Latvija šogad bremzē Baltiju 3
Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada otro ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
Faktiskajās cenās IKP otrajā ceturksnī bija 7,7 miljardi eiro.
Latvija lēnākā Baltijas valstīs
“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka Latvijā šogad ekonomika aug lēnāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Sezonāli izlīdzinātajos IKP datos starpība starp Baltijas valstīm nav ļoti liela, ap vienu procentpunktu. Šādi rēķinot, Latvijas ekonomika 2.ceturksnī auga par 2,9%, bet pirmajā pusgadā kopumā par 3,0%.
Taču visai neglaimojoši izskatās detaļu salīdzinājums, jo īpaši attiecībā pret Igauniju. Tā var lepoties ar fantastiski strauju “gudro” pakalpojumu nozaru (komercpakalpojumi, informācija un sakari) un investīciju kāpumu, 2.ceturksnī par vairāk nekā 20%.
Tas sola kaimiņvalstij straujāku attīstību nākotnē. Lietuvā labāka ir apstrādes rūpniecības dinamika, ir zināms par lielajām investīcijām šajā nozarē.
Vairākās nozarēs pievienotā vērtība 2.ceturksnī ir samazinājusies. Varēja nojaust, ka mīnusu zonā ir transports, taču pievienotās vērtības sarukums par 3,7% ir nedaudz sliktāks par gaidīto.
Tāpat nebija šaubu, ka nozares reformu dēļ pievienotā vērtība sarukusi finanšu pakalpojumos (-7,6%), laika apstākļi “samazināja” arī pārējo rūpniecību, kas galvenokārt ir enerģētika (-1,6%).
Varam mierināt sevi ar domu, ka šogad gluži vienkārši nav paveicies. Tranzīts un meža nozare ir strauju svārstību riskam pakļautas nozares, 2.ceturksnī svārsta kustība bija lejupvērsta. Šogad būsim lēnāk augošā Baltijas valsts, bet pērn bijām straujāk augošā. Redzam sekas mazām investīcijām rūpniecībā un biroju ēkās nesenā pagātnē. Labojot šīs kļūdas, rezultāti neliks vilties.
Ir arī pozitīvas ziņas
Ir arī dažas iepriecinošas ziņas par mūsu ekonomiku. Vissvarīgākā no tām — komercpakalpojumu nozares pieaugums 2.ceturksnī ir paātrinājies līdz 8,9%. Ļoti labi, jo nedrīkstam atpalikt gudro pakalpojumu eksportā. Ir lieliski rezultāti lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kurās pievienotā vērtība auga par 12,8%).
Galvenais bažu iemesls šobrīd ir reģionu labklājībai īpaši svarīgā apstrādes rūpniecība, kas gada nogalē un nākamgad varētu būt viena no vājākajām nozarēm. Koksnes produktu cenu kritums jau izpaužas, pastāv risks, ka nozares globālais vājums bremzēs līdz šim lielisko metālapstrādes un mašīnbūves attīstību.
Bremzēšanās vēl nav krīze
“Swedbank” galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece paredz, ka gada otrajā pusē izaugsmes tempi būs nedaudz labāki galvenokārt gan tādēļ, ka būs vairāk darba dienu. Tādējādi šogad kopumā ekonomikas izaugsme gaidāma ap 2.8%.
Šobrīd ekonomikā valdošās vēsmas ir labvēlīgas uz vietējo patēriņu vērstam biznesam, kas vēl vismaz tuvākos pāris ceturkšņus varēs baudīt augošās iedzīvotāju pirktspējas augļus.
Šobrīd ar lielākajiem izaicinājumiem gan sastopas preču eksportētāji, pārsvarā apstrādes rūpnieki un preču pārvadātāji. Ražošanas apjomu pieaugums apstrādes rūpniecībā otrajā ceturksnī ir bijis ļoti pieticīgs. Savukārt transporta sektorā otrajā ceturksnī – kritums Arī nākamajos ceturkšņos šīm nozarēm neklāsies viegli.
Nākamgad pasaules ekonomikas bremzēšanās un nenoteiktības nelabvēlīgie efekti sasniegs kulmināciju – eksports vēl vairāk vājināsies, un, pieaugot uzņēmumu un iedzīvotāju piesardzībai, lēnāk augs arī patēriņš un investīcijas. Tā rezultātā ekonomikas izaugsme Latvijā noslīdēs līdz 2%.
Iespēja, ka ekonomikā tuvākā gada laikā iestāsies krīze ir pieaugusi, tomēr tā joprojām ir zema. Gaidāms, ka pasaules ekonomika sāks pamazām atgūties 2021. gadā, kas palīdzēs atgūt spēkus arī Latvijas ekonomikai.
Latvijas ekonomikai nav paveicies
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka Latvijas ekonomikā negatīvi pārsteigumi šogad noteikti ir vairāk nekā pozitīvas ziņas un ja vēl pērnā gada nogalē Latvija bija visstraujāk augošā valsts Austrumeiropas reģionā, tad šobrīd ekonomikas izaugsmes ziņā Latvija jau atrodas vienā no pēdējām vietām mūsu reģionā.
