Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: LETA/AFP

Latvijas inteliģence aicina valsts amatpersonas neatbalstīt ANO migrācijas kompaktu 0

Latvijas inteliģences atklātā vēstule 
Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, 
Latvijas Republikas Ministru kabinetam, Saeimas deputātiem 

Reklāma
Reklāma
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 23
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Četru cilvēku ģimene veic eksperimentu, cenšoties pārtikai tērēt ne vairāk kā 60 eiro nedēļā: “No dažiem produktiem nākas atteikties”
Lasīt citas ziņas

Godājamais Ministru Prezidenta kungs! 
Godātie ministri un cienījamās ministres! 
Godātie Saeimas deputāti un cienījamās deputātes! 

Mēs aicinām Jūs iestāties PRET Apvienoto Nāciju Organizācijas vienošanos „Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” (turpmāk – Kompakts) atbalstīšanu Marokā šā gada 10. un 11. decembrī! 

Ir pamatotas aizdomas, ka 

CITI ŠOBRĪD LASA
– Kompakts apdraud Latvijas Republikas suverenitāti valsts robežu, migrācijas, ārpolitikas un cilvēktiesību jautājumos.

Nacionālo valstu tiesības lemt par savu imigrācijas politiku tiek pamazām pārnestas uz „starptautisko sadarbību un globālo partnerību”; 

– šis dokuments ir pirmais solis, lai pārvērstu migrāciju par cilvēktiesībām, kas stāvētu pāri nacionālo valstu likumiem un kļūtu par ierastu starptautisko tiesību praksi. Tajā nav ne vārda par nelegālās imigrācijas problēmu – tiek izšķirta tikai „regulāra” un „neregulāra” imigrācija; 

– Kompakts, kas it kā esot juridiski nesaistošs, tomēr var kļūt juridiski saistošs, piemēram, uzreiz pēc tā parakstīšanas Marokā, to pārstrādājot par ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju. Kompakts arī tāpat būs juridiski saistošs kā starptautisko paražu tiesību norma. Kompaktā desmitiem reižu minēti vārdi: “we commit” (no angļu val. – mēs apņemamies). Kompakts paradzēts kā juridiskais pamats parakstījušo valstu jaunas likumdošanas izstrādāšanā; 

– Migrācijas Kompaktā vairākkārt migrācija tiek nosaukta par viennozīmīgi pozitīvu parādību, kas veicinot “labklājību, inovācijas un ilgtspējīgu attīstību”. Tas ir ļoti vienpusīgs skatījums, kas ir pretrunā ar reāliem faktiem un to, ar ko jau šobrīd saskaras imigrācijai atvērtās valstis; 

– Kompakts apdraud vārda un preses brīvību, jo tiek aicināts ieviest “naida noziegumu” un “naida runas” likumus.

Paredzēta mediju profesionāļu izglītošana “par imigrācijas problēmām un terminoloģiju” un mediju “uzskatu veidošana”. Tiek runāts par valsts finansējuma atņemšanu politiskajām partijām, kuras uzdrošinās runāt par imigrācijas ierobežošanu. 

Tie ir tikai daži no daudzajiem punktiem, kuri, ja Kompakts tiktu atbalstīts, varētu ierobežot mūsu valsts pašnoteikšanās iespējas robežu kontroles, imigrācijas, vārda un preses brīvības, kā arī mākslinieciskās izteiksmes, zinātniskās darbības  u.c. jomās. Vairākas valstis jau ir atteikušās atbalstīt Kompaktu, jo tas var nostāties pret nacionālas valsts suverenitāti. 

Reklāma
Reklāma

Pat ja šīs aizdomas būtu iespējams kliedēt ar pārliecinošiem argumentiem, tas līdz šim vēl nav izdarīts. Kopš jūnija dokuments vēl pat nav laicīgi iztulkots oficiāla tulkojuma formā Latvijas Republikas valsts valodā, lai katrs varētu ar to savlaicīgi iepazīties. Tas nav publiski apspriests plašsaziņas līdzekļos. Pat ierobežotas informācijas situācijā Latvijas iedzīvotājos ir ne mazums raižu par Latvijas politiķu nodomu atbalstīt Migrācijas Kompaktu.

