka šis darbs ir devis rezultātus. Vienlaikus ir skaidrs, ka arī turpmāk tiks izmantotas visas tehnoloģiskās un cilvēkresursu iespējas, lai arvien vairāk apgrūtinātu nelegālo cigarešu nonākšanu Latvijas tirgū, un to īpatsvars ar katru gadu samazinātos arvien straujāk,” tā I. Jaunzeme.

Kopējais cigarešu patēriņš aizvadītajā gadā Latvijā bija 2,1 miljardi vienību, kas ir par 7,4% mazāk, salīdzinot ar 2018. gadu.

Kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms, kas veido 14,1% no kopējā patēriņa apjoma valstī, faktiskajos skaitļos ir 0,3 miljardi cigarešu. No šī apjoma ~85 % bija tā sauktā “baltā kontrabanda”*, 7% – viltotās cigaretes, savukārt 8% – cita veida izcelsmes kontrabandas produkcija.

Reklāma
Reklāma

KPMG definē “balto kontrabandu” kā cigaretes, kuras parasti legāli ražo vienā valstī/tirgū, bet jau ar mērķi galvenokārt kontrabandai.

Lai gan šīs cigaretes no dažām valstīm var tikt eksportētas arī legāli, tomēr tās ceļā uz mērķa tirgu šķērso valsts robežu kā kontrabanda un tiek pārdotas, nemaksājot nodokļus.

Kontrabandas cigarešu apjoma samazinājums skaidrojams ar kopējā patēriņa apjoma kritumu, kopējām Eiropas tendencēm, kur kontrabandas cigarešu apjoms turpina samazināties, kā arī sekmīgo tiesībsargājošo institūciju darbu.

“Nelegālā tirgus īpatsvara samazinājums līdz 14% ir atzinīgi vērtējams fakts. Šo rādītāju pamatā ir stabila un prognozējama tabakas akcīzes nodokļa politika, kā arī mērķtiecīgs un koordinēts tiesībsargājošo iestāžu darbs vairāku gadu garumā. Tomēr, neskatoties uz šo pozitīvo ziņu, cigarešu kontrabanda joprojām ir nopietna problēma Latvijā.

Šobrīd, kad nelegālais tirgus uzrāda lejupejošas tendences, ir svarīgi turpināt iesākto akcīzes nodokļa politikas virzienu, ievērojot pakāpeniskuma un paredzamības principu. To, cik svarīgs faktors ir pārdomāta nodokļu politika, apliecina Lietuvas piemērs. Strauji palielinot akcīzes nodokli pirms dažiem gadiem, nelegālais tirgus kaimiņvalstī atkal pieauga, un šobrīd tas sasniedz 17,7%,” uzsver Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālās asociācijas projektu vadītāja Marita Jansone.

Lielākā Latvijā ievesto kontrabandas cigarešu izcelsmes valsts jau vēsturiski ir Baltkrievija. Attiecīgi, no Baltkrievijas kontrabandas ceļā 2019. gadā tika ievesti 270 miljoni cigarešu jeb 73% no kopējā kontrabandas apjoma. Kontrabandas plūsmas galvenais iemesls ir ievērojamās cigarešu cenu atšķirības.

Piemēram, Latvijā vidējā cigarešu paciņas cena šā gada janvārī bija 3,20 eiro, kamēr Baltkrievijā cigarešu paciņa vidēji maksāja tikai 72 centus. Populārākās cigarešu markas, kas kontrabandas ceļā tika ievestas Latvijā, ir “NZ”, “Premier”, “Fest” un “Winston”.

No Latvijas uz citām Eiropas valstīm gan kā kontrabanda, gan legālā ceļā aizvadītāja gadā tika izvesti kopumā 116 miljoni cigarešu. Cigaretes izvestas galvenokārt uz Zviedriju (37 miljoni vienību), Somiju (21 miljons vienību), Vāciju (13 miljoni vienību) Igauniju (9 miljoni vienību) un Īriju (6 miljoni vienību).

Jāatzīmē, ka vidējā cigarešu paciņas cena Zviedrijā ir 5,61 eiro, bet Somijā 6,70 eiro.

Citi pētījuma secinājumi:

– Pirmoreiz kopš pētījuma uzsākšanas 2006. gadā, viltotas cigaretes un “baltās kontrabandas” cigaretes veido vairāk nekā 50% no kopējā nelegālo cigarešu patēriņa ES.
– Viltotas cigaretes veido 19,5% no kopējā nelegālo cigarešu patēriņa. Salīdzinājumā ar 2018. gadu vislielākais viltojumu patēriņa pieaugums ir noticis Lielbritānijā (par 137% – līdz 2,1 miljardam cigarešu) un Francijā (par 82% – līdz 0,84 miljardiem cigarešu).
– 15,5 miljardi vienību jeb 39,6% no kopējā nelegālo cigarešu apjoma izcelsme bija ārpus ES, 6,9 miljardi jeb 17,7% nelegālo cigarešu ir ražotas ES, savukārt 16,6 miljardi jeb 42,7% nelegālo cigarešu izcelsmes valsts nav nosakāma.
– “Baltās kontrabandas” cigaretes joprojām veido lielāko nelegālo cigarešu patēriņa daļu – 35,6% jeb 13,8 miljardus cigarešu no kopējā nelegālā patēriņa ES (29,8%,salīdzinot ar2018. gadu).
– Visaugstākais nelegālo cigarešu patēriņš 2019. gadā bija Grieķijā (22,4 %), Lietuvā (17,7 %) un Īrijā (17,5 %). Salīdzinot ar 2018. gadu, gan Grieķijā, gan Īrijā bija vērojama nelegālo cigarešu patēriņa samazināšanās tendence, savukārt Lietuva iezīmēja nelielu pieaugumu.
– Nelegālās produkcijas plūsmas no identificējamiem tirgiem ārpus ES, piemēram, Ukrainas un Baltkrievijas, 2019. gadā turpināja samazināties. Tomēr tiek ziņots, ka nelegālie izstrādājumi, kuru izcelsme ir ES iekšienē un kuri transportēti uz kādu citu ES valsti, 2019. gadā palielinājās.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.