Tik zema izaugsme ir nepatīkams pārsteigums, taču vienlaikus to nevajadzēt arī uztvert pārāk dramatiski.
Protams šī brīža vienreizējie negatīvie faktori, kas bremzē Latvijas ekonomikas izaugsmi, ir pārejoši, taču tuvākajos ceturkšņos M.Āboliņš būtiskus uzlabojumus Latvijas ekonomikas attīstībā nesagaida. Apsteidzošie indikatori par būvniecību, ražošanu un pasaules tirdzniecību nav iepriecinoši, un līdz gada nogalei Latvijas ekonomikas izaugsme drīzāk kļūs vēl lēnāka.
Nākotne neskaidra
Savukārt nākamā gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir ļoti neskaidras. No vienas puses patērētāju noskaņojums ir pozitīvs un pakalpojumu nozaru eksports turpina augt, taču pasaules ekonomikā aina nav ļoti iepriecinoša un risku ir daudz.
Šogad pasaulē gaidāma lēnākā izaugsme kopš 2009. gada un rūpniecība, kā arī pasaules tirdzniecība ir tuvu recesijai. Labā ziņa gan ir tā, ka šie rādītāji ir tālu no līmeņiem, kur būtu jāsatraucas par nopietnu krīzi, savukārt bezdarba un patērētāju noskaņojuma rādītāji gan ASV, gan eirozonā joprojām ir ļoti spēcīgi.
Taču signāli par recesijas tuvošanos pasaulē kļūst arvien vairāk un šādā situācijā tirdzniecības karu strauja eskalācija, negaidīti finanšu šoki vai Brexit bez vienošanās var arī būtiski pasliktināt situāciju pasaules ekonomikā.
Skābākās prognozes
“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka šogad izaugsmes temps kopumā būs 2,4% apmērā, bet nākamgad tas noslīdēs līdz 2%.
Gada pirmā puse Latvijas ekonomikai izrādījās negaidīti vāja, kur pretī Lietuvai un Igaunijai veikums bija labāks, nekā gaidīts. Neskatoties uz atšķirībām, kopējā virzība ir uz to, ka nākamais gads būs liesāks par esošo. Otrajā ceturksnī iezīmējas izaugsmes palēnināšanās investīcijās un eksportā. Otrajā ceturksnī ir uzlabojies privātā patēriņa aktivitāte. Taču sagaidu, ka tā pieauguma temps gada otrajā pusē nedaudz nosēdīsies.
Pozitīvais aspekts ir, ka pakalpojumu sektors pasaulē kopumā, gan eirozonā joprojām ir spēcīgs. Tas veido lielāko daļu ekonomikas un arī noteiks tālāko izaugsmes attīstības tempu.
Būtiskākais jautājums ir – cik ilgi pakalpojumu sektors spēs pretoties negatīvajām tendencēm rūpniecībā un eksportā. Pēdējos 25 gados apstrādes rūpniecības problēmas ir atstājušas ietekmi pakalpojumu sektoru. Taču ietekme ir bijusi atšķirīga mēroga, ne vienmēr kritiska. Drīzāk tā bijusi atkarīga no plašākiem nosacījumiem ekonomikā.
Globālās tirdzniecības apjomi otrajā ceturksnī samazinājās, turklāt indikācijas ir, ka nospiesta aktivitāte būs noturīga. To apstiprina arī eksporta pasūtījumu zemais līmenis. Arī investīcijas visā pasaulē kļūs piesardzīgākas un to aktivitāte ir kritusies jau kopš pērnā gada.
Politiskā nenoteiktība pati par sevi reti ir izraisījusi lejupslīdi. Tomēr, šie nenoteiktības radītie izaicinājumi kļūst arvien tiešāki. Tirdzniecības karu potenciāls nav sevi izsmēlis, bet drīzāk ieiet spirālē. ASV turpinās konfliktēt ar Ķīnu. Kaut tarifu tiešā ietekme ir salīdzinoši neliela, netiešā ietekme izplešas.
ASV vēlas panākt izmaiņas ne tik daudz tirdzniecībā, cik izmaiņas Ķīnas rūpnieciskajā politikā un ierobežot tās ambīcijas. Kaut Ķīna šobrīd izvēlas atklāti nekonfliktēt, tā nepiekāpsies, bet veiks tiešus un netiešus pretsoļus. Turklāt parādās jauns konfliktu avots – valūtu kari, ko draud aktivizēt ASV kā pretsoli juaņas vērtības kritumam.
Spiediens padarīt lētāku dolāru var nākt kā jauns atsitiens Eiropas, tai skaitā, Latvijas eksportētājiem. Tāpat augsta varbūtība ir, ka ASV nespēs panākt tirdzniecības noregulējumu ar Eiropu, kā dēļ uz gada beigām parādīsies jaunas lūzuma līnijas tirdzniecības attiecībās ar ES.