Tā sekas var tieši skart ikvienu ģimeni Latvijā, tādēļ nav pieļaujams to atbalstīt pēkšņuma un noslēpumainības gaisotnē. 

Tas jau tagad cilvēkos vairo sarūgtinājumu, nedrošību un neuzticēšanos valsts pārvaldei. 

Aicinām valdību izturēties atbildīgi un lemt par Globālās migrācijas Kompakta atbalstīšanu vai neatbalstīšanu tikai pēc tam, kad būs veikta dokumenta skaidra analīze un pārliecinošs, atklāts izskaidrošanas darbs, lai Latvijas tauta var saprast Kompakta būtību un izteikt savu viedokli par to!

Mīlot Latviju,
1. Lidija Lasmane – Doroņina, pretošanās kustības dalībniece
2. Jānis Rožkalns, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, pretošanās kustības dalībnieks
3. Jānis Vanags, Latvijas Evaņģeliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps
4. Zigmars Liepiņš, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks un Latvijas Nacionālās Operas valdes priekšsēdētājs, komponists
5. Māra Zālīte, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, rakstniece, dzejniece
6. Džemma Skulme, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, gleznotāja
7. Roze Stiebra, Triju Zvaigžņu ordenis IV šķira, Latviešu animācijas filmu režisore un veidotāja
8. Jānis Pujats, kardināls, Romas katoļu baznīca
9. Alvis Hermanis, režisors, Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs
10. Gundars Āboliņš, aktieris, režisors
11. Viesturs Rudzītis, ārsts, psihoterapeits, rakstnieks
12. Pāvils Brūvers, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, bīskaps emeritus
13. Jānis Vēveris, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks
14. Harijs Tumans, LVU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors
15. Jānis Ūdris, rakstnieks, vēsturisko romānu autors
16. Ilze Ostrovska, Dr. Philos, politoloģe
17. Andris Buiķis, akadēmiķis, zinātņu doktors, politiķis
18. Haralds Sīmanis, dziedātājs, komponists
19. Aivars Hermanis, mūziķis
20. Dr. Andrejs Mūrnieks, pedagogs un mūziķis
21. Ginta Pētersone, mūziķe, JVLMA, EDMS pasniedzēja
22. Jurģis Klotiņš, mūziķis, politiķis
23. Reinis Zariņš, koncertpianists
24. Baiba Sipeniece – Gavare, TV un Radio raidījumu vadītāja
25. Ruta Štelmahere, dzejniece un gleznotāja
26. Egīls Šņore, dramaturgs
27. Anna Rancāne, dzejniece, žurnāliste
28. Ēriks Jēkabsons, mācītājs, bijušais Iekšlietu ministrs
29. Ilze Vanaga, politiķe
30. Sandra Vensko, rakstniece
31. Elita Veidemane, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, žurnāliste un publiciste
32. Dr. Guntis Kalme, mācītājs, publicists
33. Pēteris Bankovskis, rakstnieks, žurnālists, mākslas zinātnieks
34. Raimonds Knesis, dzejnieks, mākslinieks
35. Iveta Šimkus, dzejniece, filozofe
36. Agita Draguna, dzejniece
37. Ieva Samauska, rakstniece
38. Vladis Spāre, rakstnieks, žurnāla “Jaunā Gaita” redaktors
39. Rita Eva Našeniece, publiciste
40. Sandra Rutmane, tulkotāja
41. Silvija Brice, tulkotāja
42. Inguna Bauere, rakstniece
43. Dace Priede, rakstniece
44. Jānis Bitāns, Liepājas Sv. Annas draudzes mācītājs
45. Kristaps Bricis, tulkotājs
46. Ilgvars Gravnieks, arhitekts
47. Artūrs Irbe, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, hokejists
48. Vestards Šimkus, pianists
49. Mārtiņš Brauns, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, komponists
50. Vija Beinerte, kinorežisore un esejiste

Rīga, 2018. gada 30. novembris.


Piezīme: Laika trūkuma dēļ vēstulē uzskaitīto personu piekrišana vēstules saturam ir sniegta elektroniskās sarakstes formātā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.