Latvija var kļūt par tālāko zosu ziemošanas punktu Ziemeļaustrumu Eiropā 1
Ja atlikušajās februāra dienās Latvijas rietumu daļu nepiemeklēs ilgstošs un liels sals, tad Nīcas laukiem un Liepājas ezeram ir visas izredzes ieiet ornitofaunas vēsturē. Tā būs Ziemeļaustrumu Eiropas tālākā vieta uz ziemeļiem, kur ziemo zosis. Jaunākais novērojums attiecas uz 20.februāri, kad Liepājas ezera rietumu krastā pie pilsētas robežas uz lauka novērots aptuveni 150 zosu bars, bet pārlidojumā gar krastu redzēti kāši, kur kopējais putnu skaits varētu būt ap 2000. Daļu izdevās nofotografēt un tās izrādījās meža zosis.
Ornitologs, mājas lapas latvijasputni.lv veidotājs Kārlis Millers, kurš ikdienā pastāvīgi novēro putnus Liepājas ezerā un piegulošajās teritorijās, apliecināja, ka arī viņam ir līdzīga pieredze.
Pelēkās zosis jeb Anser sp. (tas ir kopējs meža, sējas un baltpieres zosu nosaukums), visu ziemu ir novērotas Nīcas novadā. Neparastie laika apstākļi daudzviet liegušu lauksaimniekiem rudenī nokult laukus. Labība ir palikusi vārpās un šobrīd kalpo kā lielisks barības resurss zosīm. Ja zosij pietiek pārtikas, tā ir ļoti sala izturīga, stāsta ornitologs.
Tā kā graudu šobrīd Nīcas un Liepāja s apkaimē ir atliku likām, laika apstākļi šoziem arī ir bijuši diezgan saudzīgi, ļoti iespējams, ka daļa zosu izlēmušas ziemot te. Ir novērots, ka no rītiem tās lido uz laukiem baroties, dienas vidū lielākā daļa zosu laukus pamet, pēcpusdienā dodas uz vakariņām, bet nakšņo, visdrīzāk, ezerā. Šāda uzvedība ir raksturīga arī migrantiem, kad tie uzkavējas Latvijā, pirms doties uz ierastajām ziemošanas vietām Vācijā un Holandē, vai pavasarī – uz ligzdošanas vietām Skandināvijā un Krievijas ziemeļrietumos.
Pagaidām nav skaidrs, kur tieši zosis pavada diendusas laiku un kur guļ naktīs, atzina K. Millers. Zinātnieks pieļauj, ka kaut kur 37 kvadrātkilometrus plašajā Liepājas ezerā ir kādi vaļumi – atklātas ūdens lāmas, kur zosis var peldēt. Iespējams, tādas vietas ir regulējamā režīma lieguma zonā, kas atrodas ezera dienvidu daļā. Putnu pazinējs skaidroja, ka zosīm ir nepieciešamas plašas, labi pārredzamas teritorijas. Ja nav šādu atvērta ūdens klajumu, tad tās varētu gulēt arī uz ledus.
Sazinoties ar vienu no pirmajiem un aktīvājakiem Liepājas un, iespējams, Latvijas kaitbordinga piekritējiem Andri Užegovu, izdevās noskaidrot, ka šobrīd atklāti ūdens laukumi ir pie Bārtas purvāja ezera dienvidu daļā, pie Ālandes upes ietekas un pie Maiļraga.
K.Millers apstiprināja, ka Liepājas ezerā meža zosis ligzdo. Arī personīgie raksta autores novērojumi par to liecina – pavasarī Liepājas ezera kanālos redzētas zosis ar zoslēniem. Runājot par ligzdošanas ieradumiem, K.Millers atklāja, ka meža zosis ir pašas agrākās ligzdotājas. Tās veido ligzdu uz ledus, niedrājā tā, lai, ledum kūstot, ligzda paliktu uz vietas. Zosis esot ļoti gudras un labas arhitektes, tādēļ to mājas pavasara pali nenoārda. Tikai pamatīga ledus iešana, kas Liepājas ezerā notiek ne vienmēr, var aiznest zosu ligzdas kopā ar visām niedrēm.
Mūsdienās migrējošie putni ne visi un ne vienmēr lido uz siltajām zemēm – Āzijas un Āfrikas reģioniem. Tuvie migranti: gulbji, pīles, zosis u.c. dodas tikai tik tālu, lai šķērsotu sniega un ledus robežu. Populārākās ziemošanas vietas ir Eiropas centrālajā un dienvidu daļā. Meža zosis tiecas palikt pēc iespējas tuvāk ligzdošanas vietām kontinenta ziemeļu reģionos, kamēr to ligzdošanas vietās šobrīd sniega sega ir pārāk bieza, lai varētu atrast pārtiku. Toties Latvijā un tuvējās valstīts tādas ziemas, kā šogad, sniedz putniem iespēju nelidot vēl pāris tūkstošus kilometru uz dienvidiem un baroties tepat. Tas nozīmē, ka drosmīgākie ziemotāji paliek tuvāk mājām un atgriezīsies pirmie, lai ieņemtu pašas labākās ligzdošanas vietas.
Savu ligzdošanas ieradumu dēļ meža zosis diezgan agri uzsāk migrāciju, un to novērojumi arī februāra pirmā pusē nebūtu nekas neparasts. Piemēram, pagājušajā gadā pirmais novērojums 16.februārī – piecas meža zosis Papes ezera apkaimē. Jau pēc astoņām dienām Nīcas laukos sēdēja ap 500 eksemplāru liels mežeņu bars, bet 2.martā laukos bija jau 8 000-10 000 jauktais zosu bars.
Šīs ziemas novērojumi tomēr liek domāt, ka Liepājas ezerā decembrī, janvārī un februārī pastāvīgi redzētās Pelēkās jeb Anser sp. zosis tomēr ir ziemotāji. Līdz ar to, ja putni nepametīs šo vietu meteorologu tuvākajās dienās solītā gaisa temperatūras krituma dēļ, 1.martā varēs paziņot, ka Liepājas ezers ir jāieraksta ornitofaunas vēsturē kā vistālākā zosu ziemošanas vieta Ziemeļaustrumu Eiropā.
Uzziņai
Liepājas ezers ir 16 kilometrus garš lagūnas tipa ezers, kas stiepjas no Cimdeniekiem līdz Rudei, Nīcas novadā. Ezerā ir 15 salas. Ezers un polderi ap to kopumā ir dabas liegums, kas arī ietver Natura 2000 teritoriju, divas regulējamā režīma zonas un dabas parka zonu. Medības Liepājas ezerā ir atļautas, saskaņā ar Medību likumu, Medību noteikumiem un Dabas lieguma Liepājas ezers individuāliem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.